Shows
Vai zini?Vai zini, cik sen Latvijas vārds izskan Starptautiskajā Šopēna pianistu konkursā Varšavā?Stāsta pianists Ventis Zilberts.
Vai zini, ka Starptautiskajā Friderika Šopēna pianistu konkursā, kas tiek rīkots jau gandrīz 100 gadus Polijas galvaspilsētā Varšavā, dažādos laikos piedalījušies veseli desmit pianisti, kuri tādā vai citādā veidā saistīti ar Latviju? Tikai pirms nepilna mēneša noslēdzās deviņpadsmitais konkurss, bet sākam ar pirmo sacensību 1927. gadā.
Laumai Reinholdei, pianistei un vēlākos gados cienījamai komponistei, 21 gada vecumā bija gods būt pirmajai vēstnesei no Latvijas, kas iepazīstināja konkursa žūriju un klausītājus ar mūsu pianisma skolu. Viņas spēles prasmes b...2025-06-1304 min
Vai zini?Vai zini, kuras Latvijas pastmarkas tirāža tika iztirgota nepilnā nedēļā?Stāsta Latvijas Pasta Filatēlijas nodaļas vadītājs Edmunds Bebrišs.
Latvijas pastmarkas nav tikai pasta apmaksas zīmes, tās ir arī kultūras, vēstures un dabas vēstneši. Tajās atspoguļota valsts daudzveidība un bagātība. Latvijas Pasts katru gadu izdod aptuveni 20 pastmarkas. Tematu klāsts ir bagātīgs. Laikā no 1991.gada līdz šai dienai ir izdotas vairāk nekā 500 dažādas tematikas pastmarku un to kopējais skaits pārsniedz 1000 marku. Pastmarku tirāžas gadu laikā ir mainījušās no vairākiem miljoniem līdz dažiem desmitiem tūkstošu.
Dažas pastmarku...2025-06-1104 min
Zināmais nezināmajāPētījums: pieaug cilvēku skaits, kas par labāko laiku Latvijas vēsturē uzskata AtmoduKlajā nākuši "Latvijas sociālās atmiņas monitoringa 2025" dati, kas meklēja atbildes uz jautājumiem - ar kādām emocijām un atmiņām atceramies okupācijas laiku un pirmspadomju periodu - posmus vēsturē, kurus liela daļa sabiedrības pati nav piedzīvojusi vai piedzīvojusi tikai daļēji. Dati liecina, ka samazinājusies tā saucamā padomju laika nostaļģija, bet pieaug to cilvēku skaits, kas par labāko laiku Latvijas vēsturē uzskata Atmodu un mūsdienas. Kādas atšķirības šajos datos vērojamas starp latviski un krieviski runājošajiem, un ko šādi pētījumi liecina p...2025-05-1540 min
PiespēleLatvijas izlase piekāpjas vieniem no turnīra favorītiem Kanādas hokejistiemLatvijas valstsvienība 11. maijā otrajā spēlē pasaules čempionātā Stokholmā ar 1:7 zaudēja vieniem no turnīra favorītiem Kanādas hokejistiem.
Lai arī Latvijas izlase pirmā vakardienas spēlē iemeta ripu kanādiešu vārdos, tomēr vēlreiz pārspēt pretiniekus neizdevās, lai gan iespēju bija gana daudz. Bet tas pamodināja kanādiešus, kas pārējā mača gaitā nesaudzēja Latvijas izlasi, sodot par daudzajām pieļautajām kļūdām.
Kritisks par spēli bija "Zemgale LBTU" galvenais treneris Artis Ābols.
Savukārt izlases treneris Harijs Vītoliņš pēcspēles komentārā minēja, ka viens no...2025-05-1207 min
PēcpusdienaLatvijas Sabiedriskā mediju galvenās redaktores amatam virza Anitu BraunuLatvijas Sabiedriskā mediju (LSM) galvenās redaktores amatam virza līdzšinējo Latvijas Radio galveno redaktori Anitu Braunu, lēmusi LSM valde. Konkursa komisijas lēmums bijis vienbalsīgs.
Galveno redaktoru amatā uz pieciem gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Braunai ir plaša un daudzpusīga pieredze mediju nozarē – no reportieres darba līdz satura vadības procesu īstenošanai laikrakstā "Diena", Latvijas Televīzijas un TV3 Ziņu dienestos, kā arī pildot Latvijas Radio galvenās redaktores pienākumus. Viņa bijusi viena no žurnāla "Ir" dibinātājām, kā arī izveidojusi Latvijas Radio Pētnie...2025-04-2204 min
Augstāk par zemiLatvijas Sieviešu organizāciju padomes izveides simtgade. Par ko tolaik cīnījās sievietes?Pieminot starptautisko Sieviešu dienu, stāsts par pirmajām Latvijas sociāli aktīvajām sievietēm. Latvijā sievietes apvienoties sabiedriskās organizācijās sāka pēc Pirmā pasaules kara, kad bija spiestas pārņemt karā zaudēto vīriešu pienākumus, un secīgi arī uzstāt uz savām tiesībām. Vēsturnieces Ineta Lipša un Aiga Bērziņa-Kite šobrīd gatavo Latvijas Sieviešu organizāciju padomes dibināšanas simtgadei veltītu izdevumu Latvijas Nacionālajā arhīva avotu sērijā. Grāmatā būs apkopoti gan tā laika sieviešu organizāciju protokoli, gan arī tiek ve...2025-03-0929 min
Rada un raida jau 100 gadus"Višivanka" jeb daudzkrāsainie raidījumi par Ukrainu Latvijas Radio ēterāVišivanka - tā sauc izšuvumus ukraiņu tautiskajos kreklos. Tikpat dažādi un daudzkrāsaini kā šie izšūtie tautas raksti, Latvijas Radio viļņos skan raidījumi par Ukrainu. Kā mūsu žurnālisti atspoguļo šobrīd kara plosītās zemes ikdienu, kultūru un politiku, un kā viņi jūtas, darot šo darbu, par to saruna ar mūsu žurnālisti Ukrainā Indru Spranci, ar ārzemju ziņu korespondentu Rihardu Plūmi, Latvijas Radio 4 "Doma laukums" galveno redaktori Annu Stroju un Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāju Orestu Silabriedi.
Rit trešais gads, kopš Krievija uzsāka pilna mērog...2025-02-2328 min
Zināmais nezināmajāLatvijas 2025. gada ģeovieta – Pūsēnu kalns. Gada koks – goba2025. gada ģeovieta ir Latvijā augstākā kāpa – Pūsēnu kalns. Tā atrodas Nīcas pagastā, un savulaik tā daļēji tika norakta, veidojot karjeru. Ko šādas vietas stāsta par seniem procesiem Latvijas teritorijā? Cik tālu sauszemē iestiepjas kāpas un ko šādas ģeovietas pasaka par cilvēka darbību?
Raidījumā Zināmais nezinājamā sarunājas Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis, Daugavpils universitātes asociētais profesors Juris Soms un vides gids, kurš pats arī dzīvo Nīcas pagastā, Andris Maisiņš.
Pūsēnu kalns ir viena no kāpām, kas ietilpst Papes-J...2025-01-2950 min
Šīs dienas acīmLatvijas de iure atzīšana. Process nebija ātrs un vienkāršs26. janvārī atzīmējam 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure. 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto Augstākā padome, respektīvi, Pirmajā pasaules karā uzvarējušo valstu - Lielbritānijas, Francijas, Japānas, Itālijas un Beļģijas - pārstāvji konferences laikā Parīzē pieņēma lēmumu par Latvijas un Igaunijas atzīšanu par pilnvērtīgiem starptautisko attiecību subjektiem. Ar to vaiņagojās apmēram piecus gadus ilguši pūliņi, Baltijas nācijām apliecinot savas pašnoteikšanās tiesības. Tas nebija vienkāršs ceļš, un tajā izšķiroša nozīme bija savas valsts eksistences...2025-01-2629 min
Ekonomikas podkāstsLatvijas Banka šogad sāks izsniegt licences kriptoaktīvu jomas uzņēmumiemPagājušajā nedēļā Latvijas medijus pāršalca ziņa, ka kriptovalūtas uzņēmums „Binance”, kuru dēvē par pasaules kripto gigantu un kas līdz šim darbojās Lietuvā, interesējas par sava biznesa pārcelšanu uz Latviju. Lai to varētu izdarīt, uzņēmumam gan vēl ir jāsaņem licence no finanšu nozares uzrauga - Latvijas Bankas. Tā kā darījumi ar virtuālo valūtu tiek uzskatīti par paaugstināta riska darījumiem, jau 2023. gada maijā ES Padome pieņēma Regulu par kriptoaktīvu tirgiem, nosakot nozarei vienotu tiesisko regulējumu. Arī Latvijā pērnā gada vasarā tik...2025-01-2004 min
Augstāk par zemiAr ceļojošu izstādi Latvijas dievturi sākuši rakstīt latviskās reliģijas simtgades vēsturiKokneses tūrisma informācijas centrā nesen atklāta ceļojošā izstāde "Latviskās dzīvesziņas dievestība tautas vēsturē. Dievturībai — 100". Izstādes nākamās pieturvietas gada garumā papildinās arī lekcijas dievturības vēsturē. Kā pirmās Latvijas valsts laika dievturi atšķiras no šīs dzīvesziņas piekopējiem mūsdienās? Kādas pēdas dievturība atstājusi Latvijas mākslā un literatūrā?
Saruna ar izstādes veidotājiem un dievturiem – Uģi Nasteviču, Andreju Broku, Lindu Skoromko, reliģiju pētnieci Agitu Misāni, filologu un folkloristu Ingu Barovski.
Sveicināti, labi ļaudis! Tas ir dievtur...2025-01-1930 min
Kultūras rondo“Latvijas kolekcija”: Malmes muzeja kolekcijas darbi un mūsdienu māksla LNMMSadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru un Malmes Mākslas muzeju Zviedrijā no 14. decembra līdz 2025. gada 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas 4. stāva un Kupola zālēs noritēs izstāde “Latvijas kolekcija”, kas parāda 20. gadsimta sākuma Latvijas mākslinieku darbus no Malmes muzeja krājuma un tos papildinošus mūsdienu autoru jaundarbus.
