Shows
KolnasātaDirigents Māris Sirmais – asam atbiļdeigi par tradiceju byušonu iz prīkšuŠudiņ sasateikam ar dirigentu Māri Sirmuo, kura saknis vaicojamys Latgolā. Māris Sirmais ir vairuokkuortejs Latvejis Leluos muzykys bolvys laureats, Latvejis Zynuotņu akademejis goda lūceklis i Treis zvaigžņu ordeņa kavalers, vaļsts akademiskuo kora “Latvija” muokslinīciskais vadeituojs. Koč i Māris dzims i audzs Reigā, latgaliski jis runoj jau nu bierneibys. Ar Māri runuosim par dzīšmu i deju svātku unikalitati. Taipat, saprūtams, ari par muzyku i juo īdevesmis olūtim.
“Ka mes saleidzynojam, kas ir taids eipašs myusu tautai, tod tī ir dzīšmu i deju svātki. Vysmoz munā dzeivis laikā maņ nasagrybāt...2025-04-2623 min
Latgolys stuņde (Latgales apraide)Kas nūteik munā sātā: Rēzeknis vaļstspiļsātaTyvojās pošvaļdeibu vieliešonys i rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē par pādējūs godu laikā daudz aprunuotū Rēzeknis vaļstspiļsātu.
Raidejumā dzierdēsim, kai vysu 10 itymā godā pošvaļdeibu vieliešonom Rēzeknē dasaceitūs politiskūs sarokstu liderus, tai ari aktivus riezeknīšus – uzjiemieju, navalstiskū organizaceju i jaunatnis puorstuovi, kū asam aicynuojuši studejā kab analizātu pādējuo sasaukuma padareitū, piļsātys atteisteibu kūpumā, i kas jim ir svarīgi, īmūt itymā godā vēlēt.
Pādejūs diveju godu laikā vaļdeibys, Saeimys i ari medeju dīnys kuorteibā Rēzekn...2025-04-2555 min
KolnasātaPrāvests Vitālijs Filipenoks - volūda ir boguoteibaPar Leldīnis svieteišonu, myusdīnu vierteibom i tūs kūpšonu Leldīnis prīškvokorā ir sarunu asam aicynuojuši katuoļu goreidznīku, Zylupis i Pasīnis draudžu pravestu Vitāliju Filipenoku, kurš cyta storpā aizaraun ar kūkgrebšonu.2025-04-1923 min
KolnasātaTurisma specialiste Laura Spundere - Latgola ir kulturviesturyskys mikslisMyusu ituos dīnys gaška ir Latgolys turysma asociacejis specialiste, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” aktiva dalineica i latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga rokstu autore Laura Spundere. Cyta storpā Laura ir arī vīns nu cylvāku, kurais struoduojs pi tuo, lai Google Translate tulkuotu latgaliski.
Laura izsver, ka turystus Latgolā pīsaista doba, puorguojīni, kai ari kulturviesturyskais montuojums i cylvāki ite.
“Pa munam, tys ir taids kulturviesturyskys mikslis, kas ir veiduojīs cauri godu symtim. Tuos ir kai myusu tradicejis, tai volūda, taipat tys salykums ar daudzajom nacionalitatem. Deļ kuo myusu regions stypri atsaškir nu puoreju...2025-03-1518 min
KolnasātaJuoņs Pampe – tev Latgolā juobyut cylvāku cylvākamMyusu šudiņdīnys gosts ir kaids jauns, energiskys i atraktivs cylvāks, kurs iz dzeivi Latgolā puorsavuocs pyrma desmit godu, – Rēzeknis Tautys teatra akters, pasuokumu vadeituojs, deju kūpys “Dzimta” doncuotuojs i vysaiži cytaiži sabīdriski aktivais Juoņs Pampe. Cyta storpā pyrma kaida laika Juoņs beja ari myusu kolegis i dorbuojās kai vīns nu Latvejis Radejis Latgolys studejis jaunīšu raidejuma “Pīci breinumi” vadeituoju. Sovpus kasdīnā jis struodoj AS “Sadales tīkls” par klientu servisa atteisteibys funkcejis nūdalis vadeituoju.
“Golvonais ir raudzeit atrast pareizūs cylvākus i pareizū vītu pošam sev. Puorejais atīs, bet tam ir...2025-03-0818 min
Politikas podkāstsAugstuokuos padūmis deputats Gunārs Klindžāns – barikadis beja naizbāgamysVīns nu zeimeiguokūs nūtykumu Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonā beja 1991. gods janvara barikadis Reigā, kuruos pīsadaleja ļauds nu vysys Latvejis. Deļ tam janvarī vysod atguodojam barikažu laikus i cylvākus, kuri stuoviejuši kluotyn itim viesturiski svareigim nūtykumim. Vīns nu taidu ir Augstuokuos padūmis deputats, kurš tūlaik bolsuoja par Latvejis naatkareibys atjaunuošonu, rēzeknīts Gunārs Klindžāns.
“Pi gunkuru nasiedieju, putru navuoreju, bet tymā pošā laikā mes darejom sovu dorbu Augstuokajā padūmē. Iz tū nedeļu, iz tūs desmit dīnu jis mož nabeja tik aktivs uorā pi barikažu, tok jis beja ni mozuo...2025-01-2525 minKolnasātaAugstuokuos padūmis deputats Gunārs Klindžāns – barikadis beja naizbāgamysVīns nu zeimeiguokūs nūtykumu Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonā beja 1991. gods janvara barikadis Reigā, kuruos pīsadaleja ļauds nu vysys Latvejis. Deļ tam janvarī vysod atguodojam barikažu laikus i cylvākus, kuri stuoviejuši kluotyn itim viesturiski svareigim nūtykumim. Vīns nu taidu ir Augstuokuos padūmis deputats, kurš tūlaik bolsuoja par Latvejis naatkareibys atjaunuošonu, rēzeknīts Gunārs Klindžāns.
