Shows
Politikas podkāstsKrustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu KazākuLatvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.2025-06-1253 minEkonomikas podkāstsKrustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu KazākuLatvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.2025-06-1253 minKrustpunktāKrustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu KazākuLatvijas ekonomika neaug, kā cerēts, Latvijas Banka ir samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam. Vienlaikus inflācijas prognoze ir palielināta un to jau arī katrs mana ikdienā pārtikas veikalu apmeklējumot. Kas notiek mūsu ekonomikā? Krustpunktā izvaicājam Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.
Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds un "TVNET Bizness" žurnālists Mārtiņš Apinis.2025-06-1253 min
Rīta intervijaUldis Rutkaste: Situācija Latvijas ekonomikā ir vērtējama kā tuva stagnācijaiSituācija Latvijas ekonomikā ir vērtējama kā tuva stagnācijai. To Latvijas Radio atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Statistikas dati uzrādot nelielu ekonomikas kritumu pērn un šī gada sākumā, un, lai gan pašlaik tautsaimniecības aktivitāte minimāli uzlabojas, kopumā tā ir apstājusies un nenoteikta.
--
10. jūnijā Latvijas Banka iepazīstinās ar ekonomikas vērtējumu un sniegs jaunākās prognozes.2025-06-1009 minEkonomikas podkāstsUldis Rutkaste: Situācija Latvijas ekonomikā ir vērtējama kā tuva stagnācijaiSituācija Latvijas ekonomikā ir vērtējama kā tuva stagnācijai. To Latvijas Radio atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Statistikas dati uzrādot nelielu ekonomikas kritumu pērn un šī gada sākumā, un, lai gan pašlaik tautsaimniecības aktivitāte minimāli uzlabojas, kopumā tā ir apstājusies un nenoteikta.
--
10. jūnijā Latvijas Banka iepazīstinās ar ekonomikas vērtējumu un sniegs jaunākās prognozes.2025-06-1009 min
SkanošaisKā pārkreditēšana var palīdzēt tev ietaupīt? Ekspertu viedokļi un padomiPagājušajā gadā stājās spēkā grozījumi normatīvajos aktos, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju vienkāršāk un lētāk pārkreditēt mājokļa kredītus ar mainīgu procentu likmi pie citiem aizdevējiem. Pārkreditēšana jeb pašreizējā hipotekārā kredīta pārcelšana uz citu banku vai lūgšana savai bankai samazināt likmi var būt lielisks veids, kā samazināt ikmēneša maksājumus un ilgtermiņā ietaupīt ievērojamas summas. Šajā epizodē Latvijas Bankas finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un ekonomis...2025-05-1026 min
Ekonomikas podkāstsKooperatīvās krājaizdevu sabiedrības: beidzot ir politiska griba šo sektoru attīstītRaidījuma Pievienotā vērtība galvenā tēma - kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Kāda ir to situācija Latvijā un kādi ir izaicinājumi. Šķiet, ir beidzot parādījusies politiska griba šo sektoru Latvijā attīstīt kā spēcīgu alternatīvu nebanku kreditētājiem un arī bankām, kuras negribīgi finansē reģionus.
Raidījuma temats daudzos līmeņos sasaucas ziņu sadaļā izskanējušo par vēlmi attīstīt un atvieglot, bet ar augstu risku tajā visā radīt pārāk lielu un dārgu birokrātiju. Runa ir par Kooperatīvajām krājaizd...2025-03-2418 minPievienotā vērtībaKooperatīvās krājaizdevu sabiedrības: beidzot ir politiska griba šo sektoru attīstītRaidījuma Pievienotā vērtība galvenā tēma - kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Kāda ir to situācija Latvijā un kādi ir izaicinājumi. Šķiet, ir beidzot parādījusies politiska griba šo sektoru Latvijā attīstīt kā spēcīgu alternatīvu nebanku kreditētājiem un arī bankām, kuras negribīgi finansē reģionus.
Raidījuma temats daudzos līmeņos sasaucas ziņu sadaļā izskanējušo par vēlmi attīstīt un atvieglot, bet ar augstu risku tajā visā radīt pārāk lielu un dārgu birokrātiju. Runa ir par Kooperatīvajām krājaizd...2025-03-2418 min
Ekonomikas podkāstsVai Latvijā strādājošām komercbankām konkurenci nākotnē radīs kāda Polijas banka?Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs valsts vizītē apmeklē Poliju un pārrunāja ne tikai reģiona drošības jautājumus, bet arī abu valstu ekonomisko sadarbību. Polija ir viens no galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un poļu tūristi ir piektajā vietā ārvalstu tūristu vidū. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijā jāveicina konkurence komercbanku tirgū un sarunas par šo tēmu jau bijušas dažādos formātos. Kā jaunu banku ienākšana varētu ietekmēt finanšu nozari Latvijā, kur jau darbojas 14 komercbankas un to filiāles?
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš...2025-03-0304 min
Rīta intervijaSanta Purgaile: Latvijas kapitāla tirgus šobrīd ir vājšLatvijas kapitāla tirgus šobrīd ir vājš, intervijā Latvijas Radio sacīja Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tā ir visu atbildība, tajā skaitā arī Latvijas Bankas atbildība, tāpēc tā esot mēģinājusi izlīdzināt, lai visās Baltijas valstīs būtu līdzvērtīga kapitāla administratīvā uzraudzība.
--
12. februārī notiks Latvijas kapitāla tirgus forums, kas pulcēs ekspertus, investorus un uzņēmumu pārstāvjus. Ieteikumus kapitāla tirgus attistībai sagatavojusi Latvijas Banka.2025-02-1210 minEkonomikas podkāstsSanta Purgaile: Latvijas kapitāla tirgus šobrīd ir vājšLatvijas kapitāla tirgus šobrīd ir vājš, intervijā Latvijas Radio sacīja Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tā ir visu atbildība, tajā skaitā arī Latvijas Bankas atbildība, tāpēc tā esot mēģinājusi izlīdzināt, lai visās Baltijas valstīs būtu līdzvērtīga kapitāla administratīvā uzraudzība.
--
12. februārī notiks Latvijas kapitāla tirgus forums, kas pulcēs ekspertus, investorus un uzņēmumu pārstāvjus. Ieteikumus kapitāla tirgus attistībai sagatavojusi Latvijas Banka.2025-02-1210 min
Dienas ziņasCeturtdiena, 30. janvāris, pl. 16:00"Lufthansa" kā stratēģiskais investors palielinās "airBaltic" vērtību; potenciālajiem investoriem interesē uzņēmuma nākotnes peļņa.
Ārpolitikas debates: nepieciešams atbalstīt Ukrainu un stiprināt savu aizsardzību.
Latvijas Banka aicina hipotekāro kredītu ņēmējus vairāk izmantot pārkreditēšanās iespējas, lai nepārmaksātu par šiem aizdevumiem.
Latvijas čempioni futbolā RFS aizvadīs pēdējo maču UEFA Eiropas līgas pamatturnīrā jeb līgas fāzē.
Prezentē pirmo elektrovilcienu, kurš aprīkots ar velosipēdu pārvadāšanai paredzētajiem stiprinājumiem.
Līdz ar pilna apmēra iebrukumu Krievija tās okupētajās teritor...2025-01-3040 minPēcpusdienaCeturtdiena, 30. janvāris, pl. 16:00"Lufthansa" kā stratēģiskais investors palielinās "airBaltic" vērtību; potenciālajiem investoriem interesē uzņēmuma nākotnes peļņa.
Ārpolitikas debates: nepieciešams atbalstīt Ukrainu un stiprināt savu aizsardzību.
Latvijas Banka aicina hipotekāro kredītu ņēmējus vairāk izmantot pārkreditēšanās iespējas, lai nepārmaksātu par šiem aizdevumiem.
Latvijas čempioni futbolā RFS aizvadīs pēdējo maču UEFA Eiropas līgas pamatturnīrā jeb līgas fāzē.
Prezentē pirmo elektrovilcienu, kurš aprīkots ar velosipēdu pārvadāšanai paredzētajiem stiprinājumiem.
Līdz ar pilna apmēra iebrukumu Krievija tās okupētajās teritor...2025-01-3040 min
PēcpusdienaLatvijas četru lielāko banku klientiem pērn izkrāpti 15,5 miljoni eiro15,5 miljoni eiro – tik liela ir kopējā summa, kas pērn izkrāpta Latvijas četru lielāko banku klientiem. Turklāt cilvēki paši ir šos maksājumus apstiprinājuši. Populārākās krāpšanas metodes paliek nemainīgas – telefonu zvani, īsziņas un investīciju krāpšanas.
Lai gan krāpniecības apmēri ik gadu pieaug, daudzus gadījumus izdodas novērst – pērn bankas pasargāja klientus no vairāk nekā 12 miljonu eiro izkrāpšanas. Tas gan krāpniekus neaptur, tāpēc cilvēkus joprojām aicina būt kritiskiem un neiekrist krāpnieku nagos.