Par izstādi un latviešu mākslinieku darbu kolekciju Malmē stāsta studijā viena no izstādes kuratorēm Solvita Krese un izstādes arhitekte Līva Kreislere.
1939. gadā Malmes Mākslas muzejam (Malmö Konstmuseum) kā d...2024-12-1221 min
Zināmais nezināmajāVēstures mītu grāmatu sērijā jauns izdevums, veltīts krievu kopienai Latvijas vēsturēSērijas "Latvijas vēstures mīti un versijas" astotā grāmata "Krievi Latvijas vēsturē. Kad, kā un kāpēc?". Grāmatā aplūkoti ceļi, kādus veidojuši senāk austrumslāvi, mūsdienās krievi Latvijas teritorijā; kādas bijušas saiknes, ietekmes un intereses šajā reģionā.
Skaidrs, ka viena raidījuma ietvaros par visiem laikmetiem izrunāt nespēsim, tāpēc esam nolēmuši pievērsties kādam Latvijas vēsturē mazāk zināmam periodam Krievijas kontekstā – pašiem pirmsākumiem līdz pat skaidri redzamai Krievijas ekspansijai 19. gadsimtā.
Vai līdz 18. gadsimtam Latvijā vispār bija manāma kr...2024-12-1246 min
PēcpusdienaLatvijas Bankas prezidenta meklējumi: sākusies kanditātu izvirzīšanaLīdz 10. decembrim Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Divi publiski pieminēti amata iespējamie pretendenti – pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš. Politiķu sacītais gan liek noprast, ka skaidrība par to, kuram būs lielākais atbalsts, būs pēdējā brīdī. Netiek arī izslēgta iespēja, ka būs vēl kāds kandidāts.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pirmais amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Viņš var pretendēt uz vēl vienu piecu gadu termiņu šajā amatā. Ka...2024-12-0203 minPolitikas podkāstsLatvijas Bankas prezidenta meklējumi: sākusies kanditātu izvirzīšanaLīdz 10. decembrim Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Divi publiski pieminēti amata iespējamie pretendenti – pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš. Politiķu sacītais gan liek noprast, ka skaidrība par to, kuram būs lielākais atbalsts, būs pēdējā brīdī. Netiek arī izslēgta iespēja, ka būs vēl kāds kandidāts.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pirmais amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Viņš var pretendēt uz vēl vienu piecu gadu termiņu šajā amatā. Ka...2024-12-0203 minEkonomikas podkāstsLatvijas Bankas prezidenta meklējumi: sākusies kanditātu izvirzīšanaLīdz 10. decembrim Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Divi publiski pieminēti amata iespējamie pretendenti – pašreizējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš. Politiķu sacītais gan liek noprast, ka skaidrība par to, kuram būs lielākais atbalsts, būs pēdējā brīdī. Netiek arī izslēgta iespēja, ka būs vēl kāds kandidāts.
Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pirmais amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Viņš var pretendēt uz vēl vienu piecu gadu termiņu šajā amatā. Ka...2024-12-0203 min
Rīta intervijaKalvītis: Nav satraukuma, ka kāds nelabvēlīgi varētu ietekmēt "Latvijas gāzi"Nav nekāda satraukuma, ka kāds nelabvēlīgi varētu ietekmēt Latvijai tik svarīgu stratēģisku uzņēmumu kā "Latvijas gāze", intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt norādīja akciju sabiedrības "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norādīja, ka uzņēmuma padomē ir plašs pārstāvju loks, kas kliedējot bažas.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka "Latvijas gāze" pirms kāda laika no Omānas uzņēmuma "Quadrah International SPC" iegādājusies iepriekš Krievijas uzņēmumam "Gazprom" piederējušās "Latvijas gāzes" akcijas. Pa...2024-11-2212 minPolitikas podkāstsKalvītis: Nav satraukuma, ka kāds nelabvēlīgi varētu ietekmēt "Latvijas gāzi"Nav nekāda satraukuma, ka kāds nelabvēlīgi varētu ietekmēt Latvijai tik svarīgu stratēģisku uzņēmumu kā "Latvijas gāze", intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt norādīja akciju sabiedrības "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norādīja, ka uzņēmuma padomē ir plašs pārstāvju loks, kas kliedējot bažas.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka "Latvijas gāze" pirms kāda laika no Omānas uzņēmuma "Quadrah International SPC" iegādājusies iepriekš Krievijas uzņēmumam "Gazprom" piederējušās "Latvijas gāzes" akcijas. Pa...2024-11-2212 minEkonomikas podkāstsKalvītis: Nav satraukuma, ka kāds nelabvēlīgi varētu ietekmēt "Latvijas gāzi"Nav nekāda satraukuma, ka kāds nelabvēlīgi varētu ietekmēt Latvijai tik svarīgu stratēģisku uzņēmumu kā "Latvijas gāze", intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt norādīja akciju sabiedrības "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norādīja, ka uzņēmuma padomē ir plašs pārstāvju loks, kas kliedējot bažas.
Latvijas Radio jau vēstīja, ka "Latvijas gāze" pirms kāda laika no Omānas uzņēmuma "Quadrah International SPC" iegādājusies iepriekš Krievijas uzņēmumam "Gazprom" piederējušās "Latvijas gāzes" akcijas. Pa...2024-11-2212 minLatviešiem pasaulēGaidot Latvijas svētkus - Anglijā sportiski, bet Amerikā ar LūgšanuVisas pasaules latvieši ar lepnumu un mīlestību jau pamazām gatavojas Latvijas 106. dzimšanas dienas svinībām. Beļģijā ar koncertu „Draugiem…” tās jau ieskandinājuši Ance Krauze un Jānis Lūsēns, Parīzē - jauktais koris „Latve” kopā ar citiem mūziķiem koncertā „No sirds uz sirdi”, bet Nīderlandē - ar spēka dziesmām koris „Ziemeļjūra”. Lāčplēša dienas vakarā Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē izskanēs koncertuzvedums "Daugava", kurā uzstāsies pieci latviešu kori no piecām valstīm: Ādažu novada koris “Saknes” un diasporas kori "Ziemeļmeita" no So...2024-11-1024 min
Ekonomikas podkāstsLatvijas jaunuzņēmumi iekļūst pasaules top 100 un gūst starptautiskus panākumusĪstenot savas idejas un nest Latvijas vārdu pasaulē. Pēdējos gados vairāki Latvijas jaunuzņēmumi ir guvuši ievērojamus panākumus, piedaloties starptautiskos konkursos, pierādot savas inovācijas nepieciešamību globālajā tirgū un nesot Latvijas vārdu pasaulē. Tādi uzņēmumi kā “BirgerMind” un “Longenesis” ir nokļuvuši prestižos topos un izcīnījuši augstas vietas pasaules līmeņa konkursos, iegūstot arī lielas naudas balvas. Kā uzņēmumiem palīdz dalība šādos pasākumos pat bez 1. vietas iegūšanas, un kāds ir šo panākumu devums Latvijas ekonomikai?
“Mūsu stends bija blakus...2024-10-2305 min
Kultūras rondoTendences un nozīmīgākie procesi Latvijas arhitektūrā. Saruna pēc balvu pasniegšanas"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024" galveno apbalvojumu jeb "Grand Prix" saņēmis Jaunais Rīgas teātris. Sveicam laureātus un tiekamies ar Zaigu Gaili un Filipu Pitenu Kultūras rondo studijā. Viņiem pievienojas arī Miķelis Putrāms, kurš bija šī gada atlases žūrijas priekšsēdētājs, un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs.
Uzklausām arī fināla žūrijas pārstāvi Elodī Degarvu no Beļģijas, ar kuru sarunājās Māra Rozenberga.
Latvijas Arhitektūras savienībā norāda, ka Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa pārbūve notika atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei. Ēkai teju di...2024-10-1946 min
Ekonomikas podkāstsLatvijas autopārvadātāji atļaujas uz Krieviju šogad tomēr varētu saņemtVai Latvijas autopārvadātāji vietējo kravu, kas nav sankciju sarakstos, arī turpmāk varēs vest uz Krieviju? Tas joprojām nav skaidrs. Tiesa – pēdējo nedēļu laikā parādījušās indikācijas, kas pārvadātājiem varētu dot vēlamo rezultātu. Tikmēr Latvijas preces uz Krieviju turpina vest Eiropas Savienības dalībvalstu pārvadātāji, kuriem atļaujas uz Krieviju ir pieejamas. Tā Latvijas Radio teic nozares speciālisti, norādot, ka nauda tādējādi nonāk to valstu makos, bet ne mūsu budžetā. Tiesa ne visas uzrunātās valstis tam...2024-09-0409 min
Kultūras rondoSērija "Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā": arhitekts Andris KronbergsIerakstu sēriju „Latvijas ananasi: 30 gadi Latvijas arhitektūrā” noslēdzam ar lielajiem vārdiem arhitektūrā. Andris Kronbergs ir starp visbiežāk godalgotajiem, vērtējot sasniegumus Latvijas arhitektūrā. Saņēmis gan Lielās gada balvas arhitektūrā, gan mazākas. Tā 2001. gadā Lielo gada balvu ieguva Starptautiskās lidostas „Rīga” rekonstrukcija, taču balvu saņēma arī Latvijas Bankas Rīgas filiāle jeb naudas glabātuve.
Šoreiz pievēršam uzmanību arhitektūrai, kas tapusi tūkstošgades mijā, kad Andra Kronberga vadībā radīta Latvijas valsti reprezentējošā arhitektūra – Rīgas lidostas pārbūve un Latvijas bankas filiāle Bezdelīgu ie...2024-08-2022 min
PiespēleOlimpiskā "Piespēle": par Latvijas sportistu veselību saruna ar ārstu Jāni KaupiParīzes olimpiskās spēles ir gandrīz beigušās, vēl burtiski pēdējie daži medaļu komplekti šodien, 11. augustā, tiek sadalīti dažos sporta veidos, bet Latvijas delegācija ir noslēgusi savu dalību olimpiskajās spēlēs un varam rezumēt, kā mūsējiem ir gājis.
