Visi mēs kaut ko dzīvē meklējam - patiesību, sevi, laimi, mīlestību, Dievu. Mums šķiet, ka atrodamies uz ceļa, kas uz to ved. Mēs apmeklējam kursus, praktizējam, atrodam skolotājus. Mainam prakses, mainam skolotājus, mums šķiet, ka jāmaina arī pasaule. Pēc kāda laika, ejot šķietami ārējo ceļu, tu nogursti, tu apjūc, tu ieraugi, ka nekur jau tālu neesi aizgājis. Kas par lietu, kāpēc nejūtu savu ceļu?
