Look for any podcast host, guest or anyone
Showing episodes and shows of

Sauc

Shows

Kultūras rondoKultūras rondoPauls Daija 19.gs. pirmās puses latviešu literāro kultūru aplūko 10 biogrāfiskas esejās„Mācītāji, rakstīdami latviski, ir sacerējuši „kurlam ēzelim stāstītas pasaciņas”,” pirms 200 gadiem pukojās viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā Garlībs Merķelis. Tas notiek laikā, kuru šodien apjaušam kā vienu no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Par kultūras paradoksiem laikmetu lūzumos Kultūras rondo izvaicājam monogrāfijas „Apgaismības starpnieki. Vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā 1815 – 1848.” autoru, Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) vadošo pētnieku Paulu Daiju. LNB pētniecības vadītāja un vad...2025-07-0428 minGlobālais latvietis. 21. gadsimtsGlobālais latvietis. 21. gadsimtsTūristu iecienīto galamērķi Ēģipti par mājām sauc arī ap 50 latviešuTuksneša saule, "viss iekļauts" - šīs ir pirmās asociācijas, kas ienāk prātā, izdzirdot vārdu Ēģipte. Tiešām eksotisks galamērķis, iecienīts ceļotāju vidū, bet ir iedzīvotāji, kuri sevi sauc par latviešiem. Un Ēģipte nav tikai brīvdienu pieturvieta, bet vieta, kas viņiem kļuvusi par mājām. Izrādās, ka Ēģiptē dzīvo ap 50 Latvijas valsts piederīgo. Lai arī varam teikt, ka tā ir samērā neliela diaspora, viss liecina, ka tā ir patiesi aktīva, rīko gan kinovakarus, gan atzīmē Baltijas ceļu, 18. novembri, un latviešu k...2025-06-3042 minKultūras rondoKultūras rondoViesojamies pie etnogrāfiskā ansambļa "Rikava" Rēzeknes novadāStarptautiskajā folkloras festivālā "Baltica" 27.jūnijā pasniegs Tradicionālās kultūras izcilības balvu folkloras nozarē. Šogad balvu saņems Rikavas pagasta kultūras nama etnogrāfiskais ansamblis "Rikava" Rēzeknes novadā. "Rikava" pērn nosvinēja savu 70 gadu jubileju un tas ir viens no senākajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem Latvijā, kā arī vienīgais ansamblis Latvijā, kas veido etnogrāfiskus uzvedumus. Starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica" "Rikava" šoreiz plašākai izrādīšanai sagatavojis uzvedumu „Pi azara loba dzeive”, kas ataino un skatītājiem atklās vienu dienu Lubāna zvejnieku dzīvē, bet pie paša etnogrāfiskā ansambļa "Rikava" viesojāmie...2025-06-2614 minAugstāk par zemiAugstāk par zemiAr Edgaru Mākenu palūkojamies uz vairākām teātra izrādēm no mūzikas pusesAr komponistu un mūziķi Edgaru Mākenu palūkojamies uz vairākām teātra izrādēm no mūzikas puses. Nupat pabeigts darbs pie Klaipēdas Drāmas teātrī tapušās Elmāra Seņkova izrādes „Kalendārs mani sauc”. Sarunājamies par mūsdienu dzeju, jo pavisam drīz Edgara Mākena un Agneses Budovskas dziesmu programma „Jaunība” iznāks albumā „Daži racionāli apsvērumi”. Runājam arī par kopienas sajūtu, ko spēj uzturēt teātris, un vai māksla var palīdzēt pārdzīvot grūtus laikus. Edgara Mākena darbība ir ļoti daudzve...2025-03-2330 minZināmais nezināmajāZināmais nezināmajāAtkala - kārtīga ziemas parādība, par ko diskutē arī valodniekiAtkala kas ir kārtīga ziemas parādība. Tiesa, arī mēdz būt saistīta ar atkušņiem, kas ziemā arī ir ierasta parādība. Tā ir arī viena no retajām meteoroloģiskajām parādībām, ap kuru ir bijis daudz diskusiju no valodnieku puses. Tās sākās 90. gados, bet turpinās vēl joprojām. Šī gadsimta lielākā ledus stihija, ko izraisīja atkala, sākās 2010. gada Ziemassvētkos, tūkstošiem mājsaimniecību atstājot bez elektrības un daudzviet pat nedēļām ilgi vajadzēja dzīvot tumsā.  