Diemžēl šoreiz Latvijas sportisti neizcīnīja medaļas. Otrās olimpiskās spēles pēc neatkarības atgūšanas, kad nav izdevies izcīnīt medaļas. Arī pirms astoņiem gadiem Rio Latvijas delegācija palika bez medaļām, tomēr kopā skaitot, skatoties statistiski, vair...2024-08-1150 min
PiespēleTuram īkšķus, lai šo dienu Latvijas sporta vēsturē var ierakstīt zelta burtiem!Šodien, 5. augustā, turam īkšķus, lai šo dienu Latvijas sporta vēstures grāmatās var rakstīt zelta burtiem! Latvijas sportistiem šodien daudz startu, gan vieglatlētikā, gan daiļlēkšanā, gan jāšanas sportā, gan volejbolā. Protams, lielākā uzmanība šodien pievērsta 3x3 basketbola izlasei, kurai vakarā gaidāms pusfināls un cīņa par medaļu.
Basketbolistu cīņas vēl priekšā, bet jau no rīta pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova trīs setos ļoti spraigā galotnē apspēlēja Vācijas duetu Svenju Milleri/Sinju Tilmani, un tas nozīmē, ka Latvijas duets ir iekļuvis labāko as...2024-08-0514 min
PiespēlePirmie starti aizvadīti: Latvijas šāvēji neiekļūst finālos 10 metru distancēParīzes olimpiskās spēles ir atklātas! Neraugoties uz nemitīgo lietu, gandrīz četru stundu garā atklāšanas ceremonija notika bez aizķeršanās. Olimpiskā uguns ir iedegta un sportisti simboliski ar kuģīšiem pa upi “iepeldēja” spēlēs.
Latvijas delegācija bija vienā kuģītī ar Libānu, Libēriju un Lībiju. Mūsējie bija pirmie un kuģīša pašā priekšā plīvoja Latvijas karogs, ko bija gods turēt 3x3 basketbolistam Naurim Miezim un pludmales volejbolistei Tīnai Graudiņai. Uzklausām viņu emocijas pēc ceremonijas.
Atklāšanā piedalījās 13 Latvijas sportisti no 29, un viņu vidū...2024-07-2713 min
PēcpusdienaDrošības dienests seko līdzi ziņām par iespējamu Latvijas jauniešu dalību nometnē KrimāŠobrīd nav zināms, vai Latvijas bērni devušies uz nometni Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā Krimā. Sociālajos medijos izplatījusies no Kremļa propagandas medijiem pārpublicēta informācija, ka uz bērnu nometni “Artek” Krimā esot ieradušies bērni no 60 valstīm, tostarp no Latvijas un pārējām Baltijas valstīm. Ziņai uzmanību pievērsusi arī Ārlietu ministrija un Valsts drošības dienests.
Padomju laikos “Artek” bija populāra un prestiža pionieru nometne. To atvēra 1925. gadā Gurzufas pilsētā pie Melnās jūras Krimas pussalā un ik gadu brīvdienas nometnē pavadīja 27 000 bērnu...2024-07-2403 min
Ekonomikas podkāstsValdība nolemj stiprināt lielos uzņēmumus "tet" un "Latvijas Mobilais telefons"Šodien, 16. jūlijā, valdība slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem sarunu scenārijiem ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" otru akcionāru. Ekonomikas ministrijai oktobra vidū valdībā būs jāziņo par sarunu rezultātiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) Latvijas Radio pauž, ka nevienā brīdī nav bijusi diskusija par valsts lomas mazināšanu šajos uzņēmumos.
Valdība šodien slēgtā sēdē piecas stundas skatīja vairākus valstij nozīmīgus jautājumus un tas, kāda varētu būt telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakar...2024-07-1606 minPēcpusdienaValdība nolemj stiprināt lielos uzņēmumus "tet" un "Latvijas Mobilais telefons"Šodien, 16. jūlijā, valdība slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem sarunu scenārijiem ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" otru akcionāru. Ekonomikas ministrijai oktobra vidū valdībā būs jāziņo par sarunu rezultātiem. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) Latvijas Radio pauž, ka nevienā brīdī nav bijusi diskusija par valsts lomas mazināšanu šajos uzņēmumos.
Valdība šodien slēgtā sēdē piecas stundas skatīja vairākus valstij nozīmīgus jautājumus un tas, kāda varētu būt telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakar...2024-07-1606 min
Latviešiem pasaulēEiropa balsoja par Donu, Latvijas pilsoņiem laiks balsot par Eiropu1. maijā nosvinējām 20 gadus, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai, pirms pāris nedēļām cerējām, ka Eiropa nobalsos par Donu, bet jau nākamās nedēļas nogalē visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis vēlēs jauno Eiropas Parlamentu. Latvijai tajā būs 9 deputātu vietas, un uz tām kandidē 16 vēlēšanu saraksti. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika, un balsot tiek aicināts ikvienas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis.
„Latviešiem pasaulē” šoreiz pievērsās mūsu diasporas un to mūsu iedzīvotāju, kuri vēlēšanu dienā atradīsi...2024-06-0229 min
Zināmais nezināmajāOtrā pasaules kara laikā un pēc kara sagrautās un mainītās Latvijas pilsētas1945. gada 8. maijs – tās ir Otrā pasaules kara beigas Eiropā. 2024. gada 8. maijs - tā ir diena, kad Brīvības laukumā Rīgā tiek atklāta izstāde, stāstot par nacistu un padomju karaspēku atstātajiem postījumiem daudzās Latvijas pilsētās, un gada laikā izstāde šīs pilsētas arī apceļos.
Maijā Brīvības laukumā, Rīgā, būs skatāma izstāde, kas veltīta Otrajā pasaules karā iznīcinātajām pilsētām, to kultūrvēsturiskajam mantojumam un pārmaiņām, ko ainava šajās pilsētās ieguva padomju periodā. Laikā, kad Ukrainas pilsētas tiek bo...2024-05-0857 minPatriotu podkāstsOtrā pasaules kara laikā un pēc kara sagrautās un mainītās Latvijas pilsētas1945. gada 8. maijs – tās ir Otrā pasaules kara beigas Eiropā. 2024. gada 8. maijs - tā ir diena, kad Brīvības laukumā Rīgā tiek atklāta izstāde, stāstot par nacistu un padomju karaspēku atstātajiem postījumiem daudzās Latvijas pilsētās, un gada laikā izstāde šīs pilsētas arī apceļos.
Maijā Brīvības laukumā, Rīgā, būs skatāma izstāde, kas veltīta Otrajā pasaules karā iznīcinātajām pilsētām, to kultūrvēsturiskajam mantojumam un pārmaiņām, ko ainava šajās pilsētās ieguva padomju periodā. Laikā, kad Ukrainas pilsētas tiek bo...2024-05-0857 min
Zināmais nezināmajāLatvijas pētnieki apstrīd pieņēmumu par antropocēna laikmeta sākuma rādītājuPētnieku novērojumi Latvijas ezeros liecina, ka mikroplastmasa nonākusi daudz dziļākos ezeru nogulumu slāņos, mainot līdzšinējos uzskatus par to, kad sācies antropocēna laikmets. Ko tas stāsta par mikroplastmasu un tās dzīvi dabā?
Pirms kāda laika raidījumā esam stāstījuši par Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, un mūsdienās ģeologi itin bieži runā, ka nu jau varētu būt izšķirams jauns laikmets antropocēns. Skaidrs, ka cilvēka ietekmei uz apkārtējo vidi pēdējās desmitgadēs ir bijusi ļoti liela nozīme, be...2024-04-0344 min
Šīs dienas acīmLatvijas Centrālās padomes memorands: tā nozīme Latvijas vēsturē2024. gada 17. martā aprit 80. gadskārta kopš Latvijas Centrālās padomes memoranda pieņemšanas. Nacistiskās Vācijas okupācijas apstākļos tapušais teksts, kuru 1944. gadā parakstīja 188 prominenti latviešu sabiedrības pārstāvji, uzsvēra Latvijas Republikas suverēnā valstiskuma de jure pastāvēšanu un to, ka nedz padomju, nedz vācu totalitārajiem režīmiem nav nekādu leģitīmu tiesību uz Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājiem. Memorands prasīja Latvijas Republikas faktiskās suverenitātes atjaunošanu.
Otrā pasaules kara situācijā diemžēl šādai atjaunošanai trūka nepieciešamo militāri politisko priekšn...2024-03-1728 min
Zināmais nezināmajāŽečpospolita jeb Polijas - Lietuvas valsts un tās "pēdas" Latvijas vēsturēIlgs, nozīmīgs, bet, iespējams, līdz galam neizzināts ir laika posms, kad mūsdienu Polijas un Lietuvas robežas sniedzās krietni pāri šo valstu mūsdienu teritorijām. No 16. gadsimta otrās puses līdz gandrīz 18. gadsimta beigām šīs valstis bija apvienotas kopvalstī Žečpospolitā, kur līdzās poļiem un lietuviešiem dzīvoja arī citas tautas un skanēja citas valodas, un tās sastāvā bija arī Latvijas mūsdienu teritorijas, arī Rīga. Kas tas bija par valstisku veidojumu un kāpēc tas beidza pastāvēt? Kāda bija dzīve Rīgā poļu laikos un k...2024-02-2649 min
Vai zini?Vai zini, kas bija pirmais fagota spēles pedagogs Latvijas Konservatorijā?Stāsta vēsturnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja Mūzikas nodaļas ilggadējs vadītājs Elmārs Zemovičs.
Kad gatavojāmies tagadējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades sagaidīšanai 2020. gadā, kopā ar profesoru Vilni Strautiņu apzinājām visus pūšaminstrumentu katedras pedagogus, kuri strādājuši akadēmijā kopš pašiem pirmsākumiem. Un viņu vidū – Jāzepa Vītola grāmatā par Latvijas konservatoriju no 1919. līdz 1929. gadam minēts tāds „S. Kovarskis.”
Uzmeklēju, ka viņa vārds ir Sīmanis. Gadiem ejot, gan neko vairāk atrast neizdevās. U...2024-02-2003 min
Vietu lietas LatvijāIeraksti, kas saistās ar ko pirmreizēju Latvijas vēsturē un kultūrāŠis bija kārtējais gads, kas piepildīts ar jauniem atklājumiem Latvijas muzejos, iepazīstot krājuma priekšmetus, kas ir mūsu vēstures liecinieki un, atskatoties uz aizejošā gada raidījumiem, izvēlējos pieminēt tos ierakstus, kas saistās ar ko pirmreizēju Latvijas vēsturē un kultūrā. Vēlreiz lūkosim tos raidījumus, kuros bija runa par pirmajiem aizmetņiem Latvijas lauksamniecībā, dārzkopībā, kino un foto un teātra mākslā, dziesmu svētku tradīcijā un valsts dibināšanā.