“Pi gunkuru nasiedieju, putru navuoreju, bet tymā pošā laikā mes darejom sovu dorbu Augstuokajā padūmē. Iz tū nedeļu, iz tūs desmit dīnu jis mož nabeja tik aktivs uorā pi barikažu, tok jis beja ni mozuo...2025-01-2525 min
Latgolys stuņde (Latgales apraide)Regiona atteisteiba, plani i realizaceja. Kaida jāga nu Latgolys planuošonys regiona?Niu Latgolys planuošonys regions aptver teritoriju, kurā dzeivoj 16% nu kūpejuo Latvejis dzeivuotuoju skaita kas ir 294 058 cylvāku, i kurā ītylpst septeni nūvodi i divys vaļstspiļsātys, taipat ni mozuok svareigi, ka planuošonys regiona teritorija ir ari Latvejis i ES austrumu rūbeža.
Sovukuort Ministru kabinets ituo gods janvara vydā apstyprynuoja reiceibys planu Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūšeibys styprynuošonai turpmuokajim 3 godim (2025.–2027. godam). Kūpumā 58 pasuokumim daškierti 644,6 milj. eiro, t.sk. drusku mozuok nakai puse ir vaļsts budžeta finansiejums (269,6 milj. eiro) i leluokuo puse naudys – Eiropys Savīneibys (ES) fondu...2025-01-2455 min.jpg){kind=logo}
ICH GLAUBE, BEI DIR GLITZERT'SStephanie Storp von Deutscher Galopp e.V. - jetzt wird’s offiziellWas sind die Aufgaben von Deutscher Galopp in Köln? Warum haben Rennpferde so verrückte Namen? Wie und wann beginnt eine Rennpferdekarriere?Wieso sollte man pfeifen können, wenn man sich auf einen Galopper setzt und viele weitere spannende Themen erwarten euch in der neuen Folge.
In dieser Folge spricht Stephanie Storp, Pressereferentin bei Deutscher Galopp in Köln und selbst Rennpferde und Ex-Galopper Besitzerin, über ihre Arbeit und ihr Leben mit dem Galopprennsport.
2024-12-2746 min
KolnasātaSilvestrs Solovjevs - godu gaitā īškā ir kruojušuos sajiutys, puordzeivuojumiItūreiz pi myusu gostūs dzejis slama “Rogovkys dzejis voga” debitants latgaliskajā literaturā i uzvarātuojs Silvestrs Solovjevs. Pyrma deveņu goda Silvestrs cīte smogā avarejā i niu juo kasdīna paīt, atjaunojūt spākus. Jam ir daudzi sapynu i mierku, kai ari prīca par vareibu pīdzeivuot lītys i nūtikšonys. Silvestrs padzilinuoti interesejās par smogū muzyku i ir podkasta "Metālkāsts LV" vīns nu autoru i izveiduoju.
“Tei raksteisona maņ ir saleidzynojūši jauna pīredze.
Godu gaitā īškā ir kruojušuos sajiutys, vysaidi īškeji puordzeivuojumi.
Reali koč kū iz uoru suoču laist i raudzeit ītērp ro...2024-09-2128 min
Finanzhappen - Stück für Stück zum eigenen Glück#11 - Tipps zum Immobilienkauf: Worauf sollte ich bei einer Immobilienbesichtigung achten?Die eigenen vier Wände sind ein Wunsch, den sich viele gerne erfüllen möchten. Solch ein großes Vorhaben will gut geplant und durchdacht sein – aber worauf kommt es in der Planung an und was sollte man bei einer Immobilienbesichtigung unbedingt beachten oder in Augenschein nehmen?
In dieser Folge gibt unsere Immobilienmaklerin Silke Störp rund um dieses Thema Expertentipps: von der Lage der Immobilien, über den optimalen Tageszeitpunkt zur Besichtigung bis hin zur Raumaufteilung. Auch die Frage der richtigen Begleitperson zum Besichtigungstermin wird geklärt, denn es muss nicht unbedingt ein Gutachter sein, um die Koste...2024-03-0116 min
Finanzhappen - Stück für Stück zum eigenen Glück#10 - Tipps zum Immobilienverkauf: So rückst du deine Immobilie (ganz) einfach in besseres Licht!Du hast eine Immobilie geerbt oder es ist Zeit für eine räumliche Verkleinerung? Du möchtest also deine Immobilie verkaufen, weißt aber nicht so genau, worauf es eigentlich ankommt? In dieser Folge erhältst du nützliche Tipps zur Vorbereitung auf Besichtigungen deiner Immobilie.
Unsere Maklerin und Expertin Silke Störp begleitet seit vielen Jahren erfolgreich Immobilienverkäufe und gibt dir in dieser Folge nützliche Informationen, um deine Immobilie für interessierte Käufer ins beste Licht zu setzen und dabei genug Platz für Vorstellungen zu lassen: Vom optimalen Tageszeitpunkt einer Besichtigung, über gepflegte...2024-02-1915 min
Finanzhappen - Stück für Stück zum eigenen Glück#09 - Tipps für deinen erfolgreichen privaten ImmobilienverkaufDu willst deine Immobilie verkaufen, weißt aber nicht genau wie du das angehen sollst? Erhalte in unserer Podcastfolge wertvolle Profi-Tipps von unserer Immobilienmaklerin Silke Störp.
Von der Kaufpreisfindung bis hin zum notariellen Kaufvertrag: In dieser Podcastfolge erfährst du, welche Schritte du bei einem Hausverkauf beachten solltest, auf welche Herausforderungen du treffen könntest und warum das gute Bauchgefühl beim Kaufpreis eine wichtige Rolle spielt.
