Shows
FluentFiction - LatvianWhen Old Traditions Meet New Lights at Jāņi FestivalFluent Fiction - Latvian: When Old Traditions Meet New Lights at Jāņi Festival Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.com/lv/episode/2025-06-21-22-34-02-lv Story Transcript:Lv: Kad vasaras saulgrieži pienāca ar ziediem un saules siltumu, Rīgas piepilsētā valdošs miers pārklāja Etnogrāfiskais brīvdabas muzeju.En: When the summer solstice arrived with flowers and the warmth of the sun, a prevailing calm enveloped the Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs in the suburbs of Rīga....2025-06-2215 min
Pa ceļam ar KlasikuJānis Purviņš: TDA "Līgo" ir kā ziedoša pļava, kas uzzied tieši vasaras saulgriežosVasaras saulgriežos, 21. jūnijā, Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā ģilde” un tautas deju ansamblis “Līgo” sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju ar siera siešanu, folkloras kopu priekšnesumiem un koncertiem visas dienas garumā vērienīgi svinēs TDA “Līgo” 80 gadu un VPDK “Līgo” 50 gadu jubilejas. Diždienas noslēgumā pirmizrādi piedzīvos horeogrāfa un tautas deju ansambļa "Līgo" mākslinieciskā vadītāja Jāņa Purviņa skatuviskās tautas dejas mistērija “Mēs deviņi bāleliņi”, kuru izdejos visi “Līgo” sastāvu dejotāji.
Iestudējums tapis, iedvesmojoties no 2021...2025-06-2021 min
Kultūras rondoZiedošo pļavu pilnbrieds ienācis arī izstāžu zālēsTuvojoties vasaras saulgriežiem, ziedošo pļavu pilnbrieds ienācis arī izstāžu zālēs: pašlaik dažādās galerijās paralēli skatāmas vairākas dabas iedvesmotas mākslas izstādes, kas ļauj gluži vai iekāpt pļavā pilsētas vidū. Laikā, kad pasaulē ir tik daudz skarbuma un cinisma, laikmetīgie mākslinieki atzīstas klusā mīlestībā dabai kā drošam patvērumam un iedvesmas avotam, aicinot arī skatītājus rast prieku vienkāršā pļavas ziedēšanā.
Galerijā „Māksla XO” Rīgā uzziedējušas kliņģerītes, uz celmiem piesēduši kāpostu balteņi un ir sajūta, ka vi...2025-06-2010 minFluentFiction - LatvianBlossoms of Friendship: Discovering Culture and ConnectionFluent Fiction - Latvian: Blossoms of Friendship: Discovering Culture and Connection Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.com/lv/episode/2025-05-04-22-34-02-lv Story Transcript:Lv: Viss sākās saulainā pavasara dienā, kad plūmju koki sāka ziedēt.En: It all began on a sunny spring day when the plum trees started to bloom.Lv: Rīgas Brīvdabas etnogrāfiskais muzejs bija pilns ar dzīvību un prieku.En: The Rīgas Brīvdabas etnogrāfiskais muzejs (Rīgas O...2025-05-0515 min
Vai zini?Vai zini, kāds sakars Somijas Ziemas karam pret PSRS un muzejam KIASMA Helsinkos?Stāsta mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Helēna Demakova
Vai zini, kāds sakars Somijas Ziemas karam pret PSRS un Laikmetīgās mākslas muzejam KIASMA Helsinkos?
Deviņdesmito gadu vidū somus pārņēma milzu dusmas. Tauta mobilizējās, un pirmajās dienās tika savākti 40 000 paraksti. Tad parādījās vairāk parakstu. Somi bija sašutuši, viņiem neraksturīgi un temperamentīgi kaislības sita augstu vilni.
Dusmu avots bija slavenā amerikāņu arhitekta Stīvena Holla lēmumi, būvējot jauno laikmetīgās mākslas muzeju Helsinkos ar simbolisko...2024-11-1303 min
Vai zini?Vai zini, ko zagļi nenozaga Imanta Ziedoņa vasaras mājā?Stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite
Imanta Ziedoņa un Ausmas Kantānes vasaras māja nu jau devīto gadu ir sabiedrībai pieejama kā Ziedoņa muzejs. Tās interjeru lielā mērā veido dažādu latviešu amatnieku roku darbi.
Mājas iekārtojums ir saglabājies tieši tāds, kāds bijis laikā, kad tur dzīvoja dzejnieks un aktrise, un teju visi priekšmeti tajā ir veidoti no dabas materiāliem. Vai tās būtu māla bļodas un tējas, kafijas servīzes, no koka grebtas karotes, akmens skulptūras, vai metāl...2024-10-2304 min
Vai zini?Vai zini, ko Imants Ziedonis neapdomīgi apņēmās un izdarīja pēc kādas Jāņu nakts?Stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite.