Šī gada maijā Latvijas Fotogrāfijas muzejs atzīmēja savas pastāvēšanas 30 gadus un muzeja krāju...2023-12-3125 min
Vai zini?Vai zini, kā dekorēja Nacionālā teātra skatuvi Latvijas valsts svinīgajai proklamēšanai?Stāsta juridisko zinātņu doktore un Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre
Spricis Paegle savā 1923. gadā izdotajā atmiņu grāmatā "Kā Latvijas valsts tapa" raksta: "1918. gada 17. novembrī plkst. 10 vakarā Rīgā, Suvorova ielā 3, Rīgas Latviešu amatnieku krājaizdevumu kases telpās, astoņu latviešu politisko partiju un vienam Latgales priekšstāvim vienojoties, tika dibināta Latvijas Tautas Padome kā augstākā valsts varas iestāde ar uzdevumu – izvadīt Latvijas valsts un latvju tautas likteņus līdz Satversmes Sapulces sanākšanai."
Pretējā ielas pusē atradās "Centrāl-viesnīca", kur naktī no 17. uz 18. novembri, izmantojo...2023-11-2304 min
Latviešiem pasaulēKā Čikāgā, Kiprā un citur pasaulē svin Latvijas dzimšanas dienuŠonedēļ, šķiet, sarkanbaltsarkanās krāsas pāršalks visu pasauli, jo it visur latvieši ar lielu saviļņojumu, prieku un lepnumu svin savas valsts 105. dzimšanas dienu.
Uz svētku sarīkojumu ielūdz Latvijas vēstniecības Azerbaidžānā, bet Latvijas vēstniecība Kanādā aicina uz svinīgu Latvijas karoga pacelšanu pie Otavas pilsētas rātsnama, savukārt Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā gādājusi, lai Dublinā Latvijas valsts karoga krāsās tiktu izgaismots Semjuela Beketa tilts.
Austrālijā, Sidnejas un Melburnas Latviešu namā gaida viesos bijušo Valsts prezidentu Egilu Levitu un viņa svētku runu...2023-11-1751 min
Vai zini?Vai zini, kā Latvijas nacionālais karogs kļuva par Latvijas valsts karogu?Stāsta juridisko zinātņu doktore un Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre
Sarkanbaltsarkano krāsu izmantošanu, apzināti pasvītrojot to latvisko nozīmi, parasti saista ar 19.gadsimta septiņdesmito gadu sākumu. Šīs krāsas par savām jau 1870.gadā bija atzinuši latviešu studenti, kas pulcējās ap Ati Kronvaldu Tērbatā. Viņi šīs krāsas izmatoja tā sauktajos "Tērbatas latvju rakstniecības vakaros", lai pasvītrotu savu latvisko identitāti un stiprinātu nacionālo garu.
1873.gadā Rīgas Latviešu biedrība bija uzņēmusies rīkot Pirmos vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīg...2023-11-1606 min
Zināmais nezināmajāArmijas uzturs mūsdienās. Dienesta pakāpes Latvijas armijāTuvojoties Lāčplēša dienai un pieminot tos, kuri par Latviju savulaik ir atdevuši dzīvības, mēs nevaram nedomāt par apstākļiem, kādos karavīri Latvijas brīvību izcīnījuši. Lielā salā, ilgstoši bez silta ēdiena un jebkādām ērtībām. Laiki ir mainījušies. Lai gan sava brīvība mums joprojām jāsargā, it īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, tehniskais nodrošinājums karavīriem noteikti ir uzlabojies. Pilnveidojies ir arī veids, kā karavīri mācību laikā var iestiprināties, - tiek domāts par ēdiena saturu un...2023-11-0951 min
Zināmais nezināmajāLatvijas genoma izpēte atklāj interesantus faktus par latviešiem un lietuviešiemApkopojot Latvijas iedzīvotāju genoma informāciju, pētnieki atklājuši interesantus faktus par latviešiem un lietuviešiem, piemēram, mednieku-vācēju gēna klātbūtni, kas ir retums mūsdienu Eiropas iedzīvotāju kopienā. Kāpēc nepieciešams apzināt iedzīvotāju genomu un ko tas dos medicīnai un pētniecībai, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Ģenētika lielā mērā regulē mūsu dzīvi, proti, nosaka, cik stipra būs mūsu veselība, kā arī...2023-10-3152 min
Brīvības bulvārisJaunāko laiku Latvijas vēstures mācības aizsardzības jomā. Saruna ar Imantu LieģiRaidījumā Brīvības bulvāris saruna bijušo diplomātu Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Imantu Lieģi par jaunāko laiku Latvijas vēstures mācībām un politisko dienaskārtību aizsardzības jomā, Ukrainas iespējamo dalību NATO un Eiropas Savienībā.
Imants Lieģis 2022. gadā izdeva arī savas atmiņas par Latvijas valsts atjaunošanu un politikas iezīmēm pēdējo 30 gadu laikā. Viņš raksta: "Manas attiecības ar valsts varu nav tik tipisks, kā pieņemts. Es cienu indivīdus, ne viņu amatus, turklāt man pašam vara nav likusies īpaši pievilcīg...2023-09-2629 min
PiespēleLatvijas basketbola izlases sagaidīšana pie Brīvības pieminekļaLatvijas basketbola valstsvienība pēc Pasaules kausā izcīnītās piektās vietas pie Brīvības pieminekļa tiek svinīgi sagaidīta atgriežamies mājās no Filipīnām. Pusotras stundas garumā Latvijas Radio studijā Andrejs Siliņš un Mārtiņš Kļavenieks sarunājās ar panākumam līdzās stāvējušajiem un līdzi jutušajiem, bet uzrunas sanākušajiem tūkstošiem sveicēju klātienē sacīja Raimonds Vējonis, Luka Banki, Dairis Bertāns un Artūrs Žagars.
Latvijas izlases basketbolisti debijas turnīrā Pasaules kausā izcīnīja 5. vietu, izšķirošajā spēlē pieviecot Lietu...2023-09-111h 29
PiespēleLatvijas hokejistus godinās pie Brīvības pieminekļa īpašā pasākumāLatvijas hokejisti pirmo reizi izcīna medaļu pasaules hokeja čempionātā, 4:3 papildlaikā uzvara pret ASV. Saeima 29. maiju ir pasludinājusi par svētku dienu. Valstsvienībai Rīgā paredzēts īpašs godināšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa pulksten 13.
3. periodā galvenais varonis bija Kristiāns Rubīns, kurš vispirms izlīdzināja rezultātu, bet papildlaikā izrāva uzvaru.
Tamperē un arī Latvijā svinības!
Latvijas hokeja izlases vārtsargs Artūrs Šilovs atzīts par 2023.gada pasaules čempionāta vērtīgāko spēlētāju un labāko vārtsargu.
Saeima ārkārtas sēdē par godu Latvijas vīriešu hokeja izlase...2023-05-2914 min
Šīs dienas acīmLatvijas Valsts prezidenta institūcija Baltijas kontekstā; prezidents Gustavs ZemgalsVien dažas nedēļas mūs šķir no Latvijas Republikas Valsts prezidenta vēlēšanu dienas. Šajā sakarā raidījumā Šī diena vēsturē aplūkojam Valsts prezidenta institūcijas vēsturi. Šoreiz vispirms par otro Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gustavu Zemgalu. Viņš, toreizējās Demokrātiskā centra partijas pārstāvis, tika ievēlēts Latvijas vēsturē vienīgajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās 1927. gada 8. aprīlī pēc tam, kad iepriekšējais prezidents Jānis Čakste bija devies mūžībā. Sarunā par Gustavu Zemgalu piedalās vēsturnieki - profesors Ilgvars Butulis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks z...2023-05-0730 min
Nākotnes pieturaLatvijas Neatkarības svētku viesis Valsts prezidents Egils LevitsNe tikai rudens lapu zeltā krāsotais novembris, arī ķiršu un ievu ziedu baltumā šķīstītais maijs Latvijai ir nozīmīgs mēnesis. Tieši ar maiju, kad svinam divus mūsu valstij svarīgus datumus - Satversemes sapulces sasaukšanas dienu 1. maijā un Neatkarības atjaunošanas svētkus 4. maijā „Nākotnes pieturas” viesim ir īpašas attiecības. Turklāt droši vien visā pasaulē nemaz nav tik daudz tādu valstu, kuras var lepoties, ka tās prezidents savu roku pielicis pie divu valstij svarīgāko dokumentu tapšanas – Satversmes (jeb Konstitūcijas) papildinājuma un Neatkarības atjaunošanas deklarācij...2023-05-0430 min
Vai zini?Vai zini, kas Latvijas kultūrā bija brāļi Komisāri?Stāsta diriģents un čellists Imants Resnis
Te runa nebūs par boļševiku ministriem – komisāriem. Arī par Eiropas Savienības ierēdņiem ar tādu pašu nosaukumu nē. Gribu atgādināt par brāļiem – Voldemāru, kurš piedzima 19. gadsimta pēdējā gadā, un Pēteri, kurš pasaulē nāca 20. gadsimta pirmajā gadā. Par brāļiem Komisāriem.
Brāļi dzimuši muzikāli orientētā ģimenē: lai arī tēva pamatnodarbe bijusi tirdzniecība – viņam piederējis neliels veikaliņš –, brāļi jau no bērnības bijuši iesaistīti mājas muzicēšanā: tēvs spēlējis vijoli, bet brāļi – vijoli un čellu.
...2023-03-0904 min
Šīs dienas acīmIeskats norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tamPirms pāris dienām atzīmējām 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas valstiskuma iedibināšanas 1918. gada 18. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats vēsturiskajās norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tam.
Pirmais nozīmīgais solis suverēnā Latvijas valstiskuma izveidē tika sperts 1917. gada decembra sākumā, kad Valkā savā dibināšanas kongresā sanāca Latviešu pagaidu nacionālā padome, apliecinot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības. Valka tobrīd bija latviešu politiskās dzīves centrs, cik tālu Rīga līdz ar apmēram pusi Latvijas teritorijas...2022-11-2030 minPatriotu podkāstsIeskats norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tamPirms pāris dienām atzīmējām 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas valstiskuma iedibināšanas 1918. gada 18. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats vēsturiskajās norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tam.