Latgalē ilgstoši bija atkala, lija...2025-01-2823 minKultūras rondoKultūras rondoKoncertuzvedums "Tu stipru mani sauc" veltīts Broņislavai Martuževai simtgadēGodinot dzejnieci un nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Broņislavu Martuževu 100. piemiņas gadā, mūzikas namā „Daile” 31. oktobrī izskanēs koncertuzvedums „Tu stipru mani sauc”. Programmā Broņislavas Martuževas un Imanta Kalniņa dziesmas ar Martuževas vārdiem, kā arī viņas dzeja un dienasgrāmatas fragmenti. Koncertuzveduma mākslinieciskais vadītājs ir Sigvards Kļava, režisore Māra Ķimele, māksliniece Anna Heinrihsone. Rit mēģinājums, to vada Sigvards Kļava. Uz mūzikas nama „Daile” skatuves dziedātājs Daumants Kalniņš, mūziķi Rihards Plešanovs, Andis Klučnieks un Mārcis Lipskis, kā arī Latvija...2024-10-3112 minVai zini?Vai zini?Vai zini, kādēļ nomainīja mūsu mūzikas augstskolas – Latvijas Konservatorijas – nosaukumu?Stāsta profesors Jānis Torgāns Interesantā kārtā tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju. Jā, jā. Mūsu mūzikas alma mater, ko Jāzeps Vītols atbilstoši tābrīža tradīcijām un praksei nodēvēja un papīros nostiprināja ar titulu "Latvijas Konzerwatorija" (1919) tika veidota pēc Pēterburgas konservatorijas parauga, tradīcijām un spēka. 1919. gada 20. augustā Ministru kabineta sēdē Ministru prezidents Kārlis Ulmanis par Latvijas Konservatorijas direktoru (jā, direktoru) ieceļ profesoru Jāzepu Vītolu. Tas nepavisam nav nekāds pārsteigums vai brīnums: lielākā daļa (ne visi) pirmo akadēmiski izglītot...2024-09-0403 minCitas sarunasCitas sarunasDIONA "sauc atpakaļ" un izvēlās labāko draugu starp pašmāju mūziķiemŠorīt Latvijas Radio 5 studijā viesos dziedātāja un dziesmu autore DIONA ar savu jaunāko singlu "Atpakaļ sauc", kas vēsta par dzīves pieredzi par ironiskām sakritībām cilvēku attiecībās. Vēl DIONA mums pastāstīja par reizi, kad viņa aizmigusi balss īsziņas ieraksta laikā, kā arī izvēlējās savu labāko draugu no citu Latvijā atpazīstamu mūziķu saraksta.2024-07-2426 minZināmais nezināmajāZināmais nezināmajāBalss anatomija: skanējums izmaiņas dzīves laikāBalss ir darba "instruments" ne tikai radio žurnālistiem, bet neskaitāmu profesiju pārstāvjiem. Balsi nereti uztveram pašsaprotami un raizes rodas tikai tad, kad nestrādā tā nākas. Kāda ir mūsu balss "instrumenta" anatomija? Vai skanējums var dzīves laikā mainīties, uzlaboties un pasliktināties? Un, kā mūsu balss ietekmē to, kā mūs uztvers auditorija? Skaidro aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa un ārsts otorinolaringologs Dins Sumerags. Vakar runājām par pirkstu nospiedumiem, kas katram cilvēkam ir unikāli, arī dvīņiem pirkstu nospiedumi ir atšķirīgi. Šodien turpināsim stāstu pa...2024-06-1350 minAugstāk par zemiAugstāk par zemiZanda Rubene ekrānpaaudzi sauc nevis par revolūciju, bet daļu no evolūcijas procesaZandas Rubenes pētījums “Digitālā bērnība” analizē abus nosaukumā minētos jēdzienus. Kad sākās digitālais laikmets? Kā tas izmainīja sabiedrību? Savukārt ‘bērnību’ zinātniece sauc par konstruktu, rādot, kā dažādos vēstures posmos mainījušās vecuma robežas, kad mazs cilvēks tiek uzskatīts par aizbilstamu. Pētījums patreizējo homo digitalis laikmetu ieliek plašākā kontekstā, saucot ekrānpaaudzi nevis par revolūciju, bet gan daļu no evolūcijas procesa.2024-05-1229 minVai zini?Vai zini?Vai zini, kā veidojies klarnetes tembrs?Stāsta klarnetists un diriģents Guntis Kuzma Ir daudz faktoru, kas ietekmē mūzikas instrumenta tembra individualitāti. Noteikti ir vērts pievērst uzmanību skaņā esošajām virsskaņām, gan tām, kuras ir izteiktākas, skanīgākas un tām, kuras mazāk dominē, citiem vārdiem sakot, to savstarpējai attiecībai. Jāatceras, ka virsskaņas ir skaņu augstumi, kas ir augstākas par pamatfrekvenci jeb zemāko toni. No šī zemākā toņa arī veidojas dabiskā skaņu rinda: ja par pamatu uzskatām skaņu "do", tad sekojošie toņi būs "do" oktāvu augstāk, kvintu vir...2024-05-0704 minVai zini?Vai zini?Vai zini, kas ir sinestēzija?Stāsta Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes vadošā pētniece, Dr. psych. Solvita Umbraško Vai zini, ka ir cilvēki, kuri runātos vārdus redz krāsās, dzirdēto mūziku var sagaršot vai redzētās figūras sasmaržot? Tie nav fantastikas žanra sižeti, bet gan neparasta uztvere, un šo fenomenu sauc par sinestēziju. Savukārt cilvēkus, kuriem piemīt sinestēzija, sauc par sinestētiem. Sinestēzija ir neiroloģisks fenomens, kad kādus noteiktus stimulus vai objektus sinestēti uztver citādāk nekā lielākā daļa citu cilvēku...2024-04-0305 minBrīvības bulvārisBrīvības bulvārisMākslas brīvība kā vārda brīvības