Kad dzejnieks Imants Ziedonis un aktrise Ausma Kantāne pieņēma lēmumu uzcelt pašiem savu vasaras māju, abi noteikti nedomāja par oficiālajiem normatīviem un dažādiem fizikas likumiem, būvniecības noteikumiem. Paši veidoja mājas vīziju un arī iekārtojumu, protams, arī visu plānoja paši. Dzejnieks teica, ka mājai jātop pēc sena 17. gs. vidus hernhūtiešu saieta nama līdzības, sekojot labākajām latviešu zemnieku būvēšanas mākslas tradīcijām.
Jumts nedrīkstēja būt plakans, jo...2024-10-1605 min
Vai zini?Vai zini, ko paveica Latvju sieviešu zelta fonds?Stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātāja Baiba Uburģe
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts bija jānosargā brīvības cīņās. Šajā laikā, kā nozīmīgu sabiedrības daļu, sevi aktīvi pieteica sievietes. 1919. gada 22. septembrī, īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai, lai atbalstītu armiju, tika izveidots Latviešu sieviešu palīdzības korpuss (LSPK), kurš uzņēmās karavīru ēdināšanas organizēšanu, ziedojumu vākšanu, armijas vienību apgādāšanu, ievainoto aprūpi u.c. nozares. Vajadzību bija daudz. Piemēram, Cēsu kājnieku II bataljona...2024-06-1206 min
Vai zini?Vai zini, ka Baltijas ceļš iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas starptautiskajā reģistrā?Stāsta Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja pārstāvis Dainis Īvāns
Vai zini, ka UNESCO "Pasaules atmiņas" starptautiskajā reģistrā iekļauto masu akciju jeb dzīvo ķēdi "Baltijas ceļš" (turpmāk tekstā – Baltijas ceļš) var uzskatīt par pasaules vēsturē nebijušu treju tautu pašnoteikšanās referendumu jeb tiešo balsojumu par brīvību un neatkarību?
Baltijas ceļš kā tautu solidaritātes fenomens sekmēja ne tikai baltiešu atbrīvošanos no Krievijas, bet atstāja paliekošas pēdas pasaules vēsturē, iedvesmoja un iedvesmo brīvī...2024-06-0705 min
Vai zini?Vai zini, ka Rimbenieks bija ne tikai politiķis, bet arī mācītājs un kultūras cienītājs?Stāsta klarnetists un diriģents Guntis Kuzma
Vai zini, ka Ēvalds Rimbenieks bijis nevien ievērojams politiķis, bet arī baptistu draudzes mācītājs un īstens kultūras cienītājs?
No laikabiedru atstātām liecībām var secināt, ka Rimbenieks bijis viens no ievērojamākajiem Kurzemes dēliem, dedzīgs Latvijas patriots, taisnas muguras un gaiša gara īpašnieks.
Dzimis 1888. g. Smaižos Aizvīķu pagastā, kas tagad Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasts, mūžībā devies 1943. g. izsūtījumā Vjatkas koncentrācijas nometnē. Kā politiķis valsts mērogā bijis 3. un 4. Saeimas deputāts, pārstāvot Kristīgo darba...2024-05-2804 min
Vai zini?Vai zini, kur meklēt animācijas klasiku ar neatkarīgām, stiprām un sirsnīgām varonēm?Stāsta animatore un Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja Anna Zača
Tiem, kas pieredzējuši bērnību ar "Disney" un "Pixar" filmām. šis jautājums var šķist retorisks. Taču atliek vien pavērst skatienu citā virzienā un atbilde atrodas Japānā, studijas “Gibli” (Ghibli) filmās. Tās dibinātājs Hajao Mijadzaki (Hayao Miyazaki) ir viens no dižākajiem pasaules animatoriem. Kopumā laikā no 1985. gadam līdz mūsdienām Mijadzaki studijā Gibli režisējis 11 animācijas pilnmetrāžas filmu.
Tās veidotas zīmētās animācijas tehnikā, ir atdzītas par smalkākajām un skaistākajām anim...2024-04-1904 min
Vai zini?Vai zini latviešu skaņuplašu vēstures skaistos akordus?Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja audio/video krājuma glabātājs Juris Lubējs.
„Bellaccord Electro”, plaši pazīstams kā „Bellaccord” ir skaņuplašu firma Latvijā, ko 1931. gadā dibināja Helmārs Rudzītis (1903–2001) – novatorisks, entuziastisks latviešu uzņēmējs. Būdams piedzīvojumu meklētājs vārda labākajā nozīmē, viņa dzīve bija piepildīta ar svaigām idejām un projektiem, kurus viņš uzsāka 20. gadsimta 30. gados – Latvijas “miera” laikā. Viņš vispirms kļuva Latvijas kultūrvidē slavens ar savu grāmatu izdevniecību “Grāmatu draugs” (Grāmatu draugs). Ļoti īsā laikā viņa lētās grāmatas kļuva ļoti populār...2024-03-0805 min
Zināmais nezināmajāŽečpospolita jeb Polijas - Lietuvas valsts un tās "pēdas" Latvijas vēsturēIlgs, nozīmīgs, bet, iespējams, līdz galam neizzināts ir laika posms, kad mūsdienu Polijas un Lietuvas robežas sniedzās krietni pāri šo valstu mūsdienu teritorijām. No 16. gadsimta otrās puses līdz gandrīz 18. gadsimta beigām šīs valstis bija apvienotas kopvalstī Žečpospolitā, kur līdzās poļiem un lietuviešiem dzīvoja arī citas tautas un skanēja citas valodas, un tās sastāvā bija arī Latvijas mūsdienu teritorijas, arī Rīga. Kas tas bija par valstisku veidojumu un kāpēc tas beidza pastāvēt? Kāda bija dzīve Rīgā poļu laikos un k...2024-02-2649 min
Vietu lietas LatvijāErnesta Dinsberga rokrakstus pētot"Ja paši būsim prātīgi,
Laiks arī prātīgs būs,
Un visas bēdas dūšīgi
Tas panest stipros mūs."
