Nereti pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības. Šādā gadījumā manta piekrīt valstij. Ko darīt, ja mantai nav mantinieku, kā rīkoties ar bezīpašnieka mantu?
Par to, kādos gadījumos mantinieki visbiežāk atsakās no mantojuma, kā manta kļūst piekritīga valstij, kādas tiesības ir kreditoriem un ieinteresētajām personām, stāsta zvērināta notāre Zane Ernštreite.
Sarunā noskaidrosim:
- Kāda ir atšķirība starp juridiskajiem terminiem bezmantinieka manta un bezsaimnieka īpašums?
- Cik ilgā laikā un kādā kārtībā jāpiesakās mantiniekiem?
- Kādos gadījumos mantinieki izvēlas atraidīt mantojumu?
- Kas notiek, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanas nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības?
- Citās valstīs likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus. Kāpēc Latvijā tā nav, un vai šo kārtību vajadzētu mainīt?
- Kas notiek ar nekustamo un kustamo īpašumu, ja tas nevienam nepieder? Kā vispār uzzināt, ka manta nevienam nepieder?
- Nekustamo īpašumu par bezsaimnieka mantu var atzīt tikai tiesas ceļā. Kam tiesā jāiesniedz iesniegums?
- Kas notiek tad, ja bezmantinieka mantai ir kreditori? Kā apmierina viņu prasības?
- Kā notiek bezmantinieku mantas atsavināšana?
