Kā telefonkrāpnieki spēj tik veiksmīgi izkrāpt ievērojamas naudas summas no iedzīvotājiem un kā izkrāptā naudas apjoma palielināšanās saistās ar notiekošo valstī un pasaulē?
Sociālantropologi RSU asociētais profesors Klāvs Sedlenieks un docētājs Andris Saulītis sarunā diskutē par to, vai un kā telefonkrāpniecība Latvijā ir mainījusies laika gaitā un kādas mūsu sabiedrības iezīmes un norises tajā ietekmē to, cik daudz cilvēku iekrīt šo krāpnieku lamatās.
Viens no galvenajiem telefonkrāpnieku ieročiem ir afektīvā stāvokļa jeb pastiprinātu, sakāpinātu emociju izmantošana, lai ietekmētu un pārliecinātu cilvēku par sev vēlamo. Tāpat tiek izmantots arī institūciju aizsegs, radniecības saišu nozīme, bailes par savu īpašumu, ar kā palīdzību krīzes situācijā iespējams manipulēt pat ar tiem, kuri ikdienā ir pārliecināti par savām spējām atpazīt un noraidīt telefonkrāpnieku mēģinājumus izkrāpt viņu līdzekļus.
Klausies sarunu un uzzini, kā antropoloģiskās pētniecības daudzveidība un iedziļināšanās spēj sekmēt mūsu pašu sabiedrībā nozīmīgu norišu un aktualitāšu skaidrošanu, lai izprastu problēmas, ar ko saskaramies, un uzlabotu mūsu labklājību.
Vai vēlies palūkoties plašāk, izprast cilvēku savstarpējās attiecības un norises sabiedrībā? Studē sociālo antropoloģiju maģistra programmā RSU! Uzzini vairāk šeit: https://www.rsu.lv/studiju-programma/sociala-antropologija