Pirmais nozīmīgais solis suverēnā Latvijas valstiskuma izveidē tika sperts 1917. gada decembra sākumā, kad Valkā savā dibināšanas kongresā sanāca Latviešu pagaidu nacionālā padome, apliecinot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības. Valka tobrīd bija latviešu politiskās dzīves centrs, cik tālu Rīga līdz ar apmēram pusi Latvijas teritorijas...2022-11-2030 min
Šīs dienas acīmLatvijas Banka simtgadi svin ar izdevumu "Latvijas Bankas vēsture 1922. - 1940."2022. gadā savu simtgadi atzīmē Latvijas Banka. 1922. gada 7. septembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Un tā paša gada novembra sākumā banka uzsāka savu darbību, kuras pirmais posms turpinājās līdz Latvijas neatkarības iznīcināšanai 1940. gadā.
Savas darbības simtgadi Latvijas Banka šogad atzīmēja, laižot klajā zinātnisku izdevumu "Latvijas Bankas vēsture 1922. - 1940.". Izdevums lasītājiem pieejamas digitālā formātā vairākās tīmekļa vietnēs.
Uz sarunu par grāmatu aicināja tās autori, vēsturnieci, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadoš...2022-11-0628 min
Šī diena vēsturē11. augusts. Noslēdzas Latvijas Neatkarības karš, tiek noslēgts mierlīgums1920. gada 11. augustā Rīgas pilī tika noslēgts miera līgums starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju, kurā pēdējā, cita starpā, uz mūžīgiem laikiem atteicās uz jebkādām suverēnām tiesībām uz Latvijas zemi un tautu.
1920. gada 11. augustā pulksten 12:40 dienā – noslēdzās Latvijas Neatkarības karš. Šajā brīdī Latvijas Ārlietu ministrijas ēkā tobrīd vēl Nikolaja, tagad Krišjāņa Valdemāra ielā tika parakstīts miera līgums starp Latvijas Republiku un Padomju Krieviju. Boļševistiskā Krievija bija pretinieks, pret kuru Latvijas valsts bija cīnījusies visā šī kara gaitā. Jau dažas nedēļas pēc Latvijas Republika...2022-08-1104 min
Avīžnieku tautaLatvijas prese Otrā pasaules kara un staļinisma periodāTurpinot stāstu par Latvijas drukātās preses vēsturi, esam nonākuši līdz Otrā pasaules kara un staļinisma periodam Latvijas preses attīstībā. Par šo periodu stāsta Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pēcdoktorantūras projekta "Pārvērtējot bezvalstiskuma pieredzi, pretestība un kolaborācija Latvijā padomju un nacistu okupācijas laikā" pētnieks Uldis Neiburgs un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis.
Izmaiņas, kas notiek ar Latvijas presi 1940. gadā, kad Latviju okupē Sarkanā armija un Latvijas valstiskums de facto tiek iznīcināts, Latvijas p...2022-07-2130 min
Avīžnieku tautaLatviešu prese Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara procesosVēstījumā par latviešu drukātās preses attīstību esam nonākuši līdz liela pavērsiena punktam - Pirmais pasaules karš, tā noslēgumā Latvijas valstiskuma tapšana un Latvijas Neatkarības karš. Kāda izskatās šajos procesos latviešu prese, stāsta vēsturnieks Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš.
Kādas izmaiņas preses statusā, tās iznākšanas noteikumos ienesa Pirmais pasaules karš un Krievijas impērijas iesaistīšanās šajā karā?
"Karš nesa būtiskas izmaiņas, jo kara apstākļi ir ārkārtēji un arī valsts vara ievieš kara cenzūru un seko...2022-05-1930 min
Šī diena vēsturē16. aprīlis. Liepājā notika militārs pučs pret Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdību1919. gada 16. martā, laikā, kad ritēja Latvijas Neatkarības kara cīņas, Liepāja dislocētās vācu armijas un baltvācu zemessardzes vienības īstenoja apvērsumu pret Latvijas Pagaidu valdību ar Kārli Ulmani priekšgalā. Apvērsums izdevās tikai pa daļai, pagaidu valdība patvērās uz Liepāja ostā esoša kuģa, un vairākus mēnešus Latvijā darbojās veselas trīs valdības – boļševistiskā Stučkas valdība Rīgā, pučistu izveidotā Andrieva Niedras valdība Liepājā un Ulmaņa Pagaidu valdība uz kuģa klāja Liepājas reidā.
1919. gada sākumā Sarkan...2022-04-1605 min
PiespēlePekinas olimpisko spēļu atskaņas kopā ar Latvijas Olimpiskās vienības ārstu Jāni KaupiŠoreiz Piespēle Pekinas olimpisko spēļu atskaņās - tās noslēdzās pirms nedēļas un visi Latvijas delegācijas pārstāvji atgriezušies no Ķīnas. Par dažādajiem izaicinājumiem Ķīnā parunājam ar Latvijas Olimpiskās vienības ārstu Jāni Kaupi.
Studijā atgriezies Māris, kurš iepriekšējos trīs raidijumos piedalījās, atrodoties sacensību arēnās Pekinā, kā arī pilsētas lidostā.
Aizvadītās nedēļas spilgtāko notikumu topā šoreiz esam spiesti runāt par politiku un sportu. Krievijas iebrukums Ukrainā, protams, ietekmējis arī sporta sacensību norisi, sportistiem, funkcionāriem atsakoties doties...2022-02-2739 min
SkanošaisLatvijas Banka – mājas finanšu pratībaiFinanšu pratība – pirmajā brīdī izklausās visai sarežģīti. Bet ko šis jēdziens nozīmē? Atbildot īsi – tas, ko zinām, protam un praktiski darām ar savu naudu jeb naudas prasme. Arī gādīga saimniekošana.Plašāk par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kurā komunikators Ivars Svilāns izvaicā Latvijas Bankas finanšu pratības ekspertus Aiju Brikši un Kasparu Kravinski.2022. gada 1. janvārī Latvijas Banka ieguvusi jaunu lomu un kļuvusi par Latvijas nacionālo koordinatoru finanšu pratības jomā. Tas nozīmē, ka turpmāk Lat...2022-02-0721 min
Augstāk par zemiĀdolfa Karnupa dienasgrāmatas: ķieģelis vēl neuzrakstītās Latvijas muzeju vēstures ēkāLatvijas Nacionālais vēstures muzejs izdevis tā fondos glabātās "Ādolfa Karnupa dienasgrāmatas. 1941–1946". Ādolfs Karnups ilgus gadus pabija Valsts Vēsturiskā muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja amatā, dienasgrāmatā aprakstītais vēstures juku periods stāsta par muzejnieku centieniem piemēroties varas maiņām, arī pašaizliedzīgu risku, kara jukās glābjot vērtīgus muzeja priekšmetus. Dienasgrāmatu publiskošana ir gan piemineklis muzejnieka personībai, gan arī pamatīgs ķieģelis vēl neuzrakstītās Latvijas muzeju vēstures ēkā.
Savā ziņā simboliski, ka ar grāmatu iepazīstina Sanita Kalna, muzeja patreizējā Etnogr...2022-01-3029 minZīmolstāsti.lvLatvijas valsts zīmols un tā veidošanas principiCikla "Zīmolstāsti.lv" noslēdzošā raidījuma tēma - Latvijas valsts zīmols. Stāsta komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis un reklāmas aģentūras "Nord DDB" direktors Andris Rubīns.
"Man liekas, ka tēma par Latvijas zīmolu atgriežas katrus četrus, piecus gadus," atzīst Zigurds Zaķis. Uzskatu, ka zīmols nav un nebūs valsts tēla veidošanas instruments, tas var būt daļa no mērķu sasniegšanas instrumenta.
Viņš skaidro, ka priekšstats valsts zīmolu radās deviņdesmitajos gados no citu valstu aktivitātēm tā brīža zīmolvedības konc...2021-12-2229 min
Latviešiem pasaulēLatvieši visā pasaulē turpina svinēt Latvijas dzimšanas dienuAk, laimīgie pasaules latvieši, kuriem šogad fantastiska iespēja valsts svētkus svinēt kopā ar supergrupu no Latvijas. Ceļā starp divām valstīm – starp Lielbritāniju un Īriju centīsimies „noķert” „Prāta Vētras” puišus un uzzināt, kādas emocijas valdījušas tūres koncertos Birmingemā, Mančestrā un Londonā. Vēl koncerttūres „Gads bez kalendāra” ietvaros viņi piestās Dublinā.
Lai arī īstais Latvijas dzimšanas dienas datums - 18. novembris jau pagājis, tomēr mūsu tautieši turpina svinēt. Latviešu biedrība Skotijā LaBS ar prieku paziņojusi, ka pēc ilga pārtraukuma ikgadējās...2021-11-1927 min
Šī diena vēsturē19. novembris. Izveido pirmo Latvijas valdību1918. gada 19. novembrī Latvijas Tautas padome, kas iepriekšējā dienā bija pasludinājusi Latvijas Republikas neatkarību, izveidoja pirmo Latvijas Pagaidu valdību. To vadīja Kārlis Ulmanis, tās sastāvā bija Zigfrīds Anna Meierovics, Miķelis Valters un citi. Jauno valdību gaidīja sarežģīts un pa laikam bīstams jaunās valsts nostiprināšanas darbs.
Jau nākamajā dienā pēc Latvijas Republikas proklamēšanas – 1918. gada 19. novembrī – dažādu politisko spēku pārstāvju izveidotais pagaidu parlaments – Tautas padome – pulcējās uz pirmo sanāksmi. Galvenais dienaskārtības jautājums bija pagaidu valdības sastāva apstiprināšana, kuras veidošana ja...2021-11-1904 min
Patriotu podkāstsLatvijas Neakarības gadadienas svinības citur pasaulēTā kā šodien ir svētku diena, arī raidījumā Divas puslodes ir nedaudz citāds. Interesējamies, kā Latvijas Valsts proklamēšanas gadadienu svin un atzīmē ārpus Latvijas, arī ļoti tālu no mūsu zemes.