Tā rakstījis Ernests Dinsbergs 1857. gadā.
Dundagas pagasta Sausterē Kubalu skolā-muzejā, pētīsim šis skolas pirmā pārziņa, arī skolotāja un dzejnieka Ernesta Dinsberga rokrakstus, uzzināsim kādas tolaik bija skolas problēmas, kā Dinsbergs tās piedāvājis novērst, bet vēstulēs audžumeitai Alvīnei apjautīsim viņa humoru, kā arī klausīsimies Dinsberga sacerētos dzejoļus.
Dundagas mācītāja kučierim Ernestam Dinsbergam ir 22 gadi, kad viņš...2024-02-1124 min
Grāmatai pa pēdāmMazo Dikļu nozīme Latvijas grāmatniecības vēsturēRaidījumā Grāmatai pa pēdām pētām Dikļu nozīmi Latvijas grāmatniecības vēsturē un tuvāk iepazīstam divus ar to saistītus 19.gadsimta latviešus – Juri Neikenu, kurš ne vien lika pamatus dziesmu svētkiem, bet bija arī skolotājs, mācītājs un rakstnieks, un Jāni Peitānu, kurš pirmais iztulkoja un latviski uzveda Šillera „Laupītājus”.
Raidījuma centrā – Dikļu nozīme latviešu grāmatniecības vēsturē. 19.gadsimta vidū tieši mazie Dikļi bija viens no centriem, kur dzima un veidojās vairākas latviešu grāmatniecībai un kultūrai kopumā...2024-01-0428 min
Grāmatai pa pēdāmKurzemes Literatūras un mākslas biedrību uzskata par Zinātņu akadēmijas priekšteciRaidījuma Grāmatai pa pēdām uzmanības lokā šoreiz – 19.gadsimta sākumā dzimusī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība, ko uzskata par mūsdienu Zinātņu akadēmijas priekšteci. Izzinām, kas to dibināja, ko tā darīja un kāda bija biedrības ietekme arī uz latviešu valodu un kultūru.
Šajā reizē dodamies uz Jelgavu, kur pirms mazliet vairāk nekā divsimt gadiem radās Baltijā pirmā zinātniskā biedrība. Ir 1817. gads, un Kurzemes guberņas Cildenajā ģimnāzijā jeb kādreizējā „Academia Petrina” uz pirmo sapulci sanāk Kurzemes literatūras un mākslas biedrība. Pēte...2023-12-0724 min
Patriotu podkāstsValkas muzejs: liecības par Neatkarības karu1919. gada 16.februārī tiek izdota pavēle par mobilizāciju Valkā un Valkas apriņķī, un latviešu karaspēka formēšanu. Šīs pavēles oriģināls glabājas Valkas novadpētniecības muzeja krājumā. Tur skatīsim šo dokumentu un arī citus priekšmetus, kas piederējuši Neatkarības kara dalībniekiem. Lasīsim karavīru lūgšanas grāmatu, pētīsim Jūlija Baloža piemiņas lentu, kas gadiem ilgi glabājusies ierakta zemē, un ielūkosimies Arvīda Fēliksa Latsona dienasgrāmatā par došanos bēgļu gaitās 1944. gada rudenī.
"...Ir gluži dabīgi, ka Valka izvēršas par...2023-11-1924 minVietu lietas LatvijāValkas muzejs: liecības par Neatkarības karu1919. gada 16.februārī tiek izdota pavēle par mobilizāciju Valkā un Valkas apriņķī, un latviešu karaspēka formēšanu. Šīs pavēles oriģināls glabājas Valkas novadpētniecības muzeja krājumā. Tur skatīsim šo dokumentu un arī citus priekšmetus, kas piederējuši Neatkarības kara dalībniekiem. Lasīsim karavīru lūgšanas grāmatu, pētīsim Jūlija Baloža piemiņas lentu, kas gadiem ilgi glabājusies ierakta zemē, un ielūkosimies Arvīda Fēliksa Latsona dienasgrāmatā par došanos bēgļu gaitās 1944. gada rudenī.