Der Finanzhappen ist ein gemeinsamer Podcast von der VolksbankHameln-Stadthagen und radio aktiv. Mehr Infos findet ihr auch hier:https://www.radio-aktiv.de/2023/10/05/finanzhappen-der-podcast-von-der-volksbank-hameln-stadthagen-und-radio-aktiv/2024-01-3022 min
Two Decades Too LateUnearth - The Oncoming StormWelcome to 2024 and Happy New Year. For our first review we're moving into the year 2004. This week's review is The Oncoming Storp from Unearth. And that's not a typo, just a dumb little inside joke between Josh and Brad. Will we address it? Probably not, but listen to this week's Two Decades Too Late review to find out.2024-01-0355 min
KolnasātaČyguonūs īšona Slišānu saimē ir paaudzēs puormontuotaKoč ari maskuošonuos tradiceja Latvejā īrosta nu Mārteņu da Aizgavieņa (Meteņu), Latgolā čyguonūs īrosts īt laikā storp Zīmyssvātkim i Jaunū godu. Nazkod itei tradiceja beja dzeiva gondreiž kotrā mīstā, niu sastūpama reši kurā saimē ci folklorys kūpā. Aiz tuo itūreiz gastejom Upītē pi Slišānu saimis, kur kūpā ar Andri, Ligitu i jūs bārnim, Andra muosu Mārīti Slišāni i juos bārnim runuosim par čyguonūs īšonys tradiceju jūs dzymtā i saimēs, kur čyguonūs jau daudzi godu īt leli i mozi. Sarunā pīsadola ari Slišānu saimis g...2023-12-2329 min
Film & TV Kamera: Meine LieblingsszeneDoP Felix Storp über die Joggingszene in "2001 – Odyssee im Weltraum"
Unser Gast ist DoP Felix Storp aus Hamburg. Er hat für Gastgeber Timo Landsiedel einen Klassiker dabei. Aus Stanley Kubruicks „2001 – Odyssee im Weltraum“ hat Felix Storp sich die Zero-Gravity-Joggingszene ausgesucht.
Der Kasmeramann nimmt die Machart zum Sprungbrett für ein Gespräch über das, was das Medium Film erreichen kann, wie der Sense of Wonder entsteht und dass es in der Praxis nicht immer eine Zehn-Meter-Zentrifuge sein muss.
Felix Storp ist Jahrgang 1958 und kommt ursprünglich aus Frankfurt. Er klapperte nach der Schule diverse Berufe ab und machte eine Ausbildung zum Weinbauer und war im Umfeld d...2023-12-2032 min
KolnasātaGRUOMOTPLAUKTS - Dagnejis dzejūļu kruojums “Ups, kūki i mes”“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz pastuosteis par naseņ izdūtū dzejneicys Dagnejis kruojumu “Ups, kūki i mes”.
Dagneja, eistajā vuordā Dagneja Dudarjonoka, īprīšk zynoma ari kai Dagneja Bramane latgalīšu literaturā nav skaitoma par debitanti, tok itei ir juos pyrmuo gruomota. Īprīšk Dagnejis dzejūli publicāti vairuokūs kūpkruojumūs i izlasēs. Nu tūs juoizceļ 2016. godā kūpā ar treis cytom latgalīšu dzejneicom Janu Skrivļu-Čeveri, Ligiju Purinašu i Guntu Nagli izdūtais kruojums “Linejis”. Taipat Dagnejis dzeju var atrast ari 2008. godā izguojušajā myusdīnu latgalīšu dzejis antologejā “Susātivs”, tik tī tei viereigai...2023-07-2904 min
KolnasātaUorvaļstu volūdu pietnīki latgalīšu volūdys situaceju sauc par optimisma pīmāruLatgalīšu volūda ir vīna nu mozuok lītuotūs volūdu Eiropā, kurū saprūt i runoj naviņ aptyvai 8 % nu Latvejis sabīdreibys, diaspora Sibirī i citur pasaulī, bet par viesturiskū latvīšu volūdys paveidu – latgalīšu rokstu volūdu – interesējās ari cytu vaļstu volūdnīki i pietnīki. Jī atzeist, ka problemys, ar kū sasadur latgalīšu volūdys atteisteituoji i popularizātuoji, ir cīši leidzeigys, kaidys rysynoj ari mozuok lītuotūs volūdu aktivisti cytuos Eiropys vaļstīs. Maja suokumā Rēzeknē volūdnīki nu Pūlejis, Niderlandis, Italejis i Latvejis sasatyka s...2023-05-0630 min
KolnasātaPārni puorizdūts Čenču Jezupa romans “Pīters Vylāns”“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par latgalīšu literaturys viesturē nūzeimeigu dorbu – Čenču Jezupa romanu “Pīters Vylāns”. Pārņ Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izguoja tuo atkuortuotais izdavums.
“Romans nu Latgolas atmūdas laikim” – taids ir ituos gruomotys apakšviersroksts, kas cīši precizi raksturoj ari tuos darbeibys laiku i sižetu. Romana golvonais varūņs Pīters Vylāns ir vīns nu pyrmūs Latgolys gareiguos atmūdys calmlaužu. Tī ir namīreigī 1905. gods revolucejis laiki, kod jam kai aktivam i par sovom vierteibom pastuovūšam studentam juorauga izdzeivuot i natikt apcītynuotam. Tok reizē Pīters suoc dorb...2023-03-1104 min
KolnasātaItai lobuok: AIZAGAVĒT, AIZGAVIEŅSRubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz runuosim par aizgavieni i aizagaviešonu.
Itūgod Palnu trešdīne, ar kū suocās Lelais gavieņs, īkreit 22. februarī. A pyrma tuo latgalīši dīnu ci vasalys treis pyrma gavieņa aizagavēja. Katuoliskā sapratīnī Aizgavieņs īzeimej styngru rūbežu storp izprīcom i gaviešonu, poguoniskā – zīmu i pavasari.2023-02-0401 min
KolnasātaViktors Reblis – storp mežu, medeibom i gruomotomSaruna ar februara jubilaru, naskodejū, ilggadejū Zīmeļlatgolys regiona mežkūpeibys vadeituoju Viktoru Rebli, kurais cyta storpā ir ari aizrauteigs medinīks, vairuoku medeibu trofeju izstuožu reikuotuojs i aktivs dažaidu kulturys pasuokumu atbaļsteituojs. Nu pārnejuo gods gola Viktors devīs peļneitā peņsejā, tok kasdīna vys vēļ ir vysaidim dorbim i aktivitatem pylna – ar medeibom, gruomotu skaiteišonu, sasateikūt ar draugim i rodim, stuostu raksteišonu i daudzi kū cytu. Viktors ir medinīku kluba „Mežabrāļi” izveiduotuojs i vadeituojs i klubā aktivi dorbojās ari šudiņ.
