Dažreiz tu kļūsti par mirdzošu zvaigzni,
Dažreiz par eņģeli skaistu.
Mūžs klusējot līdzās ar labu sirdi,
Tas nebij dzīvots velti.
Tu prati ielīksmot bērna sirdi,
Un suņi bij labākie draugi.
Tu vienmēr līdzas bij sievai,
Un bērniem, kas dažādi ir.
Tu vienmēr darīji darbu,
Nekad tas tev nebija grūts.
Pat slota, spainis un lāpsta,
Ar lepnumu turēts un likts.
Tev patika sarunas garāžā,
Ar "čomiem" pa mēriņam vien.
Pa kluso no sievas un bērniem,
Pa skaļo pirtī tik smiets.
Lai dvēsele lido augstu,
Un atmiņās smaidīgs man esi.
Kas šūpo bērnu mazu,
Un pavardu iekur ar malku.