Neatkarības pasludināšana pirms vairāk nekā simts gadiem nozīmēja arī milzīgu izaicinājumu ne tikai izkarot brīvību Neatkarības karā, bet arī panākt Latvijas valstiskuma atzīšanu starptautiski. Ieguldot lielas pūles Latvijas diplomātijai izdevās iegūt citu valstu atbalstu, tāpēc šogad varējām svinēt Latvijas neatkarības atzīšanas de iure simtgadi. Kā Latvijas neatkarī...2021-11-1854 minDivas puslodesLatvijas Neakarības gadadienas svinības citur pasaulēTā kā šodien ir svētku diena, arī raidījumā Divas puslodes ir nedaudz citāds. Interesējamies, kā Latvijas Valsts proklamēšanas gadadienu svin un atzīmē ārpus Latvijas, arī ļoti tālu no mūsu zemes.
Neatkarības pasludināšana pirms vairāk nekā simts gadiem nozīmēja arī milzīgu izaicinājumu ne tikai izkarot brīvību Neatkarības karā, bet arī panākt Latvijas valstiskuma atzīšanu starptautiski. Ieguldot lielas pūles Latvijas diplomātijai izdevās iegūt citu valstu atbalstu, tāpēc šogad varējām svinēt Latvijas neatkarības atzīšanas de iure simtgadi. Kā Latvijas neatkarī...2021-11-1854 min
Zīmolstāsti.lvZīmols un reputācija. Latvijas Radio misija cauri laikiemLatvijas Radio ir viens no vecākajiem zīmoliem, kas joprojām pastāv. Tas pārdzīvojis lielas pārmaiņas šo 96. gadu laikā, jo tas mainījies līdzi varu un laiku maiņām. Saturs bija radikāli citāds laikā, kad Radio tapa Latvijas pirmās demokrātijas periodā. Tad visai krasas izmaiņas bija, nākot pie varas Ulmaņa autoritārajam režīmam. Radio lielā mērā kļūst par režīma ruporu. Pēc tam, protams, šādi tas turpina kalpot arī svešajām okupācijas varām. Tomēr kaut kas diezgan būtisks visiem šiem laikiem cauri ir saglabāj...2021-11-1729 min
Eiro fokusā"Latvijas Dzelzceļš" meklē sadarbības iespējas ar UkrainuStrauji atkopjas Latvijas ekonomika, tomēr ir nozares, kas joprojām atpaliek no pirms Covid pandēmijas līmeņa. Jau otro gadu samazinās pārvadāto kravu apjoms tranzīta nozarē – gan pa dzelzceļu, gan termināļos un ostās. Lai meklētu jaunus klientus un jaunus galamērķus, pagājušajā nedēļā Ukrainā viesojās „Latvijas Dzelzceļa” pārstāvji. Šī gada astoņos mēnešos "Latvijas Dzelzceļš" pārvadājis 12,2 miljonus tonnu kravu un tas ir par 20% mazāk nekā pērn. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka kravu apjoma kritums ir likumsakarīgs. " Latvijas Dzelzceļa" pār...2021-09-0605 min
Šī diena vēsturē16. jūnijs. Latvijas sūtnis Maskavā Fricis Kociņš saņēma PSRS valdības notu1940. gada 16. jūnijā Latvijas sūtnis Maskavā Fēlikss Kociņš saņēma PSRS valdības notu ar prasību izveidot jaunu valdību un ielaist Latvijas teritorijā padomju okupācijas armiju. Padomju Savienība, ignorējot starptautiskās tiesības un agrāk noslēgtos starpvalstu līgumus, uzsāka Latvijas Republikas neatkarības iznīcināšanu.
1940. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas sūtnis Maskavā Fricis Kociņš tika izsaukts pie Padomju Savienības ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova. Divos pēcpusdienā, ieradies Ārlietu Tautas komisariāta ēkā Kuzņeckij Most ielā, sūtnis šeit uzklausīja padomju valdības notu Latvijai. Lielākā daļa teksta bija velt...2021-06-1604 min
Šī diena vēsturē10. jūnijs. Dzimis Jānis Dikmanis, pirmais Latvijas olimpiskās komitejas vadītājs10. jūnijs ir dzimšanas diena pirmajam Latvijas olimpiskās komitejas vadītājam Jānim Dikmanim, kuru mēdz salīdzināt ar mūsdienu olimpiskās kustības pamatlicēju, francūzi Pjēru de Kubertēnu.
Par latviešu Pjeru de Kubertēnu sauktais Jānis Dikmanis piedzima 1882. gada 10. jūnijā un Rīgu, kurā viņš bija piedzimis, 19. gadsimta beigās bija pārņēmis riteņu bums. Tāpēc diezgan loģiski, ka velosipēds kļuva par skolnieka Jāņa Dikmaņa aizrautību. Sapni par savu divriteni un dalību sacensībās gan zēnam izdevās piepildīt pēc pāris gadi...2021-06-1004 min
Patriotu podkāstsAizvesto ardievas: Latvijas armijas pulkveža Alfrēda Platā zīmīte sievaiLai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Līdz Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai Latvijas Radio ik rītu stāstām par septiņiem aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Nelielas, saburzītas un steigā aizrakstītas papīra lapas deportētie visticamāk no vagoniem izmeta pēc vilciena atiešanas no stacijas, bet vēl pilsētas teritorijā vai apdzīvotā vietā. Dažas tolaik palikušo atrastās zīmītes tagad glabāja...2021-06-0904 min
Latvijas Dizaina gada balvaMiķeļa Baštika saruna ar Latvijas Dizaina gada balvas projekta vadītāju Barbaru FreiberguŠoreiz saruna ar Latvijas Dizaina gada balvas organizatori, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāju Barbaru Freibergu, kura stāsta par turpmāko konkursa norisi un plānotajiem pasākumiem.
Barbara Freiberga ir Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja, profesionāla interjera dizainere, izstāžu kuratore, fotogrāfe, Latvijas Dizaina gada balva 2020-2021 projekta vadītāja.
Barbara ir dizaina profesionāle, kas ir ieguvusi izglītību interjera dizainā, absolvējusi Tehnisko Universitāti Rīgā un Tehnoloģiju Universitāti Kauņā ar maģistra grādu polimēru tehnoloģijā un dizainā...2021-04-0120 min
Šīs dienas acīmNeatkarības karš, Miera līgums ar Krieviju tuvināja Latvijas starptautiskā atzīšanu26. janvārī atzīmējām simto gadadienu kopš Latvijas Republikas atzīšanas de iure, kas notika toreizējā Antantes valstu augstākās padomes sesijā Parīzē 1921. gadā. Tas bija ārkārtīgi nozīmīgs jaunās Latvijas valsts sasniegums, kas vainagoja un lielā mērā padarīja neatgriezenisku neatkarības iekarošanas procesu. Par šī procesa virzību līdz 1919. gada vidum, kad tika parakstīts Pirmo pasaules karu noslēdzošais Versaļas miera līgums stāstījām iepriekšējā raidījumā. Šodien par tālāko notikumu attīstību, kurā būtiski svarīga bija uzvara Latvijas Neatkarības karā, jo starptau...2021-01-3129 minPatriotu podkāsts18. novembri šogad svinēsim citādi. Latvijas Radio aicina klausīties "Patriotu podkāstu"Šogad aprit 102. gadadiena kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī. Covid-19 pandēmijas dēļ ir izsludināta ārkārtas situācija un noteikti ierobežojumi, tādēļ nenotiks tradicionālie svētku notikumi – parāde, koncerti klātienē, svētku uguņošana. Kultūras ministrija ir sagatavojusi 10 ierosinājumus, kā šogad svinēt valsts dzimšanas dienu. Savas ierosmes pievieno arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, taku skrējiena "Stirnu buks" organizētāji un Latvijas Radio.
Saistībā ar valstī noteiktajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojumiem, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šā gada 18. novembrī būs apmeklētājiem slēgts. Tomēr...2020-11-1721 min
Reiz radio...Kredītbankas ēka pārtop par Latvijas Radio mājām1949. gada 5. novembrī Latvijas Radio sāk raidīt no savas jaunās mājvietas - 17. Jūnija laukuma 8 (tagad Doma laukums). Radio vajadzībām ir pārbūvēta bijusī Kredītbanka. Lūkojam, kas šajā vietā bija pagājuša gadsimta sākumā un kā noritēja bankas un vēlāk Radio būvdarbi.
Jurģi uz jauno mājvietu notiek pakāpeniski, jau no 1946. gada sākas redakciju un tehniskā dienesta pārvietošana no Skolas ielas ēkas uz topošo radionamu Vecrīgā – diktori, redakciju un tehniskie darbinieki nepārtraukti ceļo no vienas istabas uz otru no stāva uz stāvu.
1948. gada...2020-09-1322 min
Šīs dienas acīmOtrais pasaules karš. 1943.gads. Latvijas Centrālās padomes izveide un darbība2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šoreiz par Latvijas Centrālās padomi, organizāciju, kas Otrā pasaules kara laikā vērsās pret abām mūsu dzimteni okupējošajām totalitārajām varām.
Pagājušajā raidījumā pievērsāmies norisēm Latvijā 1943. gadā, tai skaitā tobrīd pastāvējušajām dažāda veida un motivāci...2020-07-1230 min
Reiz radio...Raidījumi lauku ļaudīm un stāsti par lauku ļaudīm Latvijas RadioLūkojam, kas skanēja un skan lauku cilvēkiem domātas pārraidēs, kā radio žurnālists Aivars Berķis rīkoja skaistuma konkursu slaucējām, bet bijušais Radio reklāmas daļas vadītājs Andris Morkāns vētīs pagājušā gadsimta 30. gadu radioklausītāju vēstules, kad pilsētnieki bija sašutuši par „mākslīgo mēslu stundām” - kā viņi nicīgi dēvēja lauksaimniecībai veltītos priekšlasījumus radiofonā.
Nereti esmu dzirdējusi, ka cilvēki par Latvijas Radio saka, nu, tas Rīgas radio. Tad jāskaidro, jā, atrodas Rīgā, taču...2020-07-0521 min
Atvērtie faili#11 Savējie un svešie: Latvijas medicīnas sistēmas attieksme pret augstāk kvalificētiemIkviens ir gaidīts atpakaļ. Tas ir sauklis, ar kuru Latvija vilina atgriezties milzīgo aizbraucēju pulku. Bet ir arī pretēja pieredze. Profesors Uģis Gruntmanis, kuru kolēģi uzskata teju par rokzvaigzni medicīnā, pēc atgriešanās no ASV dzimtajā Latvijā izrādījies nederīgs nevienam amatam, uz ko pretendēja. Raidījumā Atvērtie faili pētām, vai Gruntmaņa gadījums ir izņēmums, vai tā ir tomēr plašāka problēma un mūsu veselības aprūpes sistēma atgrūž tos, kas nav savējie.