Viktors īt nu Rēzeknis nūvoda Īdenis, kur pavadeita b...2023-02-0424 min
KolnasātaOskars Zuģickis – mes asim tī, kas boguotynoj Eiropys vierteibysAr Dīnvydlatgolys NVO atbolsta centra koordinatoru, Europe direct centra vadeituoju Oskaru Zuģicki runuosim par eiropeisku i pylsūnisku sabīdreibu i tuos styprynuošonys nūzeimi Latgolā i Latvejā, demokratejis izpratni. Pārnejuo goda golā jis beja vīns nu pretendentu iz 2022. goda Eiropys cylvāka Latvejī titulu. Jamūt vāra Oskara dorbu pi Eiropys kūpejūs vierteibu styprynuošonys Latvejā i Latvejis vuorda celšonu sauleitē Eiropā.
Jau padsmit godu Oskars struodoj Latgolys planavuošonys reģionā i tur ryupi par pylsūniskuos sabīdreibys styprynuošonu caur dorbu ar navalstiskuom organizacejom reikojūt vysaidus pasuokumus, tūstorp arī mozuok...2023-01-0720 min
KolnasātaĪrejis latgalīte Elza Makhju par sovu latgaliskū “es”Īrejis rītumūs storp 3x3 i 2x2 nometnem sasateikam ar jau pīcpadsmit godus Īrejā dzeivojūšū latgalīti Elzu Makhju, muziki, kura cyta storpā struodoj ari socialajā teiklā TikTok. Sarunā atkluojam folklorys, muzykys i volūdys ītekmi juos kasdīnā, dzeivojūt svešumā, i tū, deļkam jai ir svareigi latgalīšu volūdu kai dzymtū nūdūt ari sovam divgadeigajam dālam.
"Es pīnamu vysu tū, kū dzeive maņ ir nūlykuse preteimā. Es asu pīdzymuse latgaliska saimē, maņ tāvs ar muoti runoj latgaliski.
Tei ir na tikai volūda, tys ir tys, kai es saprūtu pasauli, kai es saprūtu dze...2022-09-1021 min
KolnasātaGruomotplaukts - Juoņa i Viktora Cybuļsku gruomota “Atmiņuos Latgolā”“Kolnasātys” gruomotplaukta rubrikā Laura Melne itūreiz stuosteis par naseņ latgalīšu i angļu volūdā izdūtū bruoļu Juoņa i Viktora Cybuļsku gruomotu “Atmiņuos Latgolā”.
Juoņs i Viktors Cybuļski beja bruoli nu myusu dīnu Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Dekteru, kurus izškeire Ūtrais pasauļa kars. Viktors devēs trymdā i piečuok dzeivuoja ASV. Juoņs palyka Latvejā, tok 1949. godā tyka nūtīsuots i izsyuteits spaidu dorbūs, kur pavadeja sešus godus. Bruoli nikod vaira tai ari nasasatyka. Jī beja īvārojamuo latgalīšu kulturys darbinīka Andryva Jūrdža mozdāli, partū...2022-07-3004 min
KolnasātaJuoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys spāks vaicojams komandāŠudiņ mes asam nūbraukuši iz vītu, kur jau deveņdesmitū godu skaņ instrumenti i skaneigi bolsi, iz latvīšu slovonuo komponista Juoņa Ivanova vuordā nūsauktū Rēzeknis muzykys vydsškolu. Ite, zam vīna jumta, muzicej i vuicuos spieluot vysaidus muzykys instrumentus bārni i jaunīši. Vydsškolā storp jau īrostom tausteņinstrumentu, steigu i pyušamūs instrumentu, vokala, muzykys viesturis i dirigiešonys izgleiteibys programom ite var vuiceitīs ari tradicionalū i džeza i myusdīnu ritmu muzyku.
Sarunā pīsadola Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys direktors Raimonds Arbidāns, vuiceibu dalis vadeituoja V...2022-06-1830 min
KolnasātaTeatra gaismu muokslineicys Lienītis Slišānis "Uzdevums"Saruna ar teatra gaismu muokslineicu, unikalu adeituoju, kurys dorbi niu apsaverami ari personalizstuodē “Uzdevums”, Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zālē – Lienīti Slišāni.
Lienīte Slišāne, cyta storpā dzejnīka i sabīdryskuo darbinīka Ontona Slišāna meita, dīnu pyrma personalizstuodis “Uzdevums” atkluošonys myus sagaida pi Nacionaluo teatra Jaunuos zālis. Īīmūt īškā, acīs īkreit bolts, plots adejums treju stuovu augstumā iz kura izadeituos teksta rindenis izaver kai datorrakstā drukavuotys. Suonim ari adejumi, kur redzīs, ka teksts īadeits rūkrokstā. Itys byus stuosts par teatri, sārom, par spāku i gaismu golā – dzeivuošonu iz prīšku.
Lienītis padsmit...2022-05-2118 min
KolnasātaMuzeju naktī Preiļūs atkluos muokslinīka Juoņa Gleizda pīminis ustobuJau itamā nedelis nūgalē vysā Latvejā gaidomi Muzeju nakts pasuocīni. Piec diveju godu puortraukuma gondreiž 200 muzeji, teatri, bibliotekys i citys kulturys dzeivis īstuodis organizēs vysaiduokys aktivitatis sevkuram apmaklātuojam. Par muzeju nakts nūtikšonom Latgolā mums pastuosteis Ausma Sprukte.
Latgolā vīna nu golvonūs nūtikšonu byus Preiļūs, kur Igors Pličs sovā sātā i tūpūšajā fotomuzejā atkluos legendarajam Latgolys fotografam Juoņam Gleizdam veļteitu pīminis ustobu.