izpausmes forma. Saruna ar Solvitu KresiRaidījumā Brīvības bulvāris saruna ar mākslas zinātnieci Laikmetīgās mākslas centra vadītāju Solvitu Kresi par mākslas brīvību kā vārda brīvības izpausmes formu, par padomju okupācijas perioda mākslas un kultūras uztveri mūsdienās, kā arī laikmetīgo mākslu un kara kontekstu. Izstāžu zālē "Zuzeum" izstāde "Kur lai paslēpjās?" par padomju periodu uzjunda jautājumu par to, ko darīt un kā no jauna paskatīties uz padomju okupācijas laika mākslu. Līdzīgi kā mēs rekonstruējam šo vēstures periodu ar...2024-03-1929 minVai zini?Vai zini?Vai zini, kāds augs ukraiņu valodā ir "čornobiļ"?Stāsta tulkotāja Māra Poļakova. 1986. gada pavasarī Kijivas apgabala ziemeļos, 16 km no Baltkrievijas robežas, notika tāda katastrofa, ka šīs vietas nosaukums, kā raksta dižā Oksana Zabužko, kļuva par pirmo ukraiņu valodas vārdu, kuru drīz zināja ļaudis visos kontinentos – “piecus gadus pirms tam, kad Eiropas kartē parādījās vārds “Ukraina” (abi notikumi gan ir tieši saistīti, un nu jau var droši apgalvot, ka tieši todien, 1986. gada 26. aprīlī,  padomju impērijai tika pasludināts galīgais spriedums, it kā kaut kur vēstures datorā būtu ieslēdzies neredzams atska...2024-02-1606 minKolnasātaKolnasātaDZĪŠMU STUOSTI - "Lobs ar lobu sasatyka"Meklejūt vysaidu dzīšmu stuostus, rubrikys veiduotuojis Edeitis Laimis viereibu dasaisteja feletonista, rakstnīka, publicista, ari  bibliotekara i agronoma Bonifaceja Briškys 60. godūs trimdā izdūtajā žurnalā “Dzeive” publicātais roksts. Tys saucās “Latgolā dzīduotuos himnas”. Briška aproksta vaļsts, vysaidu politiskūs varu, religiskuos i ari parodeju himnys, kaidys skaniejušys Latgolys teritorejā vysaidūs laikūs. Tok iz vaicuojumu “Voi mums ir kaida seneja tautys himna?” pats atsoka, ka taidys oficialys nav bejs, jo Latgola vysod ir bejuse kaidys cytys teritorejis daļa. Tok pa tautys himnu varātu atzeit bīžuok dzīduotuos tautysdzīsmis ar sabīdrysku raks...2024-01-2007 minVai zini?Vai zini?Vai zini, ka ērģeles ir visdaudzveidīgākais mūzikas instruments pasaulē?Stāsta ērģeļbūves meistars Jānis Kalniņš Lai kādu mūzikas instrumentu drīkstētu saukt par ērģelēm, tam ir jābūt stabulēm, kuras skan, kad tajās iepūš gaisu. Vismazākās ērģeles sauc par portatīvu. To novieto uz galda, vai pat tur klēpī. Ar vienu roku mūziķis spiež taustiņus, ar otru roku darbina plēšas. Klaviatūras apjoms reti kad pārsniedz 2 oktāvas. Jau lielākās ērģeles sauc par pozitīvu. Šis nosaukums cēlies no latīņu vārda positus – novietots. Dažkārt gadās redzēt latviski rakstām...2023-11-2206 minNeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidēNeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidēCik zaļa ir Latvijas konkurētspēja?"Zaļš" ir ne tikai krāsa. Šādā vārdā sauc arī principiālus cilvēkus, kam rūp vides aizsardzība. Šādu vārdu mīl arī mārketings, ne vienmēr gan pamatoti. Un tad, kad produkta, pakalpojuma, plānu vai ideju "zaļums" ir vien mārketinga triks, to sauc par "zaļmaldināšanu". Cik "zaļa" ir Latvijas konkurētspēja? Vai, plānojot Latvijas valsts attīstību, mēs ņemam vērā klimata pārmaiņas? Vai mēs kā valsts esam gatavi konkurēt ar citām valstīm klimata pārmaiņu kontekstā, vai esam gana...2023-09-1645 minDziesmusvētku tīklosDziesmusvētku tīklosCik aizskarams vai neaizskarams ir Dziesmu svētku kodols? Saruna ar S.Pujāti un M.KaprānuPieņemot, ka labas politikas uzdevums ir cilvēku dzīves apstākļu uzlabošana, svarīgi ieraudzīt un izvērtēt, kā dziesmu svētki piedalās šajā cēlajā mērķī. Sabiedrībā ir diezgan izplatīts uzskats, ka dziesmu un deju svētki ir tāds liels un svēts fenomens – tradīcija, kas noris pati par sevi un kalpo sev, bet vai tiešām? Sestā  “Dziesmusvētku tīklos” raidījuma abi viesi ieņem vai ir ieņēmuši nozīmīgus Latvijas Republikas valsts amatus. Sarunā piedalās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte un komunikācijas...2023-06-211h 02Pirmās attiecībasPirmās attiecības#41 Attiecības, kas sargā no traumas: Saruna ar mammu Zani UittoŠonedēļ raidierakstā “Pirmās attiecības” turpinām uzklausīt “jaundzimušo” mammu stāstus ne tikai no Latvijas, bet no visdažādākajām pasaules valstīm. Šoreiz pie Vitas ciemojas Zane no Somijas. Lai cik daudz šķēršļu neveidotu Zanes ceļu pie dēliņa, nekas no tā nav nomācis Zanes prieku, kļūstot par mammu. Šajā sērijā uzzināsi ne tikai par Zanes pieredzi ar medicīnas personālu Somijā, bet arī par to, kāds atbalsts sievietei ir nepieciešams, lai grūta dzemdību pieredze nekļūtu par traumu. PIEZĪMESA...2023-05-3047 minVOSTEUSKADIVOSTEUSKADIPERSONA LOCALIZADA SAUC ROMÁNPersona localizada Sauc Román2023-05-0200 minVai zini?Vai zini?Vai zini, ko baleta mākslā ienesa 20. gadsimts?Stāsta horeogrāfs, dejas pedagogs un eksperts Iļja Vlasenko 20. gadsimta sākumā akadēmiskās dejas žanrs šķietami bija sasniedzis savu virsotni. Tomēr gan jaunie horeogrāfi, gan dejotāji izjuta nepieciešamību meklēt jaunus dejas attīstības veidus. Un te uz dejas mākslas apvāršņa parādījās spilgta, grandioza figūra ar izsmalcinātu māksliniecisko gaumi un spēju tvert un dzīvē realizēt visneiespējamākās idejas. Tas bija ķeizariskās Krievijas mākslas pazinējs Sergejs Djagiļevs, kuram ir izšķiroša loma Eiropas un pasaules dejas mākslā. Djagiļeva...2023-02-2805 minVai zini?Vai zini?Vai zini, kāda loma baleta mākslā bija komponistiem Ādolfam Adānam un Pēterim Čaikovskim?Stāsta horeogrāfs, dejas pedagogs un eksperts Iļja Vlasenko Svarīgs solis baleta attīstībā bija komponista Ādolfa Adāna uzsāktais process baleta mūzikas simfonizācijā, padarot to par neaizvietojamu izrādes sastāvdaļu, jo agrāk mūzika baleta izrādēs bija salasīta no vairākiem dažādiem skaņdarbiem un kalpoja tikai kā deju uzveduma fons. Baleta "Žizele" libretā jauno lauku meiteni piemāna mīļotais vīrietis un viņa mirst no bēdām. Otrā cēliena darbība risinās kapos, kur publikas priekšā parādās visu jauno, apmānīto mirušo meiteņu rēgi jeb...2023-02-2103 minAtvērtie failiAtvērtie faili#107 Vai uzņēmumus, kuri Latvijā izvērš agresīvas mārketinga shēmas, sauc pie atbildības?Latvijā ik gadu simtiem cilvēku kļūst par agresīvu mārketinga shēmu upuriem. Iedzīvotāji ir spiesti maksāt abonentmaksu par produktiem, kurus viņiem nevajag. Erna Bērziņa, Siguldas iedzīvotāja: „Tur nauda ir vajadzīga. Pārskaiti naudu un būsi ticis vaļā.” Ja mārketinga darboņiem nesamaksā rēķinu, tad pensionārei draud ar parāda piedziņu. Aina (vārds mainīts), senāk strādāja par pastnieci: „Viņa bija ļoti sašutusi un drebošām rokām man deva izlasīt šo vēstuli, lai es saprotu viņas situāciju.” Bet atbildīgās iestād...2023-01-0532 minPuslopysPuslopys#puslopys IVARS MAGAZEINIS i juo latgalīšu postmodernismysLatgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Ivars Magazeinis / Juoņs Ryučāns. Ivars Magazeinis ir latgalīšu dzejnīks, publicists, tulkuotuojs i ari gids. Sovus literarūs dorbus publiciejs ar pseidonimu Juoņs Ryučāns, vys tik pat atzeist, ka ar vuordu Juoņs j...2022-12-301h 11Pāri mums pašiemPāri mums pašiemVārdu nozīme Svētajos Rakstos un arī mūsu ikdienāCeturtajā Adventē runājam par vārdu nozīmi Svētajos Rakstos un arī mūsu ikdienā. Nevajag nemaz meklēt tālu, šajā laikā dzirdam gan eņģeļa sveicinājumu Marijai, gan arī norādi, ka būs jāsauc bērns, kurš piedzims, konkrētā vārdā. Rodas jautājums, kāpēc konkrētais vārds ir tik svarīgs un kāpēc Dievs norāda, kādā vārdā būs jāsauc jaundzimušais bērns. Kāpēc vārda nozīme ir tik svarīga un kāpēc to īpaši pasvītro Svētie Raksti, raidījumā Pāri mums pašiem v...2022-12-1848 minAdventa kalendārsAdventa kalendārsSaucēja bals tuksnesī | Adventa kalendārs | RML S08E10 | Pr. Staņislavs Prikulis | 06.12.2022"Jo šis ir tas, par kuru pravietis Jesaja runājis, sacīdams: saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas." /Mt. 3:3/ Lūgsimies par saviem krustbērniem un krustvecākiem. Ja iespējams, piezvanīsim viņiem.2022-12-0604 minPatriotu podkāstsPatriotu podkāstsPētniece: Ap 80% Latvijas iedzīvotāju aptaujās sevi sauc par patriotiemAp 80% Latvijas iedzīvotāju aptaujās sevi sauc par patriotiem, taču sabiedrībā vēl ir jāvairo arī pilsoniskā patriotisma