"...Ir gluži dabīgi, ka Valka izvēršas par...2023-11-1924 min
Vietu lietas LatvijāKartupeļu šķirņu nosaukumi, lauksaimniecības iekārtas un stāsts par spēcīgiem zirņiemŠoreiz Vietu lietās ielūkojamies senajā Priekuļu selekcijas ēkā, kur iekārtots Latvijas laukaugu selekcijas muzejs. Muzejā kopā ar Priekuļu pētniecības centra speciālistēm iepazīstam ēkas vēsturi, uzzinām, kā nosaka cietes saturu kartupeļos un kā kartupeļi un citi kultūraugi tiek pie vārda. Ne mazāk interesants ir stāsts, kā savulaik tika radīti zirņi, kas nebirst laukā no pāksts.
„Vidzemes sirdī, Priekuļu muižā, uz pakalna, pāri par Latvijas ārēm ceļas gaismas pils mūsu tautas līdzšinējiem sērdieņiem- praktiskiem zemkopjiem, kur audzina m...2023-08-0623 minVietu lietas LatvijāKartupeļu šķirņu nosaukumi, lauksamniecības iekārtas un stāsts par spēcīgiem zirņiemŠoreiz Vietu lietās ielūkojamies senajā Priekuļu selekcijas ēkā, kur iekārtots Latvijas laukaugu selekcijas muzejs. Muzejā kopā ar Priekuļu pētniecības centra speciālistēm iepazīstam ēkas vēsturi, uzzinām, kā nosaka cietes saturu kartupeļos un kā kartupeļi un citi kultūraugi tiek pie vārda. Ne mazāk interesants ir stāsts, kā savulaik tika radīti zirņi, kas nebirst laukā no pāksts.
„Vidzemes sirdī, Priekuļu muižā, uz pakalna, pāri par Latvijas ārēm ceļas gaismas pils mūsu tautas līdzšinējiem sērdieņiem- praktiskiem zemkopjiem, kur audzina m...2023-08-0623 min
Vietu lietas LatvijāAizmirstas un jaunatklātas pērles Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumāMeklējumu ceļš, ceļš uz muzeja krātuvi, ceļš uz atklājumu – tādu izvēlamies raidījumam, kurā runājam par aizmirstām un jaunatklātām pērlēm Vecrīgā esošajā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.
Kopā ar šī muzeja krājuma speciālistēm iepazīstam izcilu mākslinieku zīmētās skices Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas traukiem, uzzinām, kā no atkritumu kastes līdz muzeja kolekcijai nonāca tērpu mākslinieka Uģa Rūķīša darinātie kostīmi un kā tika atklāts paklāju metu īstenais autors, Ventspils mākslinieks Gedimins Leskin...2023-05-0726 min
Vietu lietas LatvijāBauska: leģionāru fotogrāfijas, senā alus darītava un pirmais televizors tautas izklaideiBauskas centrā iepretim vecajam Tirgus laukumam, tagadējam Rātslaukumam, senā trīsstāvu namā izbijušā viesnīcā jau vairākus gadu desmitus darbojas Bauskas muzejs. Šeit klausāmies stāstus par Iecavas fotogrāfa Teodora Bidega uzņemtajiem latviešu leģionāru portretiem, uzzinām, cik maksāja alus Lodinga alus darītavā, kur dzēriena dzesēšanai izmantoja Mēmeles ledu, un iepazīstam vienu no pirmajiem televizoriem, kas Bauskā nonāca 1955. gadā.
Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākais speciālists Raitis Ābelnieks uz galda kārto kaudzi ar melnbaltām fotogrāfijām, kurās redzami kareivji, kas 1943. un 1944. ga...2023-04-1624 min
Vietu lietas LatvijāRumpucis, Vecais Mesters un citi jaukumi Naukšēnu CilvēkmuzejāNaukšēnu Cilvēkmuzejā lapojam fotoalbumu ar stāstu par Naukšēnu zēnu pāraudzināšanas iestādi, uzzinām, kā cukurbiešu sīrupa kanna palīdzēja izciest izsūtījumu Sibīrijā, mācāmies noaust „rumpuci” un klausāmies stāstu par naukšenieti – Veco Mesteru.
Vidzemes ziemeļos netālu no Igaunijas robežas atrodas apdzīvota vieta Naukšēni un kā var lasīt Valmieras novada interneta vietnē, tad Naukšēnu pagasts var lepoties ar Naukšēnu muižu, Naukšēnu Cilvēkmuzeju, ar grupas „Labvēlīgas tips” dziesmu “Naukšēnu disko” un vietējo ražoto produkciju. Mans ceļamērķis bija muzejs, kur...2023-03-0525 min
Vietu lietas LatvijāMuzejs "Latvieši pasaulē": dažādos laikos dažādu latviešu kopienu darināti priekšmetiMuzejs "Latvieši pasaulē" apkopo priekšmetus no visām latviešu kopienām ārpus viņu dzimtenes. Te lūkojam gan Austrālijā, gan Brazīlijā darinātus tautastērpus no dažādiem materiāliem, bēgļu nometnēs gatavotās rotas. Būs stāsts arī par latviešu kokvilnas vācēju dibināto draudzi un darināto dievnama kroņlukturi Misisipi štatā ASV 20. gadsimta 50. gados. Gumijas zābaki "vēstīs" par šodienas latviešu strādniekiem Norvēģijā un uzzināsim, kā latviešu māksliniece veidoja "Covid" auskarus Igaunijā.