No Latvijas četr...2025-01-2903 min
Ekonomikas podkāstsLatvijas Banka šogad sāks izsniegt licences kriptoaktīvu jomas uzņēmumiemPagājušajā nedēļā Latvijas medijus pāršalca ziņa, ka kriptovalūtas uzņēmums „Binance”, kuru dēvē par pasaules kripto gigantu un kas līdz šim darbojās Lietuvā, interesējas par sava biznesa pārcelšanu uz Latviju. Lai to varētu izdarīt, uzņēmumam gan vēl ir jāsaņem licence no finanšu nozares uzrauga - Latvijas Bankas. Tā kā darījumi ar virtuālo valūtu tiek uzskatīti par paaugstināta riska darījumiem, jau 2023. gada maijā ES Padome pieņēma Regulu par kriptoaktīvu tirgiem, nosakot nozarei vienotu tiesisko regulējumu. Arī Latvijā pērnā gada vasarā tik...2025-01-2004 min
Ekonomikas podkāstsIzstrādāti noteikumi, lai iedzīvotājiem reģionos pieejami banku pakalpojumi klātienēLatvijas reģionos pēdējos 10 gados strauji samazinājies komercbanku filiāļu skaits. Lai iedzīvotājiem arī turpmāk būtu pieejami banku pakalpojumiem klātienē, Latvijas Banka izstrādājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus”. Tos apstiprinājusi arī Saeima un tie nosaka, ka četrām Latvijā lielākajām kredītiestādēm – "Swedbank", SEB bankai, Citadeles bankai un "Luminor" Latvijas filiālei būs jānodrošina saziņa ar banku klientiem arī klātienē, pāris dienas nedēļā vai pēc izsaukuma.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks vērtē, ka bankas pēdējos 10 gados ir digitalizējušās strauj...2024-12-0204 min
Politikas podkāstsKrustpunktā: "Rail Baltica" Rīgai tomēr brauks garāmValdība šonedēļ atkal sprieda, kā tālāk virzīties ar "Rail Baltica" projektu un izskatās, ka paliks pie tā, ka ātrvilciens vismaz sākumā Rīgā neiebrauks. Tikmēr Saeimā klusi un gludi pieņemtas izmaiņas par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, to prasot pirkt arī auto, kurus satiksmē neizmanto. Bet pēc sabiedrības sašutuma viļņa attapās, ko paveikuši, un sola jautājumu pārskatīt. Pārrunājam arī citus tematus, piemēram, – vadība tādās institūcijās kā Latvijas Banka un Nacionālie bruņotie spēki. Aktualitātes Krustpun...2024-11-2953 minKrustpunktāKrustpunktā: "Rail Baltica" Rīgai tomēr brauks garāmValdība šonedēļ atkal sprieda, kā tālāk virzīties ar "Rail Baltica" projektu un izskatās, ka paliks pie tā, ka ātrvilciens vismaz sākumā Rīgā neiebrauks. Tikmēr Saeimā klusi un gludi pieņemtas izmaiņas par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, to prasot pirkt arī auto, kurus satiksmē neizmanto. Bet pēc sabiedrības sašutuma viļņa attapās, ko paveikuši, un sola jautājumu pārskatīt. Pārrunājam arī citus tematus, piemēram, – vadība tādās institūcijās kā Latvijas Banka un Nacionālie bruņotie spēki. Aktualitātes Krustpun...2024-11-2953 min
SkanošaisProcentu likmes turpina krist, bet piesardzība saglabājas17. oktobrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome jau otrajā monetārās politikas sēdē pēc kārtas nolēma pazemināt eiro procentu likmes. Inflācija eirozonā nokritusi zem mērķa līmeņa (kas ir 2 % vidējā termiņā), tomēr ECB prezidente Kristīne Lagarda nesteidzas pasludināt uzvaru pār inflāciju un saglabā piesardzību. Tiek prognozēts, ka gada nogalē inflācija nedaudz pieaugs, lai 2025. gada laikā atkal samazinātos un stabilizētos mērķa līmenī – pie 2 %.Latvijas Bankas ekonomiste Olga Lielkalne sarunā ar ECB Padomes dalībnieku, Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu...2024-10-2117 min
SkanošaisEkonomikai vajadzīga spēcīga finanšu nozare. Kādi soļi jāsper Eiropai?Vai finanšu nozare ir gatava mūsdienu tautsaimniecības vajadzībām? Kāpēc Eiropā labi darbojas vienotais preču tirgus, bet par finanšu pakalpojumu tirgu to nebūt nevar teikt? Šie jautājumi tika šķetināti Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē "Ceļā uz labāku nākotni. Finanšu sektora ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē" oktobra sākumā.Šajā "Skanošā" epizodē Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzreiz pēc konferences kopsavelk galvenās atziņas un darāmos darbus.Šoreiz uzzināsi:- Kāpēc pašreizējos ap...2024-10-0717 min
Ekonomikas podkāstsEkonomisti: Sankciju atcelšana "ABLV Bank" ir atzinība finanšu "kapitālajam remontam"ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls nule kā paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu. Tas noticis sešus gadus pēc tam, kad šis tīkls publiski pauda savu paziņojumu par plānotajām sankcijām pret "ABLV Bank". Gan Finanšu ministrija, gan Latvijas banka pauž gandarījumu par šo paziņojumu, kas stiprina uzticību valsts finanšu sistēmai.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls jeb FinCEN savu paziņojumu par plānotajām sankcijām izdeva 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārv...2024-09-2704 minPēcpusdienaEkonomisti: Sankciju atcelšana "ABLV Bank" ir atzinība finanšu "kapitālajam remontam"ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls nule kā paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu. Tas noticis sešus gadus pēc tam, kad šis tīkls publiski pauda savu paziņojumu par plānotajām sankcijām pret "ABLV Bank". Gan Finanšu ministrija, gan Latvijas banka pauž gandarījumu par šo paziņojumu, kas stiprina uzticību valsts finanšu sistēmai.
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls jeb FinCEN savu paziņojumu par plānotajām sankcijām izdeva 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārv...2024-09-2704 min
Ekonomikas podkāstsKredītiestādēm būs jākļūt pieejamākām iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionosTrešā daļa Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti, ka banku filiāles klātienes sarunām ir pārāk tālu no viņu dzīvesvietām. Savukārt katrs astotais uzņēmējs domā, ka banku pakalpojumu digitalizācija mazina kredītiestāžu darbinieku izpratni par komersanta vajadzībām, un klātienes sarunās darījumi izdotos veiksmīgāk. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ likumdevējs liks kredītiestādēm kļūt pieejamākām iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos.
Banku sektors pēdējos gados ir ļoti attālinājies no saviem klientiem, un tam ir sava...2024-09-2505 min
Ekonomikas podkāstsDeputāts: Diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī vēl turpināsiesDiskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts, tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš norādīja, ka valsts budžets ir jāpieņem, bet jautājums ir kādām metodēm. Diskusijas būs gan komisijās, gan arī ar pensionāriem.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka, īstenojot nodokļu reformu, koalīcija vienojusies vienu procentu novirzīt no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Finanšu minis...2024-09-1711 min
Rīta intervijaEvika Siliņa: Loģiski, ka bankas kritizē plānotās izmaiņas pensiju 2.līmenīEsot loģiski, ka bankas kritizē plānotās izmaiņas pensiju otrajā līmenī, jo bankām atņem pelņu, tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība).
Lai īstenotu nodokļu reformu, koalīcija vienojusies viena procenta novirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo. Finanšu ministrija apgalvo, ka iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem. Finanšu nozare ir pretējās domās, tostarp Latvijas Banka. Tā norādījusi, ka tas būs iedzīvotāju personīgā uzkrājuma zaudējums.