1.daļa. Atgriešanās
Pēc 22 gadiem Amerikā dakteris Uģis G...2020-06-1128 min
Augstāk par zemiSarunas par kultūras notikumiem Latvijas Radio gadu gaitāKādā veidā iepriekšējās desmitgadēs Radio tika uzturēta saruna par kultūras notikumiem? Vai dominēja klausītāju viedokļi, vai tās lielākoties bija jomas autoritāšu lekcijas? Fragmenti no Latvijas Radio fonotēkā glabātajiem dažāda laika kultūras raidījumu ierakstiem.
Kad pirms pieciem gadiem tika nodibināta Normunda Naumaņa biedrība, un tā paziņoja par nodomu turpmāk pasniegt balvu gada labākajiem kritiķiem, viens no paziņojuma blakusefektiem bija diskusijas par to, kas tad īsti ir laba kritika, kādas ir iedibinātās tradīcijas Latvijas kultūrtelpā?
Lūk, frag...2020-05-1730 min
Reiz radio...Latvijas Radio vadītāju plejāde laiku lokosArvīds Pārups – pirmais Radiofona diktors, diriģents un arī direktors – mierīgs, bet enerģijas pārpilns. Dzejnieks Jānis Akuraters, kura vadības laikā radiofonā iesākās raidījumi veltīti izcilu cilvēku piemiņai. Tad virkne padomju varai lojālu darboņu, starp kuriem var izcelt Pēteri Jērānu, lai arī pārliecinātu komunistu, bet prasīgu un profesionālu savā amatā. Inteliģence un vēlme ieviest kvalitatīvu latviešu mūziku – tāds bija Arnolds Klotiņš Radio vadītāja amatā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Dzintris Kolāts, ilggadīgākais radio ģenerāldirektors, kura...2020-05-1021 min
Šīs dienas acīmNotikumi, kas tuvināja balsojumu par Latvijas neatkarības atjaunošanu4.maijā svinam deklarācijas par Latvijas neatkarības atjaunošanu 30. gadadienu. 1990.gada 4. maijā par deklarāciju nobalsoja 138 toreizējās Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti no 201 ievēlētā. Tādējādi tika izpildīta konstitucionālu lēmumu pieņemšanai nepieciešamā divu trešdaļu vairākuma kvota. Šis rezultāts nebūtu iespējams bez visa iepriekš notikušā Trešās atmodas procesa. Šī procesa nozīmīgākos momentus iezīmējam raidījumā Šīs dienas acīm, izmantojot fragmentus no iepriekšējo gadu sarunām.
Par sākumpunktu šim atskatam var izvēlēties dažādus notikumus. Tas varētu būt Daiņa Īvāna...2020-05-0430 min
Augstāk par zemiSkaniskas laikmeta skices no 1990.gada Latvijas Radio arhīvāIelūkojamies Latvijas Radio fonotēkā, šoreiz - izvēloties gadaskaitli “1990”. Pagājuši tikai 30 gadi, bet jau ir vajadzīga piepūle, lai atcerētos, kas bija tās domas, tēmas, kas uzspurdza vēl Padomjvalsts pēdējos gados, kad “glastnostj” un “perestroika” bija padarījusi iespējamu sarunāšanos? No kādiem ideju aizmetņiem dzima nacionālā pašapziņa cīņai par valstiskumu?
Raidījumā iekļauti tā laika raidījumu fragmenti, un tīši izvēlēti nevis vēsturiski izšķirīgi mirkļi, bet drīzāk skaniskas laikmeta skices. Arī izvēlēto fragmentu mozaīka varētu būt gluži cita.
"Šī i...2020-05-0330 min
Reiz radio...Gaidot Latvijas Radio dzimšanas dienu, ēterā atgriežas cikls "Reiz radio..."Ārkārtas situācija vieš korekcijas arī Latvijas Radio programmā, tāpēc šobrīd liekam daudzpunktu raidījumam “Vietu lietas Latvijā” par pagātnes mantojumu muzejos, kungu namos un baznīcās. Sākot no šīs svētdienas līdz 1. novembrim, kad svinēsim Latvijas Radio 95. dzimšanas dienu, svētdienās pulksten 9.30 skatīsim Radio vēsturi, tā attīstību un cilvēkus šajā darbavietā, turpinot ciklu “Reiz radio...”.
Gaidot Latvijas Radio 95.dzimšanas dienu, pārlapojam mūsu darbavietas vēsturi, senus un ne tik senus ierakstus, lūkojam, kā norit radio attīstība un kādi cilvēki te ir strādājuši un strādā. Pirmajā...2020-05-0322 min
Globālais latvietis. 21. gadsimtsDiasporas un Latvijas uzņēmēju sadarbības virzieni nākotnēKā mainījusies izpratne par Latvijas uzņēmēju un diasporas profesionāļu sadarbību un atbalsta formām. Kā to redz Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kura pagājušajā nedēļā tikās ar Latvijas valdības pārstāvjiem? Kādus sadarbības modeļus redz Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)? Uzklausām arī Latviešu biznesa kluba Dānijā pieredzi un LIAA pārstāvniecības Lielbritānijā pieredzi.
Raidījuma viesi: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju projektu departamenta projektu attīstības nodaļas vadītāja vietniece Arta Krūze, Saeimas d...2020-02-2446 min
PiespēlePiespēle - par handbolu, basketbolu un Latvijas olimpiskās komandas ārstu Kārli UlliRaidījumā "Piespēle" iepazīsim ilggadējo izlases treneri Andri Gulbi. Virkne viņa audzēkņu tagad veido Nacionālās izlases kodolu Eiropas handbola finālsturnīrā;
Raidījumā dzirdēsim arī divas jaunākās Gulbju dinastijas pārstāves - atvasi Zandu - bijušo valstsvienības spēlētāju basketbolā, kā arī mazmeitu Aleksu, kas studē un spēlē ASV un nākotnē varētu visus ģimenes rekordus labot.
Piespēlē arī mūsu tautietis ASV, Latvijas Olimpiskās komandas ārsts Albervilas, Barselonas un Lillehammeras olimpiskajās spēlēs Kārlis Ullis.
Latvijas Sporta muzejā šonedēļ notika sporta sa...2020-01-1229 min
Šīs dienas acīmNeatkarības karš. Sarunas par Latvijas vēsturi pirms simts gadiem. 2.daļaAtskats uz pagājušā gadā izskanējušiem raidījumiem, piedāvājot to fragmentus. Nozīmīgākā tēma sarunās par vēsturi bija norises Latvijā pirms simts gadiem - Latvijas Neatkarības kara militārie un politiskie procesi. Tiem arī veltīts šis raidījums.
1919. gada maija beigās vācu landesvēra spēki Cēsu apkārtnē nonāca saskarē ar Igaunijas armiju un tās sastāvā esošajām latviešu vienībām. Sākotnēji neitrālās attiecības drīz pārrauga militārā pretstāvē, kuras rezultātā landesvērs 6. jūnijā Ieņēma Cēsis, kuras aizstāvē...2020-01-0530 min
Kāpēc dizains?Kaut kas pelēks vai mūsu spēks? Latvijas dizaina identitāteTo, kādi mēs esam, būtiski ietekmē vide, kurā esam auguši, un zināšanas, kuras mēs iegūstam, tāpēc Latvijā tapušās idejas un risinājumi arī dizainā ir daļa no mūsu identitātes un veido nacionālo dizaina identitāti, kura nepieciešama mums pašiem un var būt pārsteigums arī pasaulē.
Kāda īsti ir Latvijas dizaina jomas nacionālā identitāte, kā tā veidojas? Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" eksperti dalās pārdomās – kaut arī "mūsu dizains ir tāds, kādi esam mēs paši", tomēr nacionālās identitātes...2019-11-1819 min
PiespēlePieckārtējā Latvijas čempione golfā Anna Švanka. Artūra Štālberga plāni basketbolāRaidījumā Piespēle iepazīstam pieckārtējo Latvijas čempioni golfā Annu Švanku (attēlā), bet uz motosporta sacīkstēm Kandavā aicina Filips Kempelis, savukārt par saviem galvenajiem uzdevumiem, stājoties jaunajā amatā, stāsta Latvijas vīriešu basketbola izlases ģenerālmenedžeris Artūrs Štālbergs.
Anna Švanka ir pieckārtēja Latvijas čempione golfā un nu jau arī ieguvusi gan izglītību ASV, gan arī trenējusies kopā ar citu valstu golferiem.
Kopš Anna Švanka studēja Kempbela universitātē ar sporta stipendiju, tās sieviešu golfa komanda ir pakāpusies ASV augstskolu rangā, kā arī vairākus gadus pēc kārta...2019-07-0716 min
Latvijas armijai - 100. Karavīru stāstiLatvijas armijai - 100. Kārļa Šnēberga no Lubezers dzīvesstāstsPagājuši simt gadi kopš dibināta Latvijas armija. Apaļo gadskārtu bruņotie spēki atzīmēs jūlijā, savukārt Latvijas Radio skan nelieli latviešu karavīru dzīves stāsti.
Kārlis Šnēbergs ir dzimis 1892. gadā Lubezeres pagastā, un pirms Pirmā pasaules kara Kārlis vairākus gadus strādājis Hamburgā par burtlici, vēlāk bijis korektors un redaktors. Sākoties Pirmajam pasaules karam, devies atpakaļ uz dzimteni. Krievu armijā viņš iesaukts 1916. gadā, bet 1917. gadā beidza Gatčinas praporščiku skolu un iedalīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, kuru komandēja slavenais Jukums Vācietis.
K...2019-07-0505 min
Latvijas armijai - 100. Karavīru stāstiLatvijas armijai - 100. Jāņa Gredzena no Lodes dzīvesstāstsJānis Gredzens dzimis ir 1904. gadā Lodes pagastā, Valmieras apriņķī. Viņš bijis leitnants 4. Vidzemes kājnieku pulkā.
