Zemesgrāmatu likums noteic: “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.” Zemesgrāmatās ir ziņas par 1,2 miljoniem nekustamo īpašumu. Svarīgi, ka saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. LV portāla raidierakstā skaidrosim, kādus pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina zemesgrāmata un kādi dati par mūsu īpašumu tajā ir pieejami.
Sarunā ar Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītāju MĀRI KUMERDANKU noskaidrosim:
- Kādos gadījumos iedzīvotājiem ir vajadzīga zemesgrāmata un tās pakalpojumi?
- Kādā režīmā patlaban, Covid-19 pandēmijas apstākļos, strādā zemesgrāmatas?
- Kādus nostiprinājuma lūgumus izskata visvairāk?
- Ja persona pērk nekustamo īpašumu, kurā zemesgrāmatā ir jāvēršas ar dokumentiem? Cik ilgā laikā izskata nostiprinājuma lūgumu?
- Kā var iesniegt dokumentus? Digitāli, papīra formātā, nosūtot pa pastu vai ievietojot pastkastē, kura atrodas pie tiesas?
- Šīgada vidū tika mainīta valsts nodeva. Kāds ir tās apmērs?
- Kāda kancelejas nodeva ir paredzēta no 2022. gada 1. janvāra?
- Vai mazēkas ir jāieraksta zemesgrāmatā?
- Vai zemesgrāmatā tiek ierakstīti arī īres līgumi?
- Vai un kā iespējams pārsūdzēt zemesgrāmatas tiesneša lēmumu?
- Kādu informāciju persona var saņemt, izmantojot zemesgrāmatas e-pakalpojumus? Kas ir pieejams bez maksas, par kādu informāciju ir jāmaksā?
- Kādas izziņas var saņemt no zemesgrāmatas?
- Vai drīkst ieskatīties informācijā par citai personai piederošu nekustamo īpašumu?
- Kas ir nekustamā īpašuma nodalījums, ko tas nozīmē?
- Cik droša un ticama ir zemesgrāmatas informācija?
Raidierakstā aplūkots Zemesgrāmatu likums, likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā”, Ministru kabineta noteikumi Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.