Muzejs darbojas jau 16. gadu un šobrīd tā krājumā ir aptuveni 26 tūkstoši pr...2023-01-2225 min
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par privatizācijas sertifikātiem „Privatizācija un prihvatizācija”LNVM Tautas frontes muzejā sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīkota diskusija „Privatizācija un prihvatizācija” – vēsturisks atskats par privatizācijas procesu un privatizācijas sertifikātiem.
1992. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Privatizācijas sertifikāts kļuva par valsts piešķirtu maksāšanas līdzekli, ar kuru varēja privatizēt valsts un pašvaldību īpašumu – gan nekustamo īpašumu, gan uzņēmumus, nopirkt arī uzņēmumu akcijas. Sertifikātus piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam, atkarībā no šeit nodzīvotajiem gadiem. Katra sertifikāta nominālvērtība t...2023-01-111h 26
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par privatizācijas sertifikātiem „Privatizācija un prihvatizācija”LNVM Tautas frontes muzejā sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīkota diskusija „Privatizācija un prihvatizācija” – vēsturisks atskats par privatizācijas procesu un privatizācijas sertifikātiem.
1992. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Privatizācijas sertifikāts kļuva par valsts piešķirtu maksāšanas līdzekli, ar kuru varēja privatizēt valsts un pašvaldību īpašumu – gan nekustamo īpašumu, gan uzņēmumus, nopirkt arī uzņēmumu akcijas. Sertifikātus piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam, atkarībā no šeit nodzīvotajiem gadiem. Katra sertifikāta nominālvērtība t...2023-01-111h 25
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par Latvijas Republikas izlašu atgriešanos olimpiskajās spēlēs "Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties sarunai „Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”.
Diskusijā atzīmē trīsdesmito gadadienu, kopš Latvijas olimpieši pēc neatkarības atjaunošanas atkal savas valsts komandā piedalījās olimpiskajās spēlēs. 1992. gada 8. februārī Albervilā sākās XVI Ziemas olimpiskās spēles, kurās sarkanbaltsarkano karogu olimpiskajā stadionā ienesa Jānis Ķipurs, bet 1992. gada 25. jūlijā, kad Barselonā sākās XXV Vasaras Olimpiskās spēles, karognesējs bija svarcēlājs Raimonds Bergmanis.
Žurnālists Anatolijs Kreipāns, atceroties...2023-01-041h 23
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par Latvijas Republikas izlašu atgriešanos olimpiskajās spēlēs "Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties sarunai „Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”.
Diskusijā atzīmē trīsdesmito gadadienu, kopš Latvijas olimpieši pēc neatkarības atjaunošanas atkal savas valsts komandā piedalījās olimpiskajās spēlēs. 1992. gada 8. februārī Albervilā sākās XVI Ziemas olimpiskās spēles, kurās sarkanbaltsarkano karogu olimpiskajā stadionā ienesa Jānis Ķipurs, bet 1992. gada 25. jūlijā, kad Barselonā sākās XXV Vasaras Olimpiskās spēles, karognesējs bija svarcēlājs Raimonds Bergmanis.
Žurnālists Anatolijs Kreipāns, atceroties...2023-01-041h 24
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm "Savas valsts pase"LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīko diskusiju „Savas valsts pase”.
Diskusija veltīta 1992. gada 6. jūnijam, kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas tika izsniegtas pirmās desmit Latvijas Republikas pilsoņu pases (dienu iepriekš Latvijas Republikas Ministru Padome bija pieņēmusi lēmumu Nr. 216 “Par Nolikumu par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm”).
Pirmo no tām svinīgos apstākļos saņēma leģendārais aktieris un kādreizējais latviešu strēlnieks Ēvalds Valters. Arī māksliniekam Laimonim Šēnbergam – jaunās Latvijas pases dizaina autoram tikusi viena no pasu pi...2022-12-281h 13
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm "Savas valsts pase"LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīko diskusiju „Savas valsts pase”.
Diskusija veltīta 1992. gada 6. jūnijam, kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas tika izsniegtas pirmās desmit Latvijas Republikas pilsoņu pases (dienu iepriekš Latvijas Republikas Ministru Padome bija pieņēmusi lēmumu Nr. 216 “Par Nolikumu par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm”).
Pirmo no tām svinīgos apstākļos saņēma leģendārais aktieris un kādreizējais latviešu strēlnieks Ēvalds Valters. Arī māksliniekam Laimonim Šēnbergam – jaunās Latvijas pases dizaina autoram tikusi viena no pasu pi...2022-12-281h 12
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par banku sistēmas izveidi Latvijā "Paldies repšikiem"LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties diskusijai „Paldies repšikiem!”.
Diskusija “Paldies repšikiem!” notiek saistībā ar Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas 1992. gada 4. maija vēsturisko lēmumu nr. 1 par Latvijas Bankas pagaidu naudas – Latvijas rubļa – laišanu apgrozībā. Vienlaikus tas nozīmēja arī pāreju uz brīvo valūtas tirgu, kreditēšanu un komercbanku sistēmu, kāda padomju iekārtā nepastāvēja. 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, ko ātri vien iesauca par “repšikiem” – toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes vārdā.