Medalis i diplomi nu pīsadaleišonys vaira nakai ostoni symti fotoizstuodēs vysā pasaulī, viesturiskys līceibys, dokumenti, kai ari originali pīroksti i zeimiejumi – tū v...2022-05-1404 min
KolnasātaViesture latgalīša acim - Stuartu piecnuocieja atdusys vīta Ludzys kopūsRubrikā "Viesture latgalīša acim" viesturis doktorants Arņs Slobožanins stuosteis par Ludzys kopūs apglobuotū Lelbritanejis Monarhu dinastejis piecnuocieju Stuartu.
„Stuartu piecnuocieja atdusys vīta Ludzys kopūs” – taida publikaceja ir atrūnama 1937. goda izdavumā „Latgolys viestness”. Roksta teksts ir itaids: „ Ludzys evangeliski ļutariskuos draudzis kopsātā apglobuots vīns nu Anglejis bejušuo karaliskuo Stuartu noma piecnuocieju Rūdolfs Aleksandrs fon Struarts. Nalaikis dzimts 1856. godā i mirs 1908. goda 23. martā. Izaudzs Līpuojā, studiejs Tērbatā i sovā laika bejs Ludzys aprinča prīšknīks. Dzeivuojs vīnkuoršai i ar latvīsim sasarunuojs latviski. Jam iz kopa izcalts gleits malna granita pīmineklis...2022-02-1904 min
KolnasātaGruomotplauktā nūslāpumainuokuo latgalīšu autore Marija DzeislaKolnasātys „Gruomotplauktā” itūreiz Laura Melne pastuosteis par nūslāpumainuokū latgalīšu autoru Mariju Dzeislu. Koč ari tikū izguojs juos dzejūļu kruojums “Vysta smierts”, nav zynoms, kas sliepās aiz ituo pseidonima.
„Varbyut tu zyni, kas ir Marija Dzeisla?” Itū vaicuojumu beidzamūs godu laikā asmu dzierdiejuse na reizi viņ. I vysod gūdeigi atbiļdeju, ka nazynu. Aizdūmys maņ, saprūtams, ir. Bet tikai iz aizdūmu pamata, bez pīruodejumu jau nivīnu apsyudzēt navar. I lelā mārā dzejūļu kruojums „Vysta smierts” pīruoda, ka mums ari tys nav juozyna. Tei eistyn ir „plyustūša identitate, kas puorsamej a...2022-02-0506 min
Puslopys#puslopys Anita Ločmele aba DANSKOVĪTE i juos Latgolys lauku humors i eksotikaLatgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itūreiz raidīrokstā „Puslopys” Anita Ločmele aba Danskovīte.
Pošā pīrubežā Dansku cīmā dzimušo dramaturge daudzus godus struoduojuse kai latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Baļtinovys vydsškolā, niu struodoj vītejā muzejā, bet ituo...2021-12-171h 21
KolnasātaMetalkaļvs Juoņs ĻubkaTurpynojūt stuosteit par omotim, kuri Latgolā nazkod bejuši gūdā i tūs protuši daudzi, bet niu taidu meistaru palics vysā moz, dūdamīs iz Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta Zaļmuižu pi kaļva Juoņa Ļubkys.
Kaļvs Juons Ļubka struodoj ar malnū metalu. Jis pīzeist, ka kaļva profeseja ir cīši dinamiska – uotrumam ir svareiga nūzeime, partū ka dorbs vysu laiku ir storp guni i vasari. Kab metals sakorstu, palyktu sorkons i byutu gotovs apstruodei, guņs temperaturai ir juobyut vysmoz tyukstūšai grādu. Kai izsver meistars, pi taida dorba intensiv...2021-12-1122 min
KolnasātaIlzis Spergys stuostu kruojumam „Dzeiveiba” radejis lasejumu verseja„Tuos temys ir tik ciļvieceigys, ka moz byus taidu cylvāku, kurūs tuos nauzrunuos.”
Jau pyrma kaida laika tyka aizsuokts dorbs pi Ilzis Spergys stuostu kruojuma „Dzeiveiba” radejis lasejumu īroksta, kas niu byus pyrmī piļneibā latgaliski īraksteitī lasejumi, kas izskanēs Latvejis Radejis eterā. Radejis lasejumu muokslinīcyskais vadeituojs-režisors ir muzikis, akters Kristaps Rasims, sovpus golvonais bolss – Latvejis Nacionaluo teatra aktrise Inga Misāne-Grasberga. Izaruoda, ka itys ir jūs pyrmais kūpdorbs. Ar Ingu i Kristapu runuosim par lasejumu tapšonys procesu, izaicynuojumim i sajiutom. Inga pīzeist, ka jiutās cīši pagūdynuota, ka taišni jai uztycāts itys atbi...2021-11-2716 min
KolnasātaVolūdneica Māra Mortuzāne-Muravska par volūdys kūpšonu tuos ilgtspiejai„Latgalīšu volūdai vys vēļ ir cīši daudzi naatsaceitu vaicuojumu.”
Vaļsts svātku izskaņā gribim parunuot par vīnu sevkurys vaļsts ci tautys boguoteibu i lapnumu – par volūdu. Itūreiz pi mums gostūs volūdneica i korektore Māra Mortuzāne-Muravska. Pamatā Māra kasdīnā dorbojās tulkuošonys sferā, kai ari struodoj ar latgaliskajim tekstim i ari vuica latgalīšu rokstu volūdu bīdreibā „Valodu māja”. Runuosim par latgalīšu rokstu volūdu šudiņ, tuos kūpšonu i ilgstpieju iz prīšku.