Latvijas Banka valdībai jau pi...2024-09-1613 min
SkanošaisProcentu likmes krīt. Cik straujš būs turpinājums?12. septembrī Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome lēma veikt nākamo procentu likmju pazeminājumu. Tas ir jau otrais šogad.Uzreiz pēc sēdes mūsu ekonomists Erlands Krongorns sarunājās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, kas ir viens no Padomes locekļiem.Sarunā Kazāks stāsta, ka, lemjot par likmju samazinājumu, viņš un kolēģi ņēma vērā gan jaunākos datus par ekonomiku – pamatā inflāciju –, gan arī nākotnes prognozes. Šie rādītāji deva pamatu likmes pazemināt. Taču ir divas pretējas tendences, kas liek piesa...2024-09-1310 min
SkanošaisVēstule no pensiju pārvaldnieka. Kas tālāk?Aptuveni puse pensiju 2. līmeņa dalībnieku – tātad katrs otrais no mums – tur savu naudu savam vecumam neatbilstošā plānā. Tas nozīmē, ka viņi neizmato pilnvērtīgi visas iespējas, ko var piedāvāt Latvijas pensiju sistēma.Lai to labotu, veiktas izmaiņas likumā. Tās pensiju pārvaldniekiem ļauj saņemt informāciju par savu pārvaldīto plānu dalībniekiem un sazināties ar viņiem.Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Kā jārīkojas, saņemot ziņu no pārvaldnieka? Un vai par nomaiņu uz atbilstošu plānu būs jāma...2024-08-0123 min
SkanošaisProcentu likmes: kas par tām jāzina?Šovasar Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ilgi gaidītais lēmums pazemināt procentu likmes tika uztverts kā pozitīva ziņa kredītņēmējiem – tātad var cerēt arī uz kredītu maksājumu sloga samazinājumu.Nupat 18. jūlija sēdē, kā arī tika gaidīts, likmes tika saglabātas iepriekšējā līmenī.Šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē runājam par to, kā uz šiem notikumiem raudzīties no iedzīvotāja – kredītņēmēja vai noguldītāja – skatupunkta.Finanšu pratības eksperte Aiga Rullere izvaicā ekonomistu Erlandu Krongornu, mekl...2024-07-1914 min
Vai zini?Vai zini, ko paveica Latvju sieviešu zelta fonds?Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts bija jānosargā brīvības cīņās. Šajā laikā, kā nozīmīgu sabiedrības daļu, sevi aktīvi pieteica sievietes. 1919. gada 22. septembrī, īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai, lai atbalstītu armiju, tika izveidots Latviešu sieviešu palīdzības korpuss (LSPK), kurš uzņēmās karavīru ēdināšanas organizēšanu, ziedojumu vākšanu, armijas vienību apgādāšanu, ievainoto aprūpi u.c. nozares. Vajadzību bija daudz. Piemēram, Cēsu kājnieku II bataljona...2024-06-1206 min
Ekonomikas podkāstsIecere par samazinātu PVN ēdināšanai turpina virzību SaeimāSamazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes 12% apmērā piemērošana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem trešdien bija galvenais apspriežamais jautājums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem. Viedokļi šajā jautājumā dalās – nozare prasa piemērot samazināto likmi, taču Latvijas Banka un Finanšu ministrija ir pret.
Nozare jau ilgstoši prasa samazināt PVN sabiedriskajai ēdināšanai. Tagad ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par šādu iniciatīvu, tāpēc trešdien, 29. maijā, komisija skatīja šo kolektīvo iesniegumu. Ar prezentācijām par situāciju...2024-05-2904 min
KrustpunktāKrustpunktā: Latvijas Bankas priekšlikumi valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveideiLatvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus, kā pilnveidot valsts fondēto pensiju sistēmu. Par tiem diskutējam arī Krustpunktā Raidījuma viesi: Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
Absolūti lielākajai daļai no strādājošajiem atkarībā no jūsu vecuma 6% no bruto algas tiek novirzīti 2. pensiju līmenim. Tā ir nauda, kas nonāk nevis solidaritātes fondā, no kura šobrīd pensionāriem tiek...2024-05-2253 minEkonomikas podkāstsKrustpunktā: Latvijas Bankas priekšlikumi valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveideiLatvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus, kā pilnveidot valsts fondēto pensiju sistēmu. Par tiem diskutējam arī Krustpunktā Raidījuma viesi: Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.
Absolūti lielākajai daļai no strādājošajiem atkarībā no jūsu vecuma 6% no bruto algas tiek novirzīti 2. pensiju līmenim. Tā ir nauda, kas nonāk nevis solidaritātes fondā, no kura šobrīd pensionāriem tiek...2024-05-2253 min
Ekonomikas podkāstsLatvijas iedzīvotāji vairāk ceļo, aug ceļojumu apdrošināšanas polišu un negadījumu skaitsPēdējos gados Latvijas iedzīvotāji vairāk ceļo, biežāk pērk apdrošināšanas polises un palielinās arī dažādu negadījumu skaits ārvalstīs. Sekojot tendencēm, komerbankas kredītkaršu īpašniekiem piedāvā bezmaksas ceļojumu apdrošināšanu.
"If" Ceļojumu apdrošināšanas produkta vadītāja Inga Draule stāsta – par ceļošanas pieaugumu liecina arī augošais apdrošināšanas atlīdzību skaits. Ja pērn tika izmaksāti 400 000 eiro, tad šī gada četros mēnešos jau puse no pagājušā gada summas - 200 000 eiro. Populārāaki kļūst tādi galamērķi kā Vjetnama, Šrilanka, Ka...2024-05-2004 min
SkanošaisKā izvēlēties ilgtspējīgu pensijas uzkrājumu?Klāt noslēdzošā ilgtspējīgām finansēm veltītā epizode, un tajā runājam par zaļajiem pensiju produktiem un to nozīmi ilgtspējīgākas nākotnes veidošanā. Šajā epizodē uzzināsi:· Kādas ir galvenās atšķirības starp pensiju 1., 2. un 3. līmeni?· Kā lēmumi par pensiju var būt ilgtspējīgi? Kas ir zaļie pensiju produkti, un cik tādu ir Latvijā?· Cik ienesīgi ir zaļie pensiju produkti salīdzinājumā ar klasiskajiem?· Kāda ir Latvijas Bankas loma labas pensiju plānu pārvaldības nodrošināš...2024-05-0233 min
SkanošaisKas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana?Turpinot no visām pusēm aplūkot ilgtspējīgu finanšu tematu, šajā epizodē ielūkojamies dziļāk, kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana.Šoreiz uzzināsi:Kādi ieguldījumi ir pieejami Latvijā, un kuri no tiem ir ar zaļo komponenti?Kā atšķirt ilgtspējīgus ieguldījumus no neilgtspējīgiem?Kas ieguldītājam jāņem vērā par ilgtspējīgiem ieguldījumiem? Vai tiem ir kādas īpašas atšķirības, risku iezīmes vai jebkas cits, salīdzinot ar klasiskajiem finanšu produktiem?Ko apdrošinātāji šobrīd dara u...2024-04-1732 min
SkanošaisKā aizņemties ilgtspējīgi?Turpinot ilgtspējīgu finanšu tēmu, šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē skaidrosim, kas ir zaļie kredīti.Sarunā iezīmējam arvien pieaugošo sabiedrības interesi un pieprasījumu saņemt zaļos kredītus un finanšu pakalpojumus, piemēram, ēku renovācijai, elektroauto iegādei vai kādas energoefektīvas tehnoloģijas uzstādīšanai.Ekspertes stāsta: zaļo kredītu attīstība liecina, ka finanšu nozare sāk apzināties savu lomu ilgtspējīgas nākotnes veidošanā. Raidieraksta 2. epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane...2024-04-0321 min
SkanošaisKas ir ilgtspējīgas finanses?Pirmajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē, kas izskan Zemes stundas nedēļā, iezīmēsim, kas ir ilgtspējīgas finanses. Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm, nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Un te loma būs arī privātajām investīcijām, jo kopējo rezultātu var ietekmēt mūsu katra veiktās izvēles ieguldīt ne tikai droši un pelnoši, bet arī ņemot vērā ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.2024-03-1916 min
Zināmais nezināmajāLatvijas Bankas pārstāve: Skaidra nauda nākotnē no mūsu ikdienas nepazudīsIkdienas maksājumi aizvien biežāk ir digitāli. Nopīkstinām telefonus pie kases, veicam zibmaksājumus un naudas pieprasījumus saziņas tīklos. Ne velti jau aizvadītajā gadā Latvijas Banka ziņoja par vienu un divu centu monētu ierobežošanu. Kas notiks ar skaidru naudu nākotnē? Vai pienāks diena, kad visi norēķini būs tikai digitāli? Vai tiešām varam teikt ardievas makiem, vaicājam Latvijas Bankas padomes loceklei Zitai Zariņai.
Vēstures lappuses mums atklāj, ka senākos laikos norēķiniem izmantota preču apmaiņa. Piemēram, es tev dodu jēru, un tu man ko...2024-02-0841 min
SkanošaisRecepte ekonomikas izaugsmei: kas jādara, lai Latvijai izdotos?Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. Dažādi eksperti uzsver dažādus faktorus. Kāpēc dažām valstīm izdodas, bet dažām nē? Ko var darīt Latvija un arī Eiropa? Un kāpēc šie jautājumi nodarbina centrālās bankas ekspertu prātus?Par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts sarunājas ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, apkopojot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē gūtās atziņas.Latvija neatkar...2023-11-2721 min
KrustpunktāKrustpunktā: "Altum" vēlas pārveidot par banku: vai valstij atkal jāveido sava bankaLai veicinātu konkurenci kreditēšanas jomā, Saeimas komisija aicina izskatīt iespēju finanšu institūciju "Altum" pārveidot par Latvijas Attīstības banku. Vai valstij ir atkal jāveido sava banka, Krustpunktā analizē Latvijas Bankas prezidenta vietniece uzraudzības jautājumos Santa Purgaile, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, bijusī ekonomikas ministre, Saeimas deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija ir uzdevusi Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku izvērtēt, vai būtu pareizi pašre...2023-11-0854 min
Garāžas sarunasKo izvērtē banka, kad esam iesnieguši līzinga pieteikumu?Cik tagad maksā mūsu jaunības laiku automobiļi?
Speciālistu recepte lietota automobiļa apskatei pirms iegādes.
Vai mūsdienās viegli kļūt par līzinga ņēmēju?