Pagājuši simts gadi kopš dibināta Latvijas armija. Apaļo gadskārtu bruņotie spēki atzīmēs jūlijā, savukārt Latvijas Radio skan nelieli latviešu karavīru dzīves stāsti.
1940./ 1941. gadā, dienot Latvijas armijā, Jānis Gredzens atradās Litenes vasaras nometnē tieši brīdī, kad 1941. gada jūnijā notika Latvijas armijas lielākā traģēdija – Latvijas virsniecības iznīcināšana. Sarkanās armijas NKVD karaspēka vienības aplenca Litenes nometni un nošāva vairāk nekā 50 latviešu virsniekus un izsūtīja 56...2019-07-0404 min
Globālais latvietis. 21. gadsimts“Smadzeņu” jeb kvalificētu speciālistu aizplūšana ir izaicinājums Latvijas zinātneiVai mēs zaudējam gudrus cilvēkus, kuri palīdz attīstīt zinātni citur? Vai ārvalstīs dzīvojošie speciālisti ar savu globālo pieredzi un zināšanām var sekmēt zināšanu apmaiņu un zinātnes attīstību arī Latvijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Šodien saruna par talantu migrāciju un par “smadzeņu” jeb augsti kvalificētu speciālistu aizplūšanu, kas ir izaicinājums, ar ko sastopas zinātne, bet noteikti ne tikai zinātne, arī uzņēmējdarbība Latvijā. Bet galvenais, par ko diskutējam, kā panākt, lai pasaules pieredzi guvuš...2019-03-0846 min
Patriotu podkāstsLatvijas Radio koris atgriezies no tūres apkārt zemeslodei un atklās festivālu 2ANNASTikko no Latvijas simtgadei veltītas koncertturnejas Austrālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā atgriezies Latvijas Radio koris!
Kopā ar savu galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Sigvardu Kļavu tas vairākās koncertprogrammās prezentēja izcilus Eiropas kormūzikas piemērus, tostarp būtisku akcentu liekot uz mūsdienu latviešu komponistu īpaši rakstītiem meistardarbiem.
Linkolna centra rīkotajā koncertā Ņujorkā notika Jura Karlsona Latvijas Radio korim veltītā opusa OREMUS pasaules pirmatskaņojums.
Par to, kā korim klājies atbildīgajos koncertos, kāda bijusi publikas atsaucība, kādas atziņas gūtas un kādi ir tuvākās...2018-11-2614 min
Šīs dienas acīmLatvijas Tautas Fronte - organizācija, kas konsolidēja trešās atmodas kustību8. oktobrī apritēs 30. gadskārta, kopš 1988. gadā tikai dibināta Latvijas Tautas Fronte, organizācija, kas konsolidēja trešās atmodas kustību un īstenoja Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu. Atzīmējot šo notikumu Dailes teātrī notiks konference “Par neatkarīgu un demokrātisku Latviju”. Raidījumā Šīs dienas acīm sarunas ar vairākiem konferences priekšlasījumu autoriem, sniedzot ieskatu viņu aplūkotajos tematos.
Politologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs konferencē aplūkos Latvijas Tautas Frontes dibināšanu starptautiskā kontekstā, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns uzstāsies ar priekšlasījumu par...2018-10-0730 min
Īstenības izteiksme 15 minūtēsLatvijas valsts simtgades iniciatīva “Latvijas skolas soma” LatgalēStāsta Lāsma Zute no Latgales:
Šajā mācību gadā sākas vērienīgākā Latvijas valsts simtgades iniciatīva “Latvijas skolas soma”. Simtgades svinību laikā plānots piešķirt 13,5 miljonus eiro jeb 40% no valsts simtgadei plānotā papildu finansējuma. “Latvijas skolas soma” paredz katram vispārizglītojošās un profesionālās skolas skolēnam nodrošināt iespēju labāk iepazīt Latvijas kultūru, mākslu, dabas vērtības, zinātnes sasniegumus visdaudzveidīgākajās izpausmēs. Šajā mācību semestrī katram skolēnam no programmas līdzekļiem atvēlēti septiņi eiro, kas jāizlieto līdz semestra bei...2018-09-1114 min
Īstenības izteiksme 15 minūtēsIntervija ar Latvijas un Igaunijas ebreju Izraēlā asociācijas vadītāju Eli ValkuLatvijas un Igaunijas ebreju Izraēlā asociācijas vadītājs Eli Valks sevi sauc par „lepnu čangali”. Dzimis Otrā pasaules kara laikā, viņa saknes ir Latgalē. Taču par savu vietu viņš vienmēr uzskatījis Izraēlu, uz kuru padomju laikā no Latvijas emigrēja 70.gados. Latvijas Rado ar ar Eli Valku tikās Telavivā. Ar viņu saruna par to, kā tas nākas, ka kopā vairāk turas tieši Latvijas un Igaunijas ebreji; par Izraēlas septiņdesmitgadi un Latvijas simtgadi; par Latvijas ebreju vēsturi Izraēlā – Valks norāda, ka Izraēlas ģerbonis ir „Latvijas ebreju produkts”2018-06-2015 min
Globālais latvietis. 21. gadsimtsStrīds starp luterāņu baznīcu Latvijā un ārpus Latvijas - ko tas nozīmē diasporaiRaidījumā 21. gadsimta latvietis mēģinām izprast, kas ir pamatā strīdiem un diskusijām starp abām latviešu luterāņu baznīcām - Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu Latvijā un Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas.Ko šis strīds nozīmē diasporai? Cik kupla ir latviešu luterāņu saime ārpus Latvijas un kāpēc Baznīca ārpus Latvijas jūtas nepārstāvēta topošajos likuma grozījumos? Sarunas dalībnieki – Kārlis Žols, prāvests Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ārpus Latvijas, un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš.2018-04-2941 min
Dzimtas saknesAnsis Epners - spilgta personība Latvijas kino un viņa radošā dzimtaViņš bija spilgta personība Latvijas kino – scenārists, režisors, operators, sportists, rakstnieks, ceļotājs – un arī šīs vēl nebūt nav visas darbības jomas, kas raksturo Ansi Epneru.
Viņš ir neparasta personība Latvijas kino pasaulē, jo vienmēr neapslāpēta radošuma urdīts, arī kino iespējās meklēja jaunus ceļus. Režisoru interesēja filmu montāžas vēl neizzinātās iespējas, jaunas vēstījuma formas, savas kino valodas izkopšana, ko viņš meistarīgi attīstīja.
Anša Epnera intereses kino bija ļoti daudzveidīgas: kultūra un sports, vēsture, latviskā identitā...2018-03-1051 min
Īstenības izteiksme 15 minūtēsJaunajās Latvijas zinātnes prioritātēs vairāk iekļauti ar drošību saistīti jautājumiLai par valsts budžeta naudu veikto pētniecību vērstu uz Latvijas attīstībai svarīgiem jautājumiem, Ministru Kabinets reizi četros gados nosaka prioritāros virzienus zinātnē. Pēc šī saraksta zinātniekiem jāvadās, piesakoties tieši valsts pētījumu programmām un fundamentālo, lietišķo projektu īstenošanai. Kopš iepriekšējo prioritāšu apstiprināšanas Eiropā ir notikušas būtiskas sociālas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas ietekmē arī Latvijas zinātnes uzdevumus.
Zinātnes prioritātes nosaka politiski, proti tās izvirza Izglītības Ministrija. Iepriekšējo četru gadu periodā uzsvari likti uz sešiem zinātņu vi...2017-11-3014 min
Nauda laiku lokosPēdējas desmitgadēs tapušās Latvijas naudas dizainsPēdējas desmitgadēs tapušās Latvijas naudas dizains, gan atjaunotā lata, gan Latvijas eiro monētu, gan Latvijas Bankas izdoto kolekcijas monētu. Saruna raidījumā Nauda laiku lokos ar mākslas zinātnieci, Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas dalībnieci Ramonu Umbliju, mākslinieku, Latvijas Bankas galveno dizaina un mākslas ekspertu Laimoni Šēnbergu un Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāju Ievu Belu.2017-11-2930 min
Septiņas dienas EiropāBūtiskākie notikumi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības PadomēRaidījumā "Septiņas dienas Eiropā" spriedīsim, kādi notikumi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē bijuši visbūtiskākie. Lai atspēkotu vai apstiprinātu izskanējušos pārmetumus, ka Latvijas mediji pārāk pievērsušies nebūtiskiem organizatoriskiem sīkumiem, nevis atspoguļojuši prezidentūras pasākumu saturu, studijā diskutē Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji: žurnāla „ir” komentētājs Pauls Raudseps, portāla „Delfi” ārzemju ziņu redaktors Filips Lastovskis un Latvijas TV prezidentūras galvenais redaktors Ansis Bogustovs.
Rubrikā "Viedokļi": ASV septiņās Eiropas valstīs, tostarp Baltijas valstīs, iz...2015-06-2937 min
Septiņas dienas EiropāLatvijas prezidentūras gads ES padomē sācies„Septiņas dienas Eiropā” gada ieskaņas raidījums. Par godu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē veiksmīgai uzsākšanai informatīva saruna par jaunāko, svaigāko un visu iecerēto no janvāra līdz jūlijam. Viesis studijā: Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs Andris Pildegovičs.
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē pirmas darba dienas
Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir sākusies. Seši mēneši, kuru laikā būs daudz darāmā, organizējot ļoti daudz dažādu pasākumu, augsta līmeņa tikšanos un arī cenšoties rast sadarbību starp dažādām institūci...2015-01-0546 min
Septiņas dienas EiropāPrezidentūra ES padomē - Latvijas vārds izskan krietni citādā līmenīAr 2015. gada janvāri latviešiem būs iespēja Eiropai un pasaule atgādināt un apliecināt, ka Latvijas nav nekāda pelēka pierobežas zona vai lielās kaimiņvalsts guberņa, bet moderna un attīstīta un eiropeiska valsts. Ko Latvijas prezidentūra ES padomē nozīmē, kas no tā mainīsies un kādu atbildību tā uzliek mums un mūsu tikko ievēlētajam parlamentam. Analizējam arī to, cik un kā pēcvēlēšanu posmā jaunās Saeimas un valdības sastāvs varētu ietekmēt prezidentūras politisko kursu vai prioritātes. Viesi st...2014-10-0643 min