izpausmes, secina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošo pētniece Ieva Bērziņa. Par to, kas ir patriotisms, kā to ietekmē dalība Eiropas Savienībā un arī karš Ukrainā, plašāk sarunā ar politikas zinātņu doktori Ievu Bērziņu.2022-11-1214 minŠī diena vēsturēŠī diena vēsturē22. jūnijs. Dzimis kādreizējais Latvijas valstvīrs Marģers Skujenieks1886. gada 22. jūnijā piedzima Marģers Skujenieks – cilvēks, kurš stāvējis pie demokrātiskās Latvijas šūpuļa. Valstsvīrs, kurš pirmās brīvvalsts laikā bijis gan Saeimas deputāts, gan Ministru prezidents, finanšu un iekšlietu ministrs un vēl virkni vadošu amatu savulaik ieņēma Marģers Skujenieks. Marģeru Skujenieku nevar saukt par harismātisku vai varas ambīcijām piepildītu cilvēku, bet zinātāji viņu sauc par ievērojamu spēlētāju pirmās brīvvalsts politiskajā arēnā, viņš bijis viens no daudzšķautņainākajām, uzņēmīgākajām, zinošākajām un enerģiskākajām...2022-06-2205 minŠī diena vēsturēŠī diena vēsturē18. jūnijs. ASV nogalina reperi XXXTentacion2018. gada 18. jūnijā, gaišā dienas laikā ASV, Floridā, Maiami piepilsētā nogalina amerikāņu reperi XXXTentacion, kuru tobrīd, divdesmit gadu vecumā droši varēja dēvēt par vienu no nozīmīgākajām repa pasaules figūrām. Īstā vārdā Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs mūzikas karjeru uzsāka 15 gadu vecumā, publicējot savu veikumu mūzikas platformā “soundcloud”, un pavisam drīz viņa dziesma ieguva platīna statusu Amerikā. Pirmais albums, ko reperis izdeva 2017. gadā, gadu pirms savas nāves, jau debijas nedēļā sasniedza otro vietu ASV topā. Trīs mēnešus pirms nāves viņš izdeva otro albumu, kas nokļuv...2022-06-1805 minDiplomātiskās pusdienasDiplomātiskās pusdienasNamībija: Otra mazāk apdzīvotā valsts pasaulēMūsu analītisko pusdienu dienaskārtībā ir valsts, kas ir otrā vismazāk apdzīvotā valsts pasaulē. Tā ir Namībija. Vai kā to oficiāli sauc Namībijas Republika. Un tā tiešām ir otrā vismazāk apdzīvotā valsts pasaulē, mazāk apdzīvota ir tikai Mongolija. Namībijā dzīvo 2,7 miljoni iedzīvotāju un, ņemot vērā valsts platību, sanāk - 3,2 cilvēki uz 1 km2. Bet klausītāji šo valsti varētu zināt pēc tās elpu aizraujošajām un unikālām ainavām, kas kalpoja arī daudzu zināmu filmu uzņemšanas vietām. Jūrniekiem...2022-05-1016 minPuslopysPuslopys#puslopys MĀRĪTE SLIŠĀNE – izraksteit uorā sajiutysLatgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu. “Puslopys” aicynoj īsaklauseit ari latgaliski pīraksteitūs dorbūs voi tūs fragmentūs pošu autoru skaitejumūs, taipat kotrā sasatikšonys reizē tūp vīna jaunys dzīsmis skice ar satyktuo autora tekstu. Itūreiz raidīrokstā “Puslopys” Mārīte Slišāne Slišāni ir lapni zīmeļlatgalīši, kurī dzeivoj Bolvu nūvoda Upītis cīmā. Ar sovys pusis namaterialuo montuojuma i folklorys kūpšonu, i latgaliskajom aktivitatem...2022-03-251h 19Diplomātiskās pusdienasDiplomātiskās pusdienasUrugvaja: pirmrindniece politikā un ekonomikā DienvidamerikāDodamies uz kādu valsti, kas ir zināma kā pirmrindniece politikā un ekonomikā Dienvidamerikā. Tā ir Urugvajas Austrumu Republika, vai kā tā tiek bieži vien dēvēta arī vienkārši Urugvaja. Jāpiemin, ka paši Urugvajas iedzīvotāji vienmēr atgādina, ka tie pārstāv Urugvaju un lūdz nejaukt valsti ar Paragvaju. Par 3,4 miljons iedzīvotāju lielās valsts nosaukumu runājot, var likties, ka tam ir vairāk asociāciju ar Āzijas valsti nevis Latīņameriku, vārda “Austrumi” lietojuma dēļ. Tam gan ir diezgan vienkāršs skaidrojums, kas saistīts ar valsts vēsturisko izcelsmi...2022-01-1815 minŠī diena vēsturēŠī diena vēsturē15. janvāris. Uzņem pasaulē pirmo sniegpārsliņas fotogrāfiju1885. gada 15. janvāris pasaules vēsturē iegājis ar to, ka amerikāņu fotogrāfs Vilsons Bentlijs uzņem pirmās sniegpārsliņu fotogrāfijas. Ar aci ir grūti saskatīt, kāda ir sniegpārsla, ja nu vienīgi palaimējas un atsevišķa pārsla uzkrīt uz tumša apģērba, kur to var labāk saskatīt. Tādēļ arī pirmie cilvēku sniegpārslu zīmējumi no vērojumiem ar aci ne vienmēr bija reālistiski. Piemēram, 15. gadsimtā zviedru bīskaps Olavs Magnuss attēloja dažādas sniegpārslu formas – gan tādas, kā apraksta mūsdienu zinātnieki, gan...2022-01-1503 minDzelzs priekškara ēnāDzelzs priekškara ēnāPolijas Tautas Republika - lielākais Padomju Savienības satelīts AustrumeiropāRaidījumā Dzelzs priekškara ēnā pievēršamies Polijas Tautas Republikai - lielākajam Padomju Savienības satelītam pēckara Austrumeiropā. Vispirms par Polijas situāciju, kāda tā izveidojās Otrā pasaules kara beigās, kad agrākie Polijas austrumu apgabali bija Padomju Savienības anektēti, savukārt Polijai bija pievienotas plašas līdz tam Vācijai piederējušas teritorijas rietumos. "Tā bija ārkārtīgi dramatiska vēsture, šajā procesā izveidojās tas, ko varētu saukt par mūsdienu poļu nāciju," skaidro vēsturniece Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Daina Bleiere. "...2021-11-2429 minKolnasātaKolnasāta„Zemis suoļs” – par putnu i naputnu latgaliskajim nūsaukumimRubrikā „Zemis suoļs” žurnaliste Maruta Latkovksa itūreiz stuosteis par vysaidim putynu i ‘naputynu’ latgaliskajim nūsaukumim. Starks Latgolā – žugure, bacjans, gandrys, poļaks, kalests, klikuns. Zivi sapalu Bieržgaļa pusē sauc par napadzārni, plici Aulejā sauc par plikšni, ruduli Latgolā daudzvīt sauc par rudusi, karūsa par karasi, kugri i kiuri. Ierglis mums ir erieļs. Meža pyucei mums ir vairuoki vuordi – peliede, peline i palāda, sovpus kīveiti saucam ari par kīvisti, kūvuorni par skūsvuorni, čāgu i čāguonu, zvierbuļš ir ari žeigurs i žveigurs, svilpis saukts ari par svuopuli i gili, ķaukis par čirku, a kivulis...2021-11-1306 minGreizie ratiGreizie ratiKā sauc zemi, uz kuru mēs reāli nevaram aizbraukt. Mīklas min Berzinsku ģimeneKā sauc zemi, uz kuru mēs nekad reāli nevaram aizbraukt, lai cik būtu bagāti, vareni un ceļot griboši? Šo cesvainietes Vijas Rozenbergas un citu klausītāju atsūtītās mīklas min Berzinsku ģimene: mamma Lilija ar 11 gadus veco meitu Zuzannu Greizajos ratos.2021-10-3033 minAugstāk par zemiAugstāk par zemiPostfolka mūzikas albumu izdošana nav bizness. Saruna ar Dainu un Juri ZalāniemLatvijā postfolka mūzikas albumu izdošana diemžēl nav bizness, atzīst Juris un Daina Zalāni, kultūras menedžmenta centra “Lauska” dibinātāji. Kultūras menedžmenta centrs “Lauska” darbojas jau 18 gadus. Zelta burtiem latviešu mūzikas vēsturē “Lauskas” dibinātāji – Juris un Daina Zalāni, būtu pelnījuši tapt ierakstīti kaut vai tikai viņu producētās antoloģijas “Sviests” dēļ. Gada beigās plānots izdot antoloģijas nu jau astoto disku, un šī izdevumu sērija dokumentē latviešu postfolkloras – tautas mūzikas vai pasaules mūzikas žanrā notiekošo. Taču “Lauskai” pieder arī tādu grupu kā “Laik...2021-06-2030 minViesistabaViesistabaViesistaba - Epizode 9 l Viesos ar Markus Riva l @markusrivaMūziķis, kura skatuves vārdu zina ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārpus tām. Par savām otrajām mājām sauc blakus kaimiņu zemi un jūtas kā zivs ūdenī būdams ne tikai uz skatuves, bet šovbiznesā kā tādā. Jau no agras bērnības zināja, ko vēlas no dzīves un par ko kļūs. Viss, ko reiz izsapņoja ir piepildījies un nedomā apstāties.Personība, kas pie katras izdevības ceļo un iepazīst jaunas kultūras, izbraukā jaunas vietas un būtībā - nekad nesēž uz vietas. Prot vis...2021-06-0858 minRadio SWH Spin podkāstiRadio SWH Spin podkāstiRalfs Eilands & Liepaja Music Orchestra izdod dziesmu VIENS OTRU PAR MUĻĶI, PAR NEKRIETNU SAUCTrešdien, 26. maijā, Radio SWH Spin rubrikā SPINAVA viesojās mūziķis Ralfs Eilands, lai pastāstītu par dziesmu "VIENS OTRU PAR MUĻĶI, PAR NEKRIETNU SAUC " Par ko ir dziesma un kā veicās ar videoklipu? Kā liekas, ir izdevies? Kā kopumā norisinās ikdiena? Kāds ir novēlējums klausītājiem? Klausies interviju ar Ralfu un uzzini atbildes uz jautājumiem!2021-05-2905 minDzelzs priekškara ēnāDzelzs priekškara ēnāLietuviešu liktenis padomju pakļautības periodāCiklā pievēršamies Latvijas brāļu tautas - lietuviešu - liktenim padomju pakļautības periodā. Tāpat kā Latviju un Igauniju, arī Lietuvu anektēja staļiniskā Padomju Savienība 1940.gadā, piedzīvoja padomju represijas pirms padomju - vācu kara, tad