„Mums vys vēļ ir dzeivs tys „muna baba itai narunuoja, muns dzeds runoj pareizuok voi pi mu...2021-11-2014 min
KolnasātaLaila Ludborža-Gleizde ar saimi – stortp latgaliskū i latvyskūLaila Ludborža-Gleizde kūpā ar veiru Edgaru i jūs četrim bārnim – Gustavu, Esteri, Karlīnu i Jēkabu – jau kaidu strēči dzeivoj storp Reigu i Rēzeknis nūvodu. Niu gon, jemūt vāra vysus īrūbežuojumus, iz dzymtū Rēzeknis nūvodu saīmūt nūbraukt arviņ rešuok. Jau ar pyrmuo bārna pīdzimšonu jaunī vacuoki pījēmuši lāmumu, ka bārnu pyrmuo i ari kasdīnys sarunvolūda saimē byus latgalīšu.
Laila īprīškejū reizi „Kolnasatā” gasteja 2017. goda golā, pīsadolūt sarunā par latgalīšū volūdys lītuošonu saimē. Nu ituo laika juos sai...2021-11-0624 min
KolnasātaPar Latgolys školuotuojim i latgaliskū školuosSeptembra golā Rēzeknis Tehnologeju akademejā tyka padūtys Nikodema Rancāna vuordā nūsauktuos bolvys, kurys jau nu 2015. goda sajem izcyluokī Latgolys pedagogi. Itūreiz ar četrim nu ituo goda bolvys sajiemieju runuosim par školuotuoja profeseju Latgolā i kasdīnys izaicynuojumim, kai ari latgaliskū iteinis školuos.
Sarunā pīsadola: Viļānu vydsškolys pensionātuo viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Beitāne, Nautrānu vydusškolays viesturis i socialūs zineibu školuotuoja Valentīna Turlaja, J. Soikāna Ludzys muokslys školys školuotuoja Iveta Ladusāne i Rēzeknis suokumškolys direktore Ilona Stramkale.
Nautrānu vydsškolys viesturis i socialūs zineibu ško...2021-10-3022 min
KolnasātaTautys meilātais kinorežisors Juoņs Streičs 85 godu jubileja prīškvokorāItūreiz iz sarunu asam aicynuojuši tautys meilātū i gūdolguotū kinorežisoru, ari akteri, rakstnīku, muokslinīku, publicistu, sabīdrysku i kulturys darbinīku, Latgolys patriotu Juoni Streiču. Juo 85 godu jubileja, kas byus jau 26. septembrī, prīškvokorā runuojom kai par padareitū, tai niulinejuom aizaraušonom, byušonu Latgolā, jubileja svieteišonys planim i daudzi kū cytu. Jau lobu laiku Juoņs dzeivoj myusu sābru zemē Leitovā, ari niu jubilars ar mums runuoja nu turīnis.
„Jau 40 godu dzeivoju ite, tikai daudzi tū nazyna. Gon „Cylvāka bārns”, gon „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, vysi kinu scenareji tyka raksteiti...2021-09-2520 min
Alte Schulemit Dr. Hermann StorpVerantwortlicher Baureihenchef für mehr als zwei Generationen der Mercedes S-KlasseNoch mehr Alte Schule findet ihr in meinem Shop: https://www.alteschule.tv/shopZahlreiche Videos mit meinen Gästen und viele Specials findet ihr auf meinem YouTube-Kanal: https://www.youtube.com/user/geleedeluxeDie Alte Schule auf Facebook: https://www.facebook.com/alteschulepodcast und auf Instagram: https://www.instagram.com/alteschulepodcast/Passenderweise wird diese Folge präsentiert von Mercedes-Benz ClassicPartner, einem Netzwerk aus Spezialisten für klassische Mercedes-Benz. 499 Experten an 46 Standorten können euch bei technischen Problemen helfen und in der Händl...2021-09-161h 57
KolnasātaKikōne latgalīšu dzejis cyklys "Kū syrsynoj tāvzemis sīnōžy?"Beidzamajā laikā i socialajūs teiklūs, i masu medejūs daudz diskutāts par latgalīšu literaturys vītu kūpejā latvīšu literaturā. Teksti latgaliski reši pasaruoda kulturys medejūs, autorim ir saceits, ka tūs portalu i izdavumu auditoreja var nasaprast, partū vajadzātu dūt vysmoz paralelus tulkuojumus ari latvīšu literarajā volūdā. Tok pastuov ari preteji gadīni – saleidzynūši napaseņ ir izguojušys vairuokys gruomotys, kas ir latvīšu literarajā volūdā, tok tī atrūnams ari koč kas nu latgaliskuo. Itūreiz gruomotplauktā viesturneica Laura Melne mums pastuosteis par dzejnīka Kikōnis latgaliskajim tekstim.
Vīna nu tai...2021-08-1405 min
KolnasātaLatgalīšu volūdys i kulturys kursi „Vosoruošona – 2021”Rēzeknis novada Rogovkā nu 8. da 13. augusta nūtyka latgalīšu volūdys i kulturys kursi „Vosoruošona – 2021”, kurymūs pīsadaleja pedagogi nu Latvejis i Pūlejis. Jau nu 2000. goda tūs reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKSA) kūpā ar bīdreibu „LgSC”, ītūgod kursi nūsarysynuoja jau 13. reizi. Vīnā nu vokoru arī „Kolnasātys” komanda beja nūbraukuse iz Rogovku, kaba pasarunuotu ar organizatorim, dalinīkim i nūdarbeibu vadeituojim.
Sarunā pīsadola Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, literate i filologejis doktore Ilze Sperga, profesore i volūdneica, filologejis dokt...2021-08-1423 min
Kolnasāta„Zemis suoļs” – latgaliskais runā i rokstūsItūreiz rubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovksa runuos par latgaliskū – runā i rokstūs.