Ko izvērtē banka, kad esam iesnieguši līzinga pieteikumu? Par to raidījumā saruna ar Luminor Līzings vadītāju Raivo Bāli.2023-09-1340 min
KrustpunktāKrustpunktā: Kredītmaksājumi kļūst arvien dārgāki: vai valsts nāks palīgā?Cenu pieaugums un inflācija skar katru no mums, tāpēc par to šķendējamies. Kredītu sadārdzinājums ir mazāk pamanāms, jo daļa sabiedrības kredītus neņem. Tie savukārt ir ļoti svarīgi mūsu attīstības nodrošinājuma instrumenti, uz tiem balstās bizness, no tiem atkarīga mūsdienu mājokļu pieejamība. Par to, ka kredīti kļūs dārgāki, protams, brīdināja sen. Bet pandēmija un karš radījis krietni lielākas problēmas, nekā sākotnēji šķita. Īpaši maksājumi par hipotēku daudziem jau kļūst par...2023-08-2239 min
Rīta intervijaLatvijas Banka: Prasīt bankām audzēt savus kredītportfeļus šobrīd nebūtu pareizi"Runājot par kreditēšanu, nesagaidām, ka bankas šobrīd aktīvi audzēs savus kredītportfeļus, bet lai, nākot nākamajam ekonomiskās izaugsmes ciklam, bankas būtu gatavas finansēt ekonomiku," intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Viņa arī norādīja, ka aicinājums bankām Latvijā iesaistīties tautsaimniecības kreditēšanā ir saprotams un pamatots, taču ar to nevar steigties. Purgaile arī minēja, ka pie pieaugošajām ECB procentu likmēm jāseko līdzi, kas notiek ar banku izsniegtajiem kredītiem, vai maksātspēja klientu pusē saglabājas.
...2023-08-0211 min
LVMI Silava podkāstsBanka, kurā glabājas Latvijas kultūraugu sēklasLatvijā jau divus gadu desmitus darbojas gēnu banka, kurā glabā ap diviem tūkstošiem sasaldētu dažādu Latvijas kultūraugu sēklu paraugu - tie ir ģenētiskie resursi, ko izmanto pārtikā un lauksaimniecībā. Šajā podkāsta epizodē LVMI Silava pētniece Agnese Gailīte stāstīs:- kāpēc gēnu bankas sēklu aktīvā un bāzes kolekcija atrodas Salaspilī, mežzinātnes institūtā “Silava”,- kādos apstākļos tiek glabāts ievāktais sēklu materiāls un kādam nolūkam tas tiek uzturēts,- kur atrodas gēnu bankas drošīb...2023-03-1518 min
Jauni un bagāti#53 Kripto drošība un regulējumsFinanšu sektora drošību lielā mērā nosaka tirgus uzraugs vai regulators. Šo funkciju Latvijā pilda Latvijas Banka. Uzrauga funkcija ir nodefinēt noteikumus, pēc kuriem finanšu iestādes var darboties, un pārliecināties, ka šie noteikumi tiek ievēroti. Tas ir fundamentāls pamats finanšu sistēmas stabilitātei. Diemžēl kripto nozarē šāda uzraudzība un kontrole līdz šim nav bijusi, kam rezultāts ir plaši izplatītas krāpniecības shēmas. Labās ziņas ir tādas, ka Eiropas savienībā pavisam drīz tiks ieviesta t.s. MiCA regula, kas visdrīzāk padarīs nozar...2023-03-0622 min
SkanošaisPelnītprasme #10: Makroekonomika un ieguldījumiEkonomiskā attīstība ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslīdes. Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldījumu veikšanai, jo tad iespējams iegādāties aktīvus par zemāku cenu. Laikā, kad Latvijā ik dienas diskutē par inflāciju un energoresursu krīzi un valda liela nenoteiktība, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jāmeklē risinājumi, kā šajos apstākļos plānot savas finanses, pārskatīt ieņēmumu un izdevumu sadaļas. Kopumā ir jādomā, ko darīt citādāk nekā līdz šim, kādi šī brīža risinājumi un lēmumi s...2022-12-1652 min
SkanošaisPelnītprasme #9: Kā aizsargāt savas tiesības?Brīdī, kad investori ir iegādājušies akcijas, spēkā stājas vairāki akciju tiesību aizsardzības veidi, par kuriem daudzi pat nenojauš. Nav svarīgi, cik daudz akciju pieder katram akcionāram, arī mazākuma akcionāriem ir pietiekami daudz iespēju, lai rosinātu pārmaiņas, piemēram, labāku korporatīvo pārvaldību kādā jomā, pieprasītu informāciju vai tās publisku atklāšanu, sasauktu akcionāru sapulci vai sliktākā situācijā sniegtu trauksmes cēlēja ziņojumu. Akciju izvēles procesā nozīmīga loma ir arī korporatīvās pārvaldības...2022-12-0650 min
SkanošaisPelnītprasme #8: Kāds ir sekmīgs kapitāla tirgus dalībnieks?Līdzīgi, kā vērtējot biznesa partnerus vai pakalpojumu sniedzējus, arī finanšu tirgū, izvēloties ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās, nākamajiem akcionāriem ir būtiski vairāki aspekti. Piemēram, pārliecība par biznesa nišas ilgtspēju un biznesa modeli, kas nākotnē nesīs peļņu gan uzņēmumam, gan investoram. Vēl viens no investoriem svarīgiem aspektiem ir uzņēmuma piedāvātās priekšrocības tā akciju īpašniekiem – vai tas ir tikai kapitāla pieaugums, vai arī kādi papildu bonusi, piemēram, iespēja pirmajiem baudīt jaunos produkt...2022-11-3042 min
SkanošaisKas notiek ar pensiju 2. līmeņa fonda uzkrājumiem?Uzkrātais 2. līmeņa pensijas kapitāls ekonomikas satricinājumos neaug, kā gribētos. Latvijas Bankas ekonomisti skaidro, kāpēc zeķē paturētais tomēr sarūk vairāk, bet ieguldījumi gan obligācijās, gan akcijās ilgākā posmā pārsniedz inflāciju. Kāpēc 2. un 3. pensiju līmeņa kapitālu iegulda ārzemju aktīvos, ne Latvijā? Mērķis ir ne tikai nopelnīt vairāk, bet arī dažādot ieguldījumus, lai pensija nebūtu atkarīga tikai no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes. Sistēma jau padarīta apsaimniekošanā lētāka un ieguldīju...2022-11-2820 min
Eiro fokusāIedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir dubultojiesLatvijas iedzīvotāji pēdējos mēnešos izrāda pastiprinātu interesi par krājobligāciju iegādi, un, salīdzot ar pagājušā gada izskaņu, šobrīd krājobligāciju apjoms, kas ir iedzīvotāju īpašumā, ir dubultojies. Patlaban iedzīvotāju īpašumā esošais krājobligāciju apjoms ir sasniedzis gandrīz desmit miljonus eiro. Kas veicinājis krājobligāciju likmju kāpumu, kas iet roku rokā ar pieprasījuma palielināšanos. Šogad Latvijas iedzīvotāji iegādājušies divas reizes vairāk krājobligāzijas nekā pērn un pieprasījuma kāpumu veicina pieaugošās likmes...2022-11-2204 min
SkanošaisPelnītprasme #7: Privātā investora pirmie soļi ieguldījumu jomāPrivātajiem investoriem vai tiem, kuri tikai domā spert pirmos soļus ieguldījumu jomā, bieži vien ir bažas, vai es visu izdarīšu pareizi, vai man ir pietiekami daudz līdzekļu, lai ieguldītu, vai varu sākt ar mazu summu. Nav īsti skaidrs, kas jādara, lai būtu sakārtotas attiecības ar finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu mirklī, kad no investīcijām gūst peļņu.Sākot investēt, rodas jautājums, kuras akcijas iegādāties, vai ir vērts ieguldīt vietējā kapitāla tirgū – Latvijā un...2022-11-2245 min
SkanošaisPelnītprasme #6: Alternatīvie ieguldījumi: nekustamais īpašums un mākslaRaidieraksta “Pelnītprasme” sestajā epizodē vērtēsim divus alternatīvus ieguldīšanas veidus: ieguldījumus nekustamajā īpašumā un mākslas priekšmetos. Raidieraksta laikā tā viesi ik pa laikam nonāk pie secinājuma, ka gan zeme un nekustamais īpašums, gan arī dažādi mākslas priekšmeti jau izsenis – krietni pirms vērtspapīru rašanās – ir uzskatīti par lietderīgu veidu, kā saglabāt un vairot savu labklājību.Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma veiktās aptaujas dati rāda, ka 85% respondentu vērtējumā labākais finansiālo uzkrājumu glabāšanas...2022-11-1644 min
SkanošaisPelnītprasme #5: Kam pievērst uzmanību ieguldot?Raidieraksta “Pelnītprasme” piektajā epizodē plašāk spriedīsim par to, kam pievērst uzmanību ieguldot. Viens no svarīgiem ieguldīšanas aspektiem nenoliedzami ir risku izvērtējums. Raidieraksta viesi atklās, kā vērtēt riskus, kur meklēt informāciju, kā to izmantot un interpretēt. Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti mūsdienās ir ļoti būtiski gan uzņēmumu darbības stratēģijās, gan arī ieguldījumu risku vērtēšanā. Raidieraksta viesi atklāj, ka tuvākajā laikā vides jomā sagaidāms strikts regulējums piesārņojošām nozarēm, tāpēc tas jāņem vērā, vērtējo...2022-11-0942 min
Šīs dienas acīmLatvijas Banka simtgadi svin ar izdevumu "Latvijas Bankas vēsture 1922. - 1940."2022. gadā savu simtgadi atzīmē Latvijas Banka. 1922. gada 7. septembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Un tā paša gada novembra sākumā banka uzsāka savu darbību, kuras pirmais posms turpinājās līdz Latvijas neatkarības iznīcināšanai 1940. gadā.