nacistiskās Vācijas okupāciju un nežēlīgu holokaustu, pēc tam atkārtotu padomju okupāciju Otrā pasaules kara noslēguma posmā un pēckara sovjetizāciju, kurai lietuvieši pretojās krietni sīkstāk nekā pārējās divas Baltijas nācijas. Par to, kāda bija un kā attīstījās Lietuvas Padomju Sociālistiskā Re...2021-05-2629 minAugstāk par zemiAugstāk par zemi“Saucēju” jaunākais albums “Dabā” - skaņas pētījums četru gadu garumāTradicionālās dziedāšanas grupas “Saucējas” jaunākais albums “Dabā” drīzāk būtu saucams par pētījumu. Četru gadu garumā, ieraksta tapšanas laikā, pētītas gan skaņu ierakstu tehnoloģiskās iespējas, gan vietas akustiskās iespējas, skaņveide, ierakstā dzirdamās dabas skaņas, lai atveidotu skaņu ainavu, kas vēl 19. gadsimta laukos bija ierasta. Kā skan cilvēku un dabas saplūsme, kad šobrīd vairs tikai nošu pierakstā atrodamās pavasara rotāšanas dziesmas, ganu sauciens vai gavilēšana, tika dziedātas brīvā dabā. Stāsta “Saucēju” vadītāja Iveta Tāle, grupas dziedātāj...2021-05-0229 minGlobālais latvietis. 21. gadsimtsGlobālais latvietis. 21. gadsimtsLīdzcilvēku pieredze Latvijā. Stāsta Gabriela Pineda Barrientos un Manuels FernandezsŠoreiz raidījumā saruna par to, kas tad īsti ir globālais latvietis. Līdz šim mūsu skats vērsts uz latviešiem, kas, jebkur pasaulē atrodoties, sevi sauc par latviešiem, bet šodien saruna ar cilvēkiem, kuri tiklab arī var sevi saukt par globāliem latviešiem, viņi šobrīd par savām mājām sauc Latviju. Kā savu dzīvi Latvijā vērtē līdzcilvēki, kuri Latviju šobrīd ir izvēlējušies par savām mājām? Lieldienu laikā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna ar Gabrielu Pinedu Barrientos no Hondurasas, kura Latvijā dzīvo piecus g...2021-03-2944 minGavēņa kalendārsGavēņa kalendārsGavēņa kalendārs | RML S06E18 | Gavēņa 16. diena | Pr. Mārtiņš Klušs | 06.03.2021Gavēņa 16. diena Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: "Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem." Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: Un Viņš sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur...2021-03-0608 minBron-HītsBron-HītsKalendārs mani saucAndris Kalnozols ir režisors, dramaturgs un rakstnieks. Viņa debijas romāns, "Kalendārs mani sauc", ar dzirkstījošu sirsnību stāsta par kādu īpašu jaunekli, kurš no galvas iemācījies kalendāru. Saruna par Andra iedvesmas avotiem, Talsiem, personīgās ēnas nešanu publikā, dzīves pabērniem. Spēlētās dziesmas: 100 baltas dvēseles - Izbēgšanas dziesma, Imants Daksis - Apziņas mijkrēslī dziļā Raidījumu vada Lauris Veips un Signe Viška.2021-01-1651 minKolnasātaKolnasātaMuziķa i programātuoja Aņša Ataola Bierzeņa dzeivē latgalīšu volūda īguoja caur folkloruItūreiz aicynojam jius dūtīs iz Rītumlatgolu aba vokoru Latgolu, Leivuona nūvoda Rudzātim, pi programātuoja, muziķa i folklorista Aņša Ataola Bierzeņa. Jis ir dzims Leningradā, vuicejīs Fraņču licejā i tod Latvejis Universitatē, sovpus aizvadeituo goda vosorā klivs par pyrmū doktora grada īgivieju, kurš sovu disertaceju Rēzeknis Tehnologeju akademejā aizstuoviejs latgaliski. Aņss, kura saimē muote īt nu Leningrada, sovpus tāvs nu Sielejis, atkluoj, ka juo dzeivē latgaliskuo kultura i volūda īguojuse caur folkloru, vaicojūt piec koč kuo seneja i autentiska. „Tys vyss maņ sasalēdze ar tū sieliskū, kas beja saimē, bet...2021-01-0930 minAdventa kalendārsAdventa kalendārsAdventa kalendārs | RML S06E25 | 25. diena | Jēzus priekšgājējs | Bīsk. Viktors Stulpins | 23.12.2020Jēzus priekšgājējs Kad Elizabetei laiks pienāca dzemdēt, viņa dzemdēja dēlu. Un viņas kaimiņi un radi, dzirdējuši, ka Tas Kungs lielu žēlastību tai bija parādījis, priecājās līdz ar viņu. Astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un gribēja to saukt tēva vārdā par Cahariju. Bet viņa māte atbildēja un sacīja: "Nē, to būs saukt Jāni." Tad tie viņai sacīja: "Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds." Un tie prasīja ar zīmēm no viņa tēva...2020-12-2304 minRandiņš ar BībeliRandiņš ar BībeliRandiņš ar Bībeli | RML S06E07 | Saucēja balss tuksnesī | Mt 3,1-12 | Māris Veliks | 16.10.2020Randiņš ar Bībeli Raidījuma vadītājs: Māris Veliks Epizode #07 - SAUCĒJA BALSS TUKSNESĪ. Turpinām Mateja evaņģēlija studijas, aplūkojot Mt 3, 1-12. Šoreiz raidījumā ļausim Jāņa Kristītāja saucēja balsij aizsniegt mūs ar vēsti par atgriešanos no grēkiem! Galu galā, te pat ir kaut kas daudz, daudz labāks - Debesu valstība! Sadzirdēsim, kā Jānis turpina caur Svēto Rakstu rindām arī šodien mūs aicināt uz jaunu izceļošanu no mūsu komforta zonas un kompromisiem ar grēku. 