Ar latgaliskū runuošonu nalatgalīšim īt gryuši. Ari mes, poši latgalīši, bīži viņ asam tai īlypuši trešuos izlūksnis apčierīņūs, ka tālainai sokūt – vīnu kuoju izvalkam, ūtra īgrymst… jo „īt” vītā sokom „nuokt”, „saimis” vītā „giminis”, „sātys” vītā „muojis”, „palikt” vītā „kliut”, „jis, jei” vītā „viņš, viņa”, „cīši” vītā „ļūti”, „dreiži voi mudri” vītā „uotri”, „iz” asam aizstuojuši ar „uz”, „vērtīs” ar „skateitīs”, „saceit” ar „teikt”, „plēst” ar „plyukt”, „ceglys” ar „kīgeļs”, „casnāgs” ar „kiplūks”, „mārga” ar „jaunive”...2021-06-1202 min
KolnasātaLatgolys pretalkohola bīdreibys viesturis puslopysAlkoholisms sabīdreibā ir aktuala tema jau vysmoz nu 19. godu symta, tūstorp ari Latvejā i Latgolā. Deļtuo viesturnīks Kaspars Strods viesturis rubrikā itūreiz īsavērs Latgolys pretalkoholisma bīdreibu aktivitatēs storpkaru perioda Rēzeknē.
{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="1001" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}2021-05-0106 min
KolnasātaLauku lobumu breivbūdis Leivuona, Preiļu i Rībeņu nūvodūsAr mierki styprynuot vītejūs kūpīnu solidaritati i atbolstu īdzeivuotuoju storpā, nu 5. leidz 31. majam Leivuona, Preiļu i Rībeņu nūvodūs dorbuosīs pīcys lauku lobumu breivbūdis. Tymuos cylvāki bez atleidzeibys varēs sasamaineit ar vysaidim stuodim i produktim. Ausma Sprukte beja nūbraukuse iz Preilim, kaba dazynuotu vaira par tū, kai tys dorbuosīs i kaidā veidā tiks organizāta īspieja vītejim sajimt, pasadaleit ci sasamaineit ar tū, kas pošam līks, bet cytam varātum byut nūdereigs.
{module widgetid="4" id="media" action="galleryitem" galleryid="999" layoutid="49" layout="singlegallery" static=""}2021-05-0104 min
KolnasātaLatgolys pūdnīki – Ēriks Kudlis i Andris UšpeļsTradicionali apreļa pādejuos breivdīnys Latgolā tyka aizvadeitys Latgolys pūdnīku dīnu nūskaņuos, tūstorp tam par gūdu, kurynojūt kūpeigū cepli, organizejūt izstuodi i cytys aktivitatis. Niu, jau ūtrū godu, ‘Covid-19’ izplateibys deļ kūpeiga saīšona itymā laikā nav īspiejama, vystik Latgolys keramiki cereigi verās iz septembra mienesi.
Keramika, Tautys lītiškuos muokslys studejis “Rēzeknes apriņķa pūdnīki” vadeituoja Andra Ušpeļa komentars par ituo goda Latgolys pūdnīku dīnu organiziešonu septembrī, kai ari ituo breiža aktualitatem i nūrisem pūdnīceibā.
Saruna ar pūdnīku, Jura Soikān...2021-05-0117 min
KolnasātaRēzeknis Tautys piļs viesturePyrma puora mienešu "Kolnasātys" viesturis rubrikā dzierdējem stuostu par Latgolys teatri, kurs atsaroda Latgolys tautys pilī Rēzeknē. Itūreiz viesturneica Laura Melne pīduovoj izzynuot vaira par pošu tautys pili, kas tyka veiduota kai storpkaru perioda Latgolys kulturys centrys.
Kod pyrma 100 godu piec Naatkareibys kara nūslāguma Rēzeknē nūsastyprynuoja mīreiga dzeive i suoce atsateistēt kultura, lela problema beja tuos nūtikšonom pīmāruotu telpu tryukums. Rēzeknē beja vajadzeigs tautys noms. 1923. goda 8. novembrī nūtyka pyrmuo vītejūs kulturys veicynuošonys bīdreibu dalinīku i sabīdryskūs darbinīku apsprīde. Jī...2021-04-2406 min
Puslopys#puslopys OSKARS SEIKSTS par akminim dabasūs, sms dzejūlim i dzeivi bez teleponaLatgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbu voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu.
Itymā reizē sasateikam ar Oskaru Seikstu.
Oskars Seiksts, ka tai var saceit, ir pats teiksmainuokais myusdīnu latgalīšu literaturys autors – Oskara Seiksta ītekmi sovu dorbu topšonā atzeimej vairuoki latgaliski rakstūši autori. Sandra Ūdre Seikstu raksturoj kai sova...2021-02-221h 00
KolnasātaLatvīšu teatra pyrmsuokumi Latgolā vaicojami pyrma symta goduRaidejuma "Kolnasāta" viesturis rubrikā viesturneica Laura Melne itūreiz īsavērs Latgolys teatra viesturis puslopuos.Ituo goda suokumā palyka 100 godu kai Rēzeknē tyka dybynuots Latgolys teatris. Tuo izveide beja vīns nu veidu, kai jaunizveiduotuos Latvejis vaļsts vaļdeiba raudzeja tyvynuot latgalīšus ar puorejim latvīšim. Latvīšu teatra pyrmsuokumi Latgolā ir datejami vairuokys desmitis godu vāluok nikai puorejā Latvejis teritorejā. Par pyrmū amateru teatra izruodi taišni Rēzeknē teik skaiteita 1907. goda decembrī Pīterburgys latgalīšu izvastuo Rūdolfa Blaumaņa luga “Zagļi” latgalīšu volūdā. Pīterburgys Latvīšu Muzykaliskuos bīdreibys pīmārs mudynuoja ari riezeknīšus...2021-02-1307 min
KolnasātaRakstnīks i literaturzynuotnīks Valentins LukaševičsVaļuka dīnys prīškvokorā pīduovojam jums nūsaklauseit fragmentu nu jaunuo latgalīšu literaturai veļteituo raidīroksta „Puslopys”, kurā muzikis i viesturnīks Arņs Slobožanins kūpā ar latgaliskūs projektu vierzeituoju Edeiti Husari sasarunoj ar Latgolā pazeistamuokū Valentinu – rakstnīku i literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču. Naseņ jam izguoja ari jauns dzejūlu kruojums – „Pādi navā svāti”.