2022-12-211h 34
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par banku sistēmas izveidi Latvijā "Paldies repšikiem"LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties diskusijai „Paldies repšikiem!”.
Diskusija “Paldies repšikiem!” notiek saistībā ar Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas 1992. gada 4. maija vēsturisko lēmumu nr. 1 par Latvijas Bankas pagaidu naudas – Latvijas rubļa – laišanu apgrozībā. Vienlaikus tas nozīmēja arī pāreju uz brīvo valūtas tirgu, kreditēšanu un komercbanku sistēmu, kāda padomju iekārtā nepastāvēja. 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, ko ātri vien iesauca par “repšikiem” – toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes vārdā.
2022-12-211h 35
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par Latvijas robežsardzes atjaunošanu "Laipni lūdzam brīvajā Latvijā!"LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties diskusijai „Laipni lūdzam brīvajā Latvijā”.
Norise veltīta 1992. gada 3. februāra Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumam “Par LR valsts robežas pārņemšanu un apsardzības nodrošināšanu”. Tajā pārrunās, kā notika atjaunotās Latvijas valsts robežas pārņemšana un kā veidoja robežsardzi.
Diskusijā piedalās kādreizējais Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, pirmais Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis...2022-12-141h 38
Atpakaļmetiens atmodāDiskusija par Latvijas robežsardzes atjaunošanu "Laipni lūdzam brīvajā Latvijā!"LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties diskusijai „Laipni lūdzam brīvajā Latvijā”.
Norise veltīta 1992. gada 3. februāra Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumam “Par LR valsts robežas pārņemšanu un apsardzības nodrošināšanu”. Tajā pārrunās, kā notika atjaunotās Latvijas valsts robežas pārņemšana un kā veidoja robežsardzi.
Diskusijā piedalās kādreizējais Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, pirmais Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis...2022-12-141h 39
Atpakaļmetiens atmodāLatvijas Valsts prezidenta Egila Levita un Daiņa Īvāna saruna Tautas frontes muzeja nodaļā 2020. gada 29. maijā 2020. gadā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļu un, atsaucoties muzeja aicinājumam, sarunā ar pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas pētnieku Daini Īvānu stāstīja par 1990. gada 4. maijā pieņemtās deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas” tapšanas gaitu.
---
Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/tautas-frontes-muzejs/message2022-12-0708 min
Atpakaļmetiens atmodāLatvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns rekonstruē runu Latvijas neatkarības atgūšanai veltītā dievkalpojumā svētā Jēkaba katedrālē 1991. gada 24.augustā.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-11-3006 min
Vietu lietas LatvijāJēkabpils muzejs: unikāla villaine, krustpilietes gleznas un baronu fon Korfu mantojumsIkdienas dzīve, tērpi, zirgi, saimes ļaudis, pils interjers - tā pamatīgos fotogrāfiju albumos 19. gadsimta 90. gados tika dokumentēta Krustpils pils īpašnieku baronu fon Korfu dzīve. Savukārt no senākiem laikiem te saglabāta Krustpils villaine ar unikālu izšuvumu, bet Jēkabpili 20. gadsimtā pirms un pēc Otrā Pasaules kara gleznās ir iemūžinājusi Emma Baltmane.
„Krustpils novads ir viens no mazākajiem Latvijas tautas tērpu novadiem, bet šā novada mākslinieciskā kultūra bijusi tik augsta, ka tā ietekmējusi arī apkārtējos novadus.” Tādu informāciju var atrast interneta vietnē "latvians.com...2022-11-2724 min
Atpakaļmetiens atmodāLatvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna runa 1941. gada deportāciju gadadienā. Brīvības piemineklis, 1991. gada 14. jūnijs.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-11-2308 min
Atpakaļmetiens atmodāLatvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna runa – atskaite par ārzemju vizītēs paveikto. Latvijas Republikas Augstākā padome (Saeima), 1991. gada janvāris.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-11-1622 min
Atpakaļmetiens atmodāLatvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna runa akcijas “Baltijas ceļš” gadadienā. Brīvības piemineklis, 1990. gada 23. augusts un 1991. gada 23. augusts.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-11-0910 min
Atpakaļmetiens atmodāLatvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna uzruna XX Vispārējo Dziesmu svētku atklāšanā. Mežaparks, 1990. gada 30. jūnijs.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-11-0207 min
Šīs dienas acīmLatvijas tautas zaudējumi Otrajā pasaules karāLatvijas tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā ir viena no nozīmīgākajām Latvijas 20. gadsimta vēstures tēmām, kas joprojām ir no vēstures analīzes viedokļa nepietiekami apgūta. Pēdējā laikā tās apzināšanai pastiprināti pievērsies Latvijas Okupācijas muzejs. Šī gada pirmajā pusē muzejā noritēja konference ar šai virzienā strādājošo Latvijas vēsturnieku piedalīšanos. Konferences rezultātiem un tēmai kopumā veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju Gintu Apalu.2022-10-3030 min