📍 Raidījums skan katru piektdienu, plkst. 16:00 ...2020-10-1658 minReiz radio...Reiz radio...Runas māksla radio diktoriemLaba un raita valoda, skaidra dikcija un patīkams tembrs – uz šiem trim vaļiem vēlams balstīties ikvienam profesionālam radio runātājam. Raidījumā Reiz radio... lūkojam, kādi bija noteikumi, lai kļūtu par radiofona spīkeru starpkaru Latvijā, kā notika radio diktoru meistarības slīpēšana pagājušā gadsimta nogalē un kādas tagad ir ziņu lasītāju prasmes. Runā, ka izcilais sengrieķu orators Demostens ir vingrinājies runāt ar  akmeņiem mutē, savukārt ilggadīgās  runas mākslas pasniedzējas Antonijas Apeles audzēkņi uz nodarbību nāca ar vīna pudeles korķi, lai l...2020-09-2022 minZOOTĒKAZOOTĒKA#83 Dzīvnieku glābēji sauc palīgā: saruna ar Gundegu BideriŠoreiz Zootehnikumā saruna par nesen rosinātajiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, par ko kaķu un suņu glābšanas biedrības ceļ trauksmi. Latvijas dzīvnieku patversmēs ik gadu iemidzina ap 3000 suņu un 6000 kaķu, un valsts iestādes tiek kritizētas par bezdarbību šīs problēmas risināšanā. Vēl ļaunāk: to cilvēku darbs, kas brīvprātīgi cenšas palīdzēt pamestajiem un noklīdušajiem dzīvniekiem, tiek nevis atvieglots, bet apgrūtināts. Kāpēc tā notiek un ko varētu darīt, lai to mainītu - stāsta pieredzējusī biedr...2020-08-2546 minIZTURI KRITIKUIZTURI KRITIKU#20 - Kādi ir mūsdienu baltkrievu revolūcijas izaicinājumi gan dzimumu līdztiesības, gan demokrātijas noturīguma jautājumos?Sievietes loma Baltkrievijas revolūcijā ir kaut kas negaidīts un netipisks. Līdz šim šķita, ka Baltkrievijā valdīja tikai vīrieši melnos uzvalkos, bet te pēkšņi parādās trīs sievietes, un viņām sekojošs, baltos apģērbos tērpts sieviešu pūlis, kas iestājas pret vardarbību un sauc pēc pārmaiņām. Kādi ir mūsdienu baltkrievu revolūcijas izaicinājumi gan dzimumu līdztiesības, gan demokrātijas noturīguma jautājumos? Par to runāsim ar sociālantropoloģi Aivitu Putniņu un Lolitu Tomsoni, kura ikdienā vada Žaņa Lipkes memor...2020-08-251h 02BalticWedding PodcastBalticWedding Podcast#18 - Prikoliņi un smieklīgi atgadījumi kāzāsKāzas ir ne tikai romantika un divu cilvēku mīlas stāsts, bet tajās bieži vien notiek lietas jautras un smieklīgas. Protams pa visiem 16 gadiem ko strādājam šajā jomā nav iespējams atcerēties visu, tomēr ir dažnedažādi forši smiekīgi un mazāk smiekīgi atgadījumi, jeb kāzu prikoliņi kā vienkārši cilvēki tos sauc :) Nu tad arī šoreiz apsēdāmies pie mikrofoniem un padalīsimies ar tiem arī ar jums!!! Lai foršs noskaņojums un superīgs garstāvoklis klausoties...2020-08-2027 minKarstie dzintariņiKarstie dzintariņi4. epizode - Vilma sauc, Ainārs braucŠoreiz balsis sadziedāsies pat no dažādām valstīm. Dakteris pastāstīs par piedzīvojumiem Igaunijā, arī izstāstīs par Valmieras tusu. Pārrunāsim smagākas tēmas, runāsim gan par covid, gan par EJOC. Aizpeldēsim arī līdz eirovīzijai un olimpiskajām spēlēm.--- Send in a voice message: https://anchor.fm/karstiedzintarini/message2020-08-0746 minHR PODCASTHR PODCAST#35 Pasaules lielais restarts: krīze parāda jaunas iespējas ikvienam - saruna ar Pārslu BaškoLielā restartēšanās - Ja 2008. gada krīzi mēs saucām par finanšu krīzi, tad šodienas situāciju es dēvēju par lielo cilvēces restartēšanos. Mainās vērtības, prioritātes, fokuss, biznesi un piedāvājums. Unikāli ir tas, ka šo piedzīvo visi, visā pasaulē un katrā uzņēmumā un mājās šobrīd tiek domāts par straujām pārmaiņām, kas nākušas līdz ar šīs brīža apstākļiem. Uzņēmumi maina stratēģijas, pārplāno budžetus