Savas darbības simtgadi Latvijas Banka šogad atzīmēja, laižot klajā zinātnisku izdevumu "Latvijas Bankas vēsture 1922. - 1940.". Izdevums lasītājiem pieejamas digitālā formātā vairākās tīmekļa vietnēs.
Uz sarunu par grāmatu aicināja tās autori, vēsturnieci, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadoš...2022-11-0628 min
Skanošais"Pelnītprasme" #4: Ieguldījumu portfeļa izveideŠajā raidieraksta epizodē runāsim jau par krietni praktiskākiem jautājumiem: kā izveidot savu ieguldījumu portfeli atbilstoši savai pieredzei, cik aktīvu ieguldījumu stratēģiju izvēlēties, kādus vērtspapīrus iegādāties un kā diversificēt riskus? Kopīgi ar raidījuma viesiem meklēsim atbildes, kādam jābūt ieguldījumu portfelim, lai naktīs varētu mierīgi gulēt. Kādi ieguldījumu veidi ir piemēroti iesācējiem un kā pakāpeniski kļūt par prasmīgāku ieguldītāju, paplašinot ieguldījumu portfeli un mainot tā struktūru. Vari...2022-11-0246 min
SkanošaisEinars Repše par Latvijas Bankas likumu, lata sižetiskajiem risinājumiemEinars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 3. daļa, kurā tiek runāts par:🔵 Latvijas Bankas likuma tapšanu un Vācijas padomu neatkarīgas, uz naudas stabilitāti orientētas centrālas bankas izveidē, naudas krātuves būvē. 🔵 Lata piesaisti SDR – ieteikumu no monetāro sistēmu pārzinātāja, ASV ekonomista Jura Vīksniņa...2022-10-2832 min
SkanošaisEinars Repše atceras, kā tapa neatkarīga centrālā banka brīvā valstīEinars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 2. daļa, kurā tiek runāts par:🔵 Starpbanku norēķinu reformēšanu, bezskaidrās naudas apriti, personāliem datoriem ekonomikas procesu modelēšanai, veidojot modernu banku tirgus ekonomikai.🔵 Galveno grāmatvedi Antoniju Silenieci, Latvijas Bankas padomes kolēģi – Tautas frontes un Atmodas laiku darbinieci, ekonomisti Valentīn...2022-10-2619 min
SkanošaisPelnītprasme #3: Ieguldījumu lēmumi: racionāli vai emocionāli?Uzvedības ekonomika ir zinātnes joma, kas pēta, kā dažādi psiholoģiski, sociālie vai citi faktori ietekmē cilvēku finanšu lēmumus un uzvedību. Pētījumu atziņas pārsteidz, atklājot, piemēram to, cik daudz lēmumus ietekmē emocijas.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” trešajā epizodē runāsim par to, vai investīciju lēmumi ir racionāli un cik liela ietekme un loma ir emocijām. Kam uzticamies, kas mūs ietekmē un kā spējam pārvarēt akciju vērtību kritumu un ko...2022-10-2647 min
SkanošaisEinars Repše par priekšdarbiem Latvijas Bankas atjaunošanaiEinars Repše, Latvijas Bankas prezidents (1991–2001), simtgades reizē sarunā ar Mārtiņu Grāvīti dalās atmiņās par nacionālās centrālās bankas atjaunošanas posmu un saviem līdzgaitniekiem. Par viņu neatsveramo ieguldījumu modernas centrālās bankas izveidē Latvijā, kuras vadzvaigzne ir stabila nauda.Šī ir sarunas 1. daļa, kurā šādas tēmas:🔵 Pie Latvijas Bankas pārtapšanas deviņdesmitajos godam strādājuši vairāki simti cilvēku. Cieņa un paldies visiem, ja arī katru vārdā nepiesaucam!🔵 Veiksmīgi demontēta padomju plānsaimniecību apkalpojoša kārtība, ne dienu nepār...2022-10-2531 min
SkanošaisPelnītprasme #2: Latvijas investoru kopienasDažādās dzīves situācijās mūs visus interesē citu cilvēku viedokļi un pieredze. Investīcijas nav izņēmums. Tomēr Latvijā esam diezgan kūtri uzzināt citu pieredzi investīciju jomā, bet jo īpaši – dalīties ar savu.Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” otrajā epizodē runāsim par to, kas ir investoru kopienas, kādas tās var būt un kādus ieguvumus var sagaidīt, iesaistoties tajās. Uzzināsim, kādās investoru kopienās pašlaik Latvijas ieguldītājiem ir iespēja iesa...2022-10-1935 min
Latvijas Mediji KLAUSIES!Vai Krievija var atstāt Latviju bez elektrības? “Atmaskots” #20. epizodeBaltijas valstis esot nepieciešams “denacificēt”, taču "jāsāk ne ar speciālo militāro operāciju kā Ukrainā", bet citām metodēm. Vislabāk - atstājot baltiešus bez gaismas, pie skaliem un svecēm kā agrākos laikos... Šādi paziņojumi Kremļa propagandas medijos kopš septembra beigām parādās arvien biežāk, uzsverot – Krievija ir spējīga atstāt Latviju, Igauniju un Lietuvu bez elektrības “ar vienu pogas spiedienu”. Vai tā ir taisnība? Īsā atbilde – jā, taču ne ilgi, jo mēs tam esam gatavojušies. Jaunākajā “Atmaskots” podkāstā “Latvijas Avīzes...2022-10-1338 min
SkanošaisPelnītprasme #1: Latvijas iedzīvotāju ieguldīšanas paradumiFinanšu un kapitāla tirgus komisijas un SKDS veiktā aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par ieguldījumiem kopumā ir labas, bet viņi aizvien vilcinās tās pielietot savā ikdienā, lai ieguldītu uzkrājumus ar mērķi pelnīt ilgtermiņā. Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta “Pelnītprasme” pirmajā epizodē iepazīsimies ar nesen veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem, kā Latvijas iedzīvotāji rīkojas ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, vai un kur tos iegulda. Sarunas laikā vērtēsim arī izaicin...2022-10-1243 min
Pievienotā vērtībaSliktā ziņa - Latvijas Banka prognozē recesiju, labā ziņa - ir bijis sliktākRaidījumā Pievienotā vērtība interesējamies par to, ko sagaidīt nākotnē un kā nosargāt sev svarīgo! Ielūkosimies Latvijas Bankas prognozēs, kuras īsumā var raksturot – būs slikti, būs recesija, bet mierinājumam – nesatraucaties, ir bijis arī sliktāk.
Vēl par digitālo drošību. Diemžēl joprojām ļaunprātīgiem uzbrucējiem esam visai viegls mērķis. Šodien vairāk par uzņēmumiem, bet dzirdētais gan jau noderēs arī citiem.