Atpakaļmetiens atmodāLatvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna uzruna pirms Augstākās padomes deputātu balsojuma par Neatkarības deklarāciju. Rīgas Brāļu kapi, 1990. gada 3. maijs.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-10-2605 min
Atpakaļmetiens atmodāPirmā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Daiņa Īvāna runa Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanām 1990. gada 18. martā Latvijas Televīzija, 1990. gada 17. martsPirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-10-1907 min
Atpakaļmetiens atmodāPirmā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Daiņa Īvāna uzruna akcijas "Baltijas ceļš" dalībniekiem 1989. gada 23. augustā.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-10-1219 min
Atpakaļmetiens atmodāPirmā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Daiņa Īvāna runa 1989. gada 14. jūnija manifestācijā "Par Latvijas destaļinizāciju" Doma laukumā.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-10-0505 min
Atpakaļmetiens atmodāŽurnālista un publicista Daiņa Īvāna uzruna 1988. gada 7. oktobra manifestācijā "Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajo...2022-09-2811 min
Atpakaļmetiens atmodāŽurnālista un publicista Daiņa Īvāna runa Daugavas svētkos Doles salā 1988. gada 6. augustā.Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos...2022-09-2015 min
Vietu lietas LatvijāPieturpunkti mākslinieku Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas dzīvē un daiļradēMākslinieku pāris – gleznotāji, grafiķi, porcelāna apgleznotāji, ilustratori, modernisti un kubisti: Romans Suta apveltīts ar versmainu un ekspansīvu raksturu, bet Aleksandra Beļcova dēvēta par gara aristokrāti. Viņu dzīvoklī Rīgas centrā, Elizabetes ielā, ir izveidots muzejs, kurā var iepazīt mākslinieku radošo darbību, sabiedrisko dzīvi un ģimeni. To pašu var izdarīt arī vietā, kur tapis šī raidījuma ieraksts – jaunajā muzeju krātuvē Pārdaugavā, Pulka ielā.
Pāris pieturpunktos no mākslinieku atstātā mantojuma mēs iepazīsim viņu dzīvi un daiļradi, un to mums palīdzēs izdarīt mā...2022-08-1423 min
Vietu lietas LatvijāVentspils muzejs: No akmens laikmeta naža līdz atradumam pie Tīdemaņa gleznasTagad Livonijas ordeņa pils bijušajās cietuma kamerās atrodas Ventspils muzeja darbinieku telpas un muzeja krājums un šeit uzzinām, ar kādām metodēm tika atrasti mezolīta (vidējais akmens laikmets) laikmeta priekšmeti, kur savulaik glabājās Ventspils ielu senie nosaukumi, ko par laiku pirms 40 gadiem liecina atradums pie Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznotā darba.
Šos un vēl citu lietu stāstus stāsta Ventspils muzeja krājuma nodaļas vadītāja Maija Štrumfa.
Šis muzejs ir ievērojams ar to, ka te glabājas cirvis, kas darināts no ziemeļbrieža raga un kur...2022-06-1924 min
Šī diena vēsturē30. marts. Viņsaulē aizgāja latviešu pasaku vācējs Ansis Lerhis-PuškaitisViņš nodzīvoja vien līdz 43 gadu vecumam, bet savācis daudz pasaku un teiku. Viņa apkopotās Latviešu tautas teikas un pasakas septiņos sējumos ar vairāk nekā 6000 tekstiem ir otrs lielākais latviešu vēstītājas folkloras publicējums. Runa ir par Ansi Lerhi-Puškaiti, kurš viņsaulē aizgāja 1903. gada 30. martā.
Lai arī lielākoties, izdzirdot vārdu Anss Lerhis-Puškaitis, prātā nāk teikas un pasakas, viņš bijis ne tikai folkloras zinātājs, vācējs un apkopotājs, bet arī skolotājs un dārznieks. Vīrs, kuru dēvē par latviešu literārās pasakas a...2022-03-3004 min
Nākotnes pieturaMārtiņš Kuplais: brīvdabas muzeji - viens no tautas kultūras saglabāšanas veidiemŠobrīd laiks mūs šokē, biedē un arī vieno un noteikti atstās baisas pēdas un melnas lappuses lielajā vēstures grāmatā. Par cita veida vēstures liecībām, kas liek mums apbrīnot, lepoties un godāt, „Nākotnes Pieturā” Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora vietnieks un galvenais krājuma glabātājs, etnogrāfs, Dr.hist. Mārtiņš Kuplais.
Brīvdabas muzeji ir viens no tautas tradicionālās kultūras saglabāšanas un popularizēšanas veidiem. To idejas pirmsākumi radušies 19. gadsimta otrajā pusē Ziemeļeiropā, senākais un lielākais brīvdabas muzejs ir „Skansen” Stokholmā, Zvie...2022-03-0334 min
Augstāk par zemiĀdolfa Karnupa dienasgrāmatas: ķieģelis vēl neuzrakstītās Latvijas muzeju vēstures ēkāLatvijas Nacionālais vēstures muzejs izdevis tā fondos glabātās "Ādolfa Karnupa dienasgrāmatas. 1941–1946". Ādolfs Karnups ilgus gadus pabija Valsts Vēsturiskā muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja amatā, dienasgrāmatā aprakstītais vēstures juku periods stāsta par muzejnieku centieniem piemēroties varas maiņām, arī pašaizliedzīgu risku, kara jukās glābjot vērtīgus muzeja priekšmetus. Dienasgrāmatu publiskošana ir gan piemineklis muzejnieka personībai, gan arī pamatīgs ķieģelis vēl neuzrakstītās Latvijas muzeju vēstures ēkā.