„Maņ dzejūļūs ir taida sovpateiba, es ļūbeju izmontuot homoformys, kur vīnam vuordam ir vairuokys nūzeimis. Pādi – tī ir gon smiļktī, gon zečē… I storp jim ir cīši lela starpeiba.”
Taipat Valentins Lukaševičs atkluoj, ka jam...2021-02-1315 min
KolnasātaPar latgalīšu volūdu medejūs — voi, kod i cik daudzi var i vajag?Ar Latvejis radejis žurnalisti i raidejumu vadeituoju Dairu Zīli, kura sovulaik bejuse ari raidejuma "Kolnasāta" producente, Latgolys regionaluos televizejis žurnalisti Ausmu Sprukti i žurnalistu, TV raidejumu vadeituoju Gustavu Terzenu runuosim par latgalīšu volūdu medejūs, tuo vydā ari tuos vītu sabīdryskajūs plošsazinis leidzekļūs. Kur, cik daudzi var i vajag runuot latgaliski.
"Mes naizavielejam volūdu i kulturu, kurymā mes pīdzimstom. Ar mums tys vīnkuorši nūteik. Īsadūmojit, ka itei volūda jius saista ar pošu pyrmū latgalīti. Īsadūmojit, kaidu kontekstu jius sevī nesit caur volūdu, kaida ir jiusu vissenejuo...2021-02-0630 min
KolnasātaLudzys patriote Līga Kondrāte par namaterialū kulturys montuojumuKūpā ar Ludzys patrioti, Ludzys turysma i informacejis centra vadeituoju, bīdreibys „Lydzys amatnīks” vadeituoju i veiduotuoju Līgu Kondrāti runojam par Latgolys namaterialū kulturys montuojumu i tuo ilgtspieju. Ituos nedelis suokumā Latgolys viestnīceibā GORS, Rēzeknē, nūsarysynuoja seminaru cykla „Latgales tradīciju ilgtspēja mūsdienu vidē”, kuru organizej Latvejis Nacionalais kulturys centrs, sadarbeibā ar bīdreibu „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” ūtrais, nūslādzūšais seminars – „Tradiceju ilgtspieja: lobuos praksis pīmāri”, kas tyka veļteits namaterialuo kulturys montuojuma praktiskim aspektim. Līga Kondrāte beja ari vīna nu ituo seminara moderatoru.
„Paļdis Oskaram Zuģickim, kas mums...2021-01-3022 min
KolnasātaSutinu saimis kūpā byušonys prīca – muziciešona i ticeibaLaikā, kod dīnys tymsuo daļa ir vysā garuoka nikai gaišuo i daudzys īrostuos uorpus sātys aktivitatis ir gona īrūbežuotys, tūstorp ari daleiba amaterkolektivūs i kūpeiga saīšona, juovaicoj piec cytu aktivitašu – vīnam ci sovā saimē. Aiz tuo ītūreiz mes jius aicynojam kūpā ar mums nūbraukt iz Rēzeknis nūvoda Kaunatys pogostu, kur dzeivoj i saiminīkoj Sutinu saime. Saimis golva Ivo kasdīnā struodoj par Rēzeknis zonaluo vaļsts arhiva direktoru, juo sīva Sandra dorbojās interešu izgleiteibā tepat Kaunatys vydsškolā, kur vuicuos ari jūs meita Īva. Sovpus dāls Inguss, k...2020-11-2120 min
KolnasātaIzguojuse gruomota “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”Novembra suokumā ceļu pi skaiteituoju suokuse bīdreibys “Hronologeja” izdūtuo popularzynuotniskuo gruomota par Latgolys viesturi – “Laikmeta nospiedumi: 20. gadsimta Latgales stāsti”. Tuos autori, literate Ligija Purinaša i viesturnīks Kaspars Strods, gruomotā apkūpuojuši 37 stuostus par vysaidim nūtykumim, personeibom i socialim procesim 20. godsymta Latgolā.
„20. g. s. sovā ziņā ir bejs vysaids, taipat kai tī stuosti, cylvāki i nūtykumi. Tys ir bejs cīši trauksmains i maineigs. Ari cylvāki, kas tymā dzeivuoja, jo mes jau parosti izceļam viesturē zynuomuokūs ļauds – Fraņcs Kemps, Fraņcs Trasuns, Valereja Seile i tml., bet stuostus veidoj ari vīnkuoršī cylvāki... Tys...2020-11-1405 min
Kolnasāta"Bosom kuojom" pa Pīdruju ar Māri SusejuPīdruja ir cīms Kruoslovys nūvodā – 25 kilometrus nuKruoslovys i 292 kmnu Reigys A6 (aba Daugovpiļs–Boltkrīveja) šosejis i Daugovys molā. Iz iteini, kab vaira īpazeit Dīnavydlatgolu, myus vad multimuokslinīks, pasuokumu i raidejumu vadeituojs, kai ari Kruoslovys nūvoda Indrys muokslys školys školuotuojs Māris Susejs.
Pīdrujis ainovu veidoj rūbežkontrolis punkts, Latvejis rūbežsstobi i puori upei Boltkrīvejis mozpiļsātys Drujis sātys, lauki, meži, bazneicu i nūvāruošonys tūrni, Daugova, akmiņs, kur Daugovys nūsaukums saraksteits volūduos, kam liktiņupe svareiga, rūbežstobi, brugis, pakolni i sātys, kuru patī...2020-11-0708 min
StarTripper!!How Feston Saved Arbor DayA bit of holiday temp-work goes sideways for Feston during Arbor Day celebrations aboard station Kinderkafig-7. But maybe Serena will learn something about holiday cheer? Any bets? ABOUTStarTripper!! is a former file-clerk’s search for the best experience the galaxy has to offer! Transcript for this episode: startripperhq.com/arborday/transcript Website: startripperhq.com Twitter: @StarTripperHQ Patreon: patreon.com/startripper Merch: startripperhq.com/merch SPONSORS– Cornbread Hemp, organic full spectrum CBD products grown & made in Kentucky. Use code "STARTRIPPER" for 25% off your first order! CAST...2018-12-2522 min