Stagnācija, recesija, īstermiņā pavisam noteikti būs slikti – tādas jaunākās Latvijas Bankas prognozes, tā nomierinošā balsī izklāsta bankas prezident...2022-09-2614 min
Eiro fokusāLēmums par bāzes procentu likmes paaugstināšanu palielinās uzkrājumu ienesīgumu nākotnēLatvijas iedzīvotāji nav lieli uzkrājumu veidotāji – Eurostat dati liecina, ka uzkrājumu ziņā esam vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā. Visbiežāk iedzīvotāji kā galveno iemeslu min mazos ienākumus un to, ka dzīvo no algas līdz algai. Arī noguldījumu procentu likmes pēdējos gados pat bija negatīvas – depozīta likme bija mīnus 0,5%. Pagājušajā ceturtdienā Eiropas Centrālā Banka palielināja galveno bāzes procentu likmi līdz 1,25% un tas pozitīvi ietekmēs uzkrājumu ienesīgumu nākotnē. Covid pandēmijas laikā Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi p...2022-09-1204 min
Eiro fokusā"Indexo" banka sola tikai vietējos klientus; banku sektorā konkurencei ir vietaAr akciju sākotnējo publisko piedāvājumu ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir sākusi ceļu, lai piesaistītu investīcijas un dibinātu banku. "Indexo" vadība ierasti kritizē Latvijā pašlaik strādājošās bankas, savā kredītiestādē sola tikai vietējos klientus un dāsnāku kreditēšanas politiku. Bet kas tad viņu izpratnē ir nacionāla banka, ar ko tā labāka par citām un vai mūsu tirgū vēl vienai bankai ir vieta? Līdz nākamajai pirmdienai ikviens par 14 eiro var tikt pie "Indexo" akcijas, ar ko kompānija cer piesaistīt...2022-07-0604 min
Jauni un bagāti#22 Ko dara Centrālā banka?Kādēļ precēm mainās cenas? Kādēļ hipotekārais kredīts vienā brīdī var būt dārgāks, bet citā lētāks? Bieži sanāk dzirdēt terminus, kā monetārā politika, procentlikmes, EURIBOR, cenu kāpums, bet ne vienmēr ir skaidrs ko tie nozīmē. Šajā raidījumā runājām ar Kristu Kalnbērziņu no Latvijas Bankas, par Centrālas bankas lomu mūsu ikdienās.2022-06-2720 minEiro fokusāKrievijas ekonomika 3 mēnešus pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma UkraināPagājuši trīs mēneši kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kam sekoja vērienīgu sankciju noteikšana pret Maskavu no rietumvalstu puses. Rietumu amatpersonas turpina norādīt, ka sankcijas ir būtiskas, tās nopietni ietekmē un ietekmēs Krievijas ekonomiku un tās ir jāpastiprina. Tikmēr Krievijas propagandas medijos joprojām izskan balsis, kas sankciju ietekmi noniecina. Tikmēr ekonomisti uzskata, ka sankciju smagā ietekme uz Krievijas ekonomiku vēl tikai gaidāma, un tautsaimniecība nonāks dziļā recesijā. Par to, kā šobrīd sokas Krievijas ekonomikai plašāk stāsta Rihards Plūme. Maija vidū, pir...2022-05-2504 min
Eiro fokusāPiecos gados no Latvijas iedzīvotājiem internetā izkrāpti vismaz 14,5 miljoni eiroKopš 2017. gada dažādās starptautiskās krāpniecības shēmās internetā no 1500 Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Tā liecina Valsts policijas apkopotā statistika. Bet realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo ne visi cietušie ziņo par krāpšanu tiesībsargājošām iestādēm. Pagājušajā nedēļā uzņēmums Tet prezentēja „Digitālās drošības ceļvedi”, kurā stāsta par kiberdrošības nozīmi ikdienā, mācību procesā, privātajā komunikācijā, biznesā un darbā. Kā pasargāt sevi no krāpniekiem digitālajā vidē? Krāpnieki naudu cenšas izm...2022-05-1605 min
SkanošaisLielpilsētas (5): Vai Rīgas ekonomika attīstās par lēnu?Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata kā rīdziniekiem veicas ar labklājības pieaugumu. Kopš gadsimta sākuma rīdzinieki kļuvuši gandrīz trīsreiz bagātāki. Rīgas ekonomika aug straujāk gan par Latvijas ekonomiku, gan par Eiropas Savienības ekonomiku. Taču Viļņa un Tallina attīstās vēl straujāk. Ar pašreizējo attīstības tempu Viļņas un Tallinas ienākumu līmeni Rīga nesasniegs nekad. Ar Oļega rakstu par Rīgas ekonomisko attīstību varat iepazīties: Vai Rīgas ekonomika attīstās...2022-04-2508 min
SkanošaisLielpilsētas (4): Vai Rīga ir labi pārvaldītā pilsēta?Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata galvaspilsētas pārvaldības kvalitāti, kas ir pamats bagātai un laimīgai pilsētai. Rīdzinieki ir mazāk apmierināti ar pilsētas pārvaldības kvalitāti nekā Tallinas un Viļņas iedzīvotāji. Turklāt visās jomās. Rīdzinieku skatījumā korupcijas apjoms Rīgas domē pēc vēlēšanām samazinās. Taču nepieciešams turpmākais progress. Ar Oļega rakstu par Rīgas pārvaldību varat iepazīties: Vai Rīga ir labi pārvaldīta pilsēta? | Raksti | Makroeko...2022-04-2106 min
SkanošaisLielpilsētas (3): Kā apturēt Rīgas depopulāciju?Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Rīdzinieku skaits 30 gadu laikā ir sarucis par trešdaļu - no 900 000 līdz 600 000. Savukārt Tallinā un Viļņā iedzīvotāju skaits aug. Kāpēc? Rīgā ir vislielākā mirstība un vismazākā dzimstība. No Rīgas izbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc. Ja tas tā turpināsies – Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteigs Rīgu jau 2025. gadā. Kas jādara, lai šo situāciju mainītu? Ar Oļega rakstu par Rīgas depopulā...2022-04-1307 min
SkanošaisLielpilsētas (2): Kas jādara, lai rīdzinieki pilsētā justos droši un uzticētos viens otram?Šajā epizodē Latvijas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs apskata drošību un iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos Rīgā. Rīdzinieki, salīdzinot ar Tallinas un Viļņas iedzīvotājiem, pilsētā jūtas apdraudētāki un biežāk kļūst par noziedzības upuriem. Rīgas iedzīvotāji neuzticas viens otram. Rīga ir viena no nedrošākām galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Drošības sajūta ir viena no cilvēku pamatvajadzībām. Drošība ir svarīgs dzīves kvalitātes elements. Noziedzība un nedrošības sajūta posta ekonomiku.Kas darāms...2022-03-3007 min
SkanošaisKā sākt ieguldīt gudriIespējas ieguldīt pieejamas ikvienam! Ik uz soļa, īpaši digitālajā vidē, tiekami aicināti šķirties no saviem līdzekļiem tagad ar cerību nākotnē nopelnīt vairāk. Aplikācijas viedtālruņos, investīciju platformas bez komisijas maksas un neticami piedāvājumi vilina iesaistīties. Kāpēc šādi plaši pieejami finanšu pakalpojumi tas ir iespējams tieši tagad, kā bija kādreiz? Par to saruna ar Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecāko ekonomisti Kristīni Petrovsku. Daži no sarunas tematiem:Kāpēc svarīgi ir ieguldīt uzraudzītā platf...2022-03-2916 min
SkanošaisPersonīgā budžeta plānošana - ar ko sākt?Parasti visi ir vienisprātis personīgais budžets ir jāplāno! Taču kad un ar ko lai sāk? Kādi ir pirmie soļi, lai plānošanu iesāktu veiksmīgi? Izrādās, nav jāgaida 31. decembris, lai apņemtos analizēt savu personīgo budžetu, izsvērt izdevumu un ienākumu attiecību. Ikgadējā finanšu pratības nedēļa ir gluži piemērots laiks, lai uz savām finansēm paskatītos no cita skatu punkta.Tāpēc šajā reizē uz sarunu pievienojas Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomik...2022-03-2527 min
SkanošaisFinanšu pratība pirmsskolā2022. gada Finanšu pratības nedēļa ir īstais laiks, lai runātu par naudas prasmi. Taču labākā prakse finanšu pratības veicināšanā saka priekšā, ka tas darāms jo agrāk, jo labāk. Proti, par naudu ar pašiem mazākajiem var un vajag runāt jau no agras bērnības. Latvijā tieši pirmsskolas izglītības iestādes ir tās, kurās bērni apgūst pirmās prasmes un iemaņas. Par to, kā ar finanšu pratības jautājumu un jauna metodiskā līdzekļa ieviešanu pirmsskolas izglītības procesā...2022-03-2316 min
SkanošaisLielpilsētas (1): Rīga nekad nekļūs par Ņujorku, un nevajag! Rīgai jākļūst par labāku savu versiju.Atstājot novārtā attīstību Rīgā, Latvija nevar pieņemties spēkā.Iekšzemes kopprodukts un ienākumi megapolēs ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Kas un kā jādara šodien, lai ātri celtu dzīves kvalitāti Rīgā līdz Skandināvijas līmenim, par to šajā un nākamajos raidierakstos Latvjas Bankas ekonomists Dr. oec. Oļegs Krasnopjorovs.Aprīlī norisināsies 2022. gada pirmās “Ekspertu sarunas”. Tajās eksperti diskutēs par Baltijas galvaspilsētu dzīves kvalitātes un konkurētspējas sacensību. Diskusiju tiešraidē būs iespējams vēr...2022-03-2106 min
SkanošaisKrievijas iebrukuma Ukrainā mainītā saimnieciskā realitātē: kas jāmaina pašiem LatvijāKustības vektors Latvijai ierasts - prom no atkarības saitēm ar Krieviju, bet jauna situācija nāk ar svaigiem nezināmajiem. Tie jāiekartē – 3.marta raidierakstā "Skanošais" Latvijas Bankas ekonomisti Uldis Rutkaste, Elmārs Zakulis un Edvards Kušners par mainīto realitāti trīs jomās: tautsaimniecībā, tās finansēšanā, enerģētikā.Īsi no viņu teiktā:Uldis Rutkaste. Krievijas izolēšana palēninās tautsaimniecības izaugsmi Latvijā, bet neradīs recesiju. Vairums Latvijas ražotāju nav Krievijas tirgū, bet ir vairāki simti, kam iesaiste ievērojama. Valsts atbalsts te si...2022-03-0426 min