Savā ziņā simboliski, ka ar grāmatu iepazīstina Sanita Kalna, muzeja patreizējā Etnogr...2022-01-3029 min
Vietu lietas LatvijāGulbenes muzejs: Divi meistari Jūliji un "brīnummašīna" - pusautomātiskās stellesPersiešu paklāji un interjera priekšmeti, kas saistīti ar diviem izciliem lietišķās mākslas meistariem, diviem Jūlijiem – Madernieku un Straumi. Oranžērijas kāpnes no baronu Volfu laikiem un „brīnummašīna” – Pētera Viļumsona pusautomātiskās stelles – to visu skatām Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā.
Aptuveni 140 gadiem metālā kāpnes ēkā, kur tagad mājo muzejs, veda uz telpām, kur, iespējams, zaļoja citronkoki un mandarīnu koki, sukulenti, begonijas, orhidejas.
Ēkā, kurā tik pirms pāris gadiem iedzīvojās Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, agrāk zaļoja eksotiski tropu au...2022-01-2324 min
Dzimtas saknesRīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda dzimta. Latvijā ir māju sajūtaJa pagājušā gadsimta pašā sākumā kāds rīdzinieks būtu izceļojis no Rīgas un pēc 12 gadiem atgriezies, viņš diez vai pazītu šo pilsētu, kas no miegainas un provinciālas pilsētiņas bija pārvērtusies par Eiropas nozīmēs kultūras pilsētu. Tas nav pārspīlēts, jo nepilnu 12 gadu laikā, kopš Rīgas mērs bija britu izcelsmes rīdzinieks Džordžs Armitsteds, pilsēta pārtapa līdz nepazīšanai. Bija tapusi pirmā elektriskā tramvaja līnija, vairs nevelk zirgi šo transportu, bet mums ir moderns satiksmes līdzeklis, ierīkota moderna...2017-10-2952 min
Šīs dienas acīmKrājums “Ceļā uz latviešu tautu” - stāsts par latviešu tautas veidošanosLatvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) izdevis jaunu krājumu: populārzinātnisku rakstu krājumu “Ceļā uz latviešu tautu”. Raidījumā Šīs dienas acīm par izdevumu stāsta LNVM pētnieki, šī krājuma autori Baiba Dumpe Baiba Vaska, Vitolds Muižnieks un Jānis Ciglis.
Izdevuma pirmsākumi rodami muzeja ilglaicīgajā projektā „Latviešu saknes”, kas aizsākās vairāk nekā pirms 20 gadiem. Projekta ietvaros ir izdotas vairākas grāmatas, veltītas Latvijas sentautām, tām tautām, kas apdzīvoja tagadējās Latvijas teritoriju vēlajā dzelzs laikmetā. Tās ir kurši, zemgaļi, latgaļi, lībieši un sēļi, uz kur...2017-01-2229 min
Patriotu podkāstsLatvieši visā pasaulē audīs stāstu segu LatvijaiLatvieši pasaulē no anglosakšiem pārņēmuši kādu skaistu tradīciju, ar kuru iepriecināt Latviju tās simtgadē – sašujot kopā mazus auduma gabaliņus, izveidot lielu „stāstu segu”. Tekstilmozaīkas segas, ko tradicionāli gatavo angliski runājošās zemēs, mēdz iegūt simbolisku nozīmi, tās tiek arī mantotas no paaudzes paaudzē. Auduma gabaliņi no kāzu un kristību kleitām vai no tautas tērpiem glabā atmiņas par nozīmīgiem dzīves notikumiem. Katrs latvietis pasaulē var iesūtīt savu kvadrātiņu ar savu Latvijai veltīto stāstu un radošo domu li...2016-11-2035 min
Patriotu podkāstsVēstures pagriezienu liecinieks. Brīvības piemineklim - 80“Es gribu veidot pieminekli, kas būtu saprotams visiem visos laikos” – tā savulaik teicis tēlnieks Kārlis Zāle. Viņa veidotajam Brīvības piemineklim 18. novembrī apritēs 80 gadu. Tā blīvais vēstījums un nebeidzamā tiekšanās augšup iedvesmojusi paaudžu paaudzes – gan vēl pirms pieminekļa tapšanas, kad tautas ziedojumos tam savāca trīs miljonus latu, gan padomju okupācijas gados, kad vara visiem spēkiem centās pieminekli ignorēt vai interpretēja tā simbolus ar – no šodienas viedokļa – komiskiem skaidrojumiem. Tāpat arī šodien, kad Brīvības piemineklis arvien ir visu svarīgāko valsts b...2015-11-1215 min