Vairāk VAKARA STĀSTUS klausies šeit https://open.spotify.com/show/1pDBtzFicKcrq7NP95Ffdo
Kad svešas zemes karaspēks iebrūk tavā zemē, kad iet bojā tev tuvi cilvēki, nevar gaidīt neko citu kā vien naidu, sāpes un neremdināmu vēlmi atriebties. Karš izdedzina ne tikai zemi, bet arī cilvēku sirdis. Zeme atkopjas ātri, bet cilvēka psihē traumas saglabājas ilgstoši un visbiežāk tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
19. gadsimta franču rakstnieks Gijs de Mopasāns (1850-1893) stāstā MILONA TĒVS vēstī par kādu epizodi franču-prūšu kara (1870-71) laikā, kad prūšu armijas štābs par savu apmetni ir izraudzījies kāda franču zemnieka fermu... Gadsimtam nav nozīmes – kaut kas līdzīgs tikpat varētu notikt arī šobrīd kaut kur Ukrainas plašumos.
Pateicamies par jūsu atbalstu Noētiskās veselības biedrībai ELIZEJA!
(Biedrības konts - LV11HABA0551049580593)