Eiro fokusāKā Krievijas ekonomiku līdz šim ietekmējušas Rietumu noteiktās sankcijas?Reaģējot uz Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā, Rietumu pasaule un sabiedrotie nākuši klajā ar virkni dažādu sankciju. Lai gan politiķi un analītiķi atzīst, ka karadarbību Ukrainā tūlīt tas nepārtrauks, tomēr ilgtermiņā tas radīs graujošas sekas. Ietekme manāma jau šobrīd. Rietumu pasaule kopā ar vairākiem sabiedrotajiem uz Kremļa saimnieka Vladimira Putina rīcību reaģējuši ļoti asi. Valdības nosaka sankcijas, tikmēr uzņēmumi paziņo par izolēšanos no Krievijas vai aiziešanu no tās. Tas viss jau sit pa Krievijas kabatu. Ieskats daļā no...2022-03-0105 min
Eiro fokusāBankas piedāvā uzņēmumiem "zaļos kredītus"Energoefektīvas ēkas, atjaunojamo resursu izmantošana, ekoloģiski tīrs transports – tā ir tikai neliela daļa no tā, ko saucam par zaļo ekonomiku vai ilgtspējas ekonomiku. Lai gan aptauja rāda, ka Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem daudz svarīgāki šobrīd ir darbaspēka jautājumi un Covid ierobežojumi nekā Eiropas zaļais kurss, bankas sāk piedāvāt uzņēmumiem zaļos kredītus. Tiem būšot labvēlīgāki nosacījumi – mazākas procentu likmes, kredītam līdz 20 000 eiro nebūs nepieciešama ķīla. Mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas regulāri veic SEB bank...2022-02-2104 min
SkanošaisLatvijas Banka – mājas finanšu pratībaiFinanšu pratība – pirmajā brīdī izklausās visai sarežģīti. Bet ko šis jēdziens nozīmē? Atbildot īsi – tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Arī gādīga saimniekošana.Plašāk par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kurā komunikators Ivars Svilāns izvaicā Latvijas Bankas finanšu pratības ekspertus Aiju Brikši un Kasparu Kravinski.2022. gada 1. janvārī Latvijas Banka ieguvusi jaunu lomu un kļuvusi par Latvijas nacionālo koordinatoru finanšu pratības jomā. Tas nozīmē, ka turpmāk Lat...2022-02-0721 min
SkanošaisKo atklāj pētījums par aplokšņu algām?Ikviens būs dzirdējis par aplokšņu algām, to negatīvo ietekmi uz kopējo valsts attīstību un šādu nelegālo maksājumu saņēmēju labklājību (piemēram, tiekot nostumtiem no palīdzības ekonomisko krīžu laikā un mūža nogalē saņemot niecīgu pensiju). Latvijas Bankas debijas raidierakstā “Skanošais” – komunikatora Ivara Svilāna saruna ar pētniekiem Konstantīnu Beņkovski un Kārli Vilertu par centrālās bankas kopā ar pētījumu centra BICEPS veikto aplokšņu algu analīzi.Raidierakstā uzzināsiet, kā “aplokšņu algas” kavē ekonomikas attīstību, kā La...2021-12-2717 min
Pievienotā vērtībaLatvijas iedzīvotājiem ir daudz radošu biznesa ideju: noslēdzies konkurss jaunuzņēmējiemPēcsvētku noskaņās lūkojam iedvesmot biznesa idejām un, protams, apskatām arī kādu Baltijas biržā tirgotu uzņēmumu.
Latvijas iedzīvotājiem ir daudz ideju un arī vēlme tās īstenot, katrs otrais domājis par sava biznesa uzsākšanu un tieši nauda ir bijis šķērslis idejas īstenošanai, atzīst SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Viņš arī atzīst, ka jauno uzņēmēju atbalsta programmai „(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Pierīgas pašvaldībām šogad bijis daudz interesantu biznesa ideju. Mirkli pirms svētkiem šajā programmā ar 80 000 eiro tika atbalstītas desm...2021-11-2214 minEiro fokusāBanka "Citadele" piedāvā iespēju norēķināties par pirkumu tirgotāja viedtelefonāFinanšu nozare ir joma, kur attīstās dažādi inovatīvi risinājumi. Jau ierasta lieta ir bezkontakta norēķini ne tikai ar maksājumu kartēm, bet arī telefonu, aproci vai gredzenu. Bankas piedāvā arī dažādus biometriskos risinājumus. Inovācijas finanšu jomā ir daudz un dažādas, bet to galvenais mērķis ir atvieglot ikdienu un samazināt laiku norēķinu veikšanai. Plašāk par inovācijām maksājumu jomā un bankas "Citadele" piedāvāto risinājumu, kas īpaši varētu noderēt uzņēmējiem dažādos tirdziņos. To, cik ātri pierodam pie dažādām...2021-11-1505 min
Pievienotā vērtībaErgonomiska darba vide mājstrādes laikā. Latvijas uzņēmumu labie piemēriKā strādāt tā, lai nekaitētu sev fiziski un mentāli, jeb kas ir ergonomiska darba vide mājstrādes laikā?
Pirmā atbilde - piemērots krēsls, dažādi tehniskie palīglīdzekļi, pareizi novietoti monitori, klaviatūras. Jā, tas viss, protams, ir daļa no cilvēkiem piemērotas darba vides. Bet - tuvu ne viss, tā vismaz var noprast no Latvijā labākās prakses piemēriem, kurus prezentēja darba aizsardzības konferencē "Strādāt gudrāk birojā".
Bet kāda tad bijusi aizvadītā nedēļa Baltijas biržās? Neliels kritums Viļņā, maziņš kāpums Rīgā un nedaudz lielā...2021-11-0120 min
Eiro fokusāKrievijas ekonomika enerģijas krīzes un Covid-19 uzliesmojuma laikāLaikā, kad valstis turpina ekonomikas atkopšanās centienus, daudzviet nākas saskarties ar citām problēmām, tostarp enerģijas krīzi un pieaugošo Covid-19 uzliesmojumu. Šī gada sākumā līdz pirmskoronavīrusa līmenim atguvās arī Krievijas ekonomika, kas notika ātrāk, nekā sākotnēji gaidīts. Tomēr tagad šī valsts saskaras ar nopietniem nelabvēlīgiem apstākļiem, kas meklējami gan pašmājās, gan ārpus robežām. Covid-19 uzliesmojums Krievijā turpinās, un teju katru dienu krīt mirušo rekordi. Lai gan plaši valsts mēroga pasākumi netiek ieviesti, reģionālās varasiestādes...2021-10-2605 min
Pievienotā vērtībaInflācija: patērētājiem netīk, ekonomikai reizēm nepieciešamaRaidījumā Pievienotā vērtība par inflāciju - kas patērētājiem parasti stipri riebjas, jo par visu jāmaksā vairāk, bet ekonomikai kopumā reizēm ir nepieciešama. Vai inflācija tagad ir nepieciešama un ko varam gaidīt nākotnē?
Pieskaramies arī citiem tematiem un pētām, kādu biržas jaunpienācēju, mēģinot saprast , vai ir vērts riskēt un ieguldīt sūri grūti nopenīto naudiņu nebanku aizdevēja "Delfingroup" akcijās.
Ne tikai Latvijas Banka, bet kopumā gan ražotāju, gan patērētāju gaidas pēc cenu kāpuma ir ausgtākās ko...2021-10-0417 min
Pievienotā vērtībaIlgtspēja un Eiropas zaļais kurss - jēdzieni, ar kuriem būs jārēķinās arvien vairākMakroekonomisks un arī kritisks skats uz Latvijas ekonomiku un tās ilgtspēju. Skaidrojam arī, kā pandēmijā veicas Igaunijas nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmuma „Pro Kapital Grupp”. Vai savas naudas ieguldīšana tā akcijās ir prātīgs lēmums?
Ilgtspēja, Eiropas zaļais kurss - ir vārdu savienojumi, kurus dzirdēsim aiz vien biežāk, un tādās vai citādās izpausmēs tie ietekmēs un mainīs mūsu dzīvi. Bet, vai tas būs uz labu vai tieši pretēji – lielā mērā atkarīgs no mums pašiem, gan individuālā, gan valstiskā lī...2021-09-2715 min
Eiro fokusāEiropa bez digitālā eiro pakļautu sevi ģeopolitiskam un stratēģiskam riskamEiropas Centrālā banka jūlijā sākusi pilotprojektu iespējamajai digitālā eiro izstrādāšanai. Digitālais eiro būtu eiro monētu un banknošu elektroniska versija, kas tiktu glabāta digitālā makā, un līdz ar to eirozonas pilsoņiem pirmo reizi varētu būt konti Eiropas Centrālajā bankā. Digitālo valūtu šobrīd pēta un gatavojas ieviest daudzas pasaules lielvalstis. Kā uzsver Latvijas Bankas Komunikācijas pārvaldes vadītājs Ivars Svilāns, ja Eiropai nebūs savas digitālās valūtas, tad ģeopolitiskie un stratēģiskie riski būs lieli. Tiesa, jautājums vairs nav - vai...2021-08-0905 min
Eiro fokusāEksperti iesaka atturēties no neapdomīgas pensiju otrā līmeņa reformasLīdz šim, šķiet, vēl neviens eksperts nav veltījis atzinīgus vārdus jaunā labklājības ministra un Jaunās konservatīvās partijas politiķa Gata Eglīša izteikumiem, ka varētu koriģēt pensiju otrā līmeņa iemaksas. Pēc būtības tas nozīmētu šodienas nodokļu maksātāju naudu vairāk novirzīt šodienas pensionāriem. Taču kritiku šī ideja izpelnās ar to, ka līdz ar tādu rīcību neziņā par savām vecumdienām būtu šodienas nodokļu maksātāji. Pašlaik katrs nodokļu maksātājs piekto daļu no savas bruto jeb...2021-06-2205 min
Eiro fokusāJau piekto gadu SEB banka kopā Pierīgas pašvaldībām rīko grantu programmu "Iedvesma"Pērn Covid pandēmijas dēļ jauni uzņēmumi Latvijā tika reģistrēti piesardzīgāk un to skaits bija zemākais pēdējo 17 gadu laikā - tā liecina "Lursoft" apkopotie dati. Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēts 4171 jauns uzņēmums, kas ir par 374 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. 47% no maijā jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un 21,32% Pierīgā, bet joprojām likvidēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits. Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību Pierīgā, SEB banka un vairākas Pierīgas pašv...2021-06-2105 min
Šī diena vēsturē10. jūnijs. Dzimis Jānis Dikmanis, pirmais Latvijas olimpiskās komitejas vadītājs10. jūnijs ir dzimšanas diena pirmajam Latvijas olimpiskās komitejas vadītājam Jānim Dikmanim, kuru mēdz salīdzināt ar mūsdienu olimpiskās kustības pamatlicēju, francūzi Pjēru de Kubertēnu.
Par latviešu Pjeru de Kubertēnu sauktais Jānis Dikmanis piedzima 1882. gada 10. jūnijā un Rīgu, kurā viņš bija piedzimis, 19. gadsimta beigās bija pārņēmis riteņu bums. Tāpēc diezgan loģiski, ka velosipēds kļuva par skolnieka Jāņa Dikmaņa aizrautību. Sapni par savu divriteni un dalību sacensībās gan zēnam izdevās piepildīt pēc pāris gadi...2021-06-1004 min
Atvērtie faili#41 Putina pils: kuri baņķieri Latvijā pelnīja no pils pārdošanas darījumaDarījumu ķēdē, kurā Krievijas prezidenta Vladimira Putina pils Gelendžikā regulāri mainīja savus īpašniekus, bija iesaistīta arī Latvijas SMP banka. Daudzus gadus tā piederēja Putina draugam, miljardierim Arkādijam Rotenbergam. Tagad tai ir citi oficiālie īpašnieki un cits nosaukums.
Raidījumā Atvērtie faili šonedēļ pētāmm, vai Krievijas augstākajai varai pietuvināto darījumus caur šo banku bija pamanījuši Latvijas finanšu sektora uzraugi. Un vai Rotenberga bijusī banka tagad nav nonākusi Latvijas oligarhu rokās?
“Industrai” - nosaukums uz mūra ēkas sienas Rīgas centrā, Elizabetes ielā 57, vēsta, ka šajā a...2021-04-0128 min
Rītdiena īsumāLatvijas genoma bankaLatvijas iedzīvotāju genoma datubāze ir nacionālā biobanka, kas uzglabā un apstrādā Latvijas iedzīvotāju veselības informācijas datus un veido bioloģisko materiālu kolekciju, kas kalpo pētnieciskiem, profilaktiskiem un ārstnieciskiem mērķiem.
Saruna ar Vitu Rovīti, iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāju un vadošo pētnieci Latvijas Biomedicīnas pētījumu centrā.2021-02-0824 min
Pievienotā vērtībaBanku pieredze: krāpnieki ir izdomas bagāti, to slazdos var iekrist jebkuršRaidījumā Pievienotā vērtība par krāpniekiem, kā tie māna cilvēkus, piekļūst bankas kontiem ar mērķi tos iztukšot un ne tikai. Kā atpazīt krāpniekus?
Kā rāda banku pieredze, krāpnieku slazdos var iekrist jebkurš – un galvenokārt visās drošības ķēdēs un sistēmās vājākais posms, pa kuru tēmē krāpnieki, ir cilvēks, jo atšķirībā no datoriem, banku sistēmām, tos var piemānīt, psiholoģiski apstrādāt tā, lai tie darītu to, ko viņiem galīgi nevajadzētu darīt.
Un vēl jātiek skaidrībā...2020-10-1220 min
Atvērtie faili#04 Iepriekšējās krīzes radīto parādu jūgā teju vesela Latvijas mazpilsētaCovid-19 pandēmija draud izraisīt jaunu ekonomikas krīzi, bet Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuri vēl nav atguvušies no trekno gadu burbuļa pārplīšanas. Viņi ir pazaudējuši visus savus īpašumus un joprojām ir banku parādnieki. Viņu ir tik daudz, ka sanāktu viena Latvijas mazpilsēta. Jā, daudzi no viņiem ir bijuši pārgalvīgi. Taču pārgalvīgas bija arī bankas, bet visa atbildība par to tagad palikusi kredītņēmējiem. Latvijas Bankas jaunais prezidents Mārtiņš Kazāks rosina šos kredītus norakstīt, taču likum...2020-04-2326 min
Pievienotā vērtībaNauda un parādi: Arī “Covid 19” radīs jaunus satricinājumus ekonomikāRaidījumā Pievienotā vērtība par naudu un parādiem. Protams, runājam par koronavīrusu “Covid 19”, kurš izskatās pēc jauna pamatīga satricinājuma ekonomikā, kā arī par to, kā tikt vaļā no pagātnes krīzes nesmukumiem, tas ir parādiem, kuri joprojām ne vienu vien cilvēku tur ārpus ekonomiskās aprites, ēnu ekonomikā un dažkārt pat citā valstī.
Plašāk raidījumā par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu – bankām norakstīt neatgūstamos krīzes laika parādus. Priekšlikums izraisījis dažādas emocijas sabiedrībā. Piemēram, tāds pārticis kungs kā J...2020-03-1615 min
Digitālās BrokastisKā maksāsim nākotnē un vai skaidras naudas izmantošana jau netuvojas noslēgumam?Kad Latvijā tirgus pārdevējai par kartupeļiem varēsim samaksāt bez skaidras naudas un kāpēc jaunattīstības valstis digitālo maksājumu attīstībā nereti ir soli priekšā? Kur ir robeža starp digitālu maksājumu inovatīviem risinājumiem, to ērtumu, ātrumu un mūsu privātumu? Par šiem un citiem jautājumiem ar “Tieto Evry” stratēģisko produktu vadītāju Edgaru Bremzi un Izstrādes nodaļas vadītāju Sergeju Jefimovu sarunājas Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio NABA raidījuma “Digitālās brokastis” vadītāji Artis Ozoliņš un Rihards Blese.
Kādās valstīs d...2020-03-1128 min
Talantu galerijaLondonas dizaina biennāles zelta medaļas ieguvējs dizaineris Artūrs AnaltsDizainā pamatā ir domāšana, spēja atrast kontekstu - kāpēc tu kaut ko dari, kam tas ir vajadzīgs un kam tas būs labs. Instalācija „Matter to Matter” ir komandas darbs,
raidījumā Talantu galerija atzīst Londonas dizaina biennāles zelta medaļas ieguvējs dizaineris Artūrs Analts no dizaina studijas „Variant Studio”.
Artūrs beidzis Centrālo Svētā Mārtina Mākslas un dizaina koledžu Londonā. Viņa vārds saistīts ar „Rižskij samogon rūpnīcu”, kas bijusi izvirzīta arī vairākām balvām, bet pavasarī Latvijas Banka laidusi klajā viņa radīto...2018-09-3029 min
Īstenības izteiksme 15 minūtēsMudina valsti veidot augsni mecenātismam. «ABLV bank» un Teterevi kādu laiku palīdzēs„Gan "ABLV" banka, gan Teterevu fonds ir viennozīmīgi vieni no nozīmīgākajiem spēlētājiem tieši mākslas atbalstam Latvijā. Tas, ka viņi iziet ārā no šīs zonas, ir milzīgs zaudējums, jo atbalsts bija ļoti ievērojams," uzskata Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.
Latvijas Radio Solvitu Kresi satika Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vestibilā, kur tieši iepretī pie sienas skatu piesaista sešas zeltītas plāksnes ar lielākajiem muzeja atbalstītājiem. Viņu vidū - Borisa un Ināras Teterevu fonds, ABLV banka un ABLV Charitable foundation”...2018-04-2515 min
Septiņas dienas EiropāBūtiskākie notikumi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības PadomēRaidījumā "Septiņas dienas Eiropā" spriedīsim, kādi notikumi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē bijuši visbūtiskākie. Lai atspēkotu vai apstiprinātu izskanējušos pārmetumus, ka Latvijas mediji pārāk pievērsušies nebūtiskiem organizatoriskiem sīkumiem, nevis atspoguļojuši prezidentūras pasākumu saturu, studijā diskutē Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji: žurnāla „ir” komentētājs Pauls Raudseps, portāla „Delfi” ārzemju ziņu redaktors Filips Lastovskis un Latvijas TV prezidentūras galvenais redaktors Ansis Bogustovs.
Rubrikā "Viedokļi": ASV septiņās Eiropas valstīs, tostarp Baltijas valstīs, iz...2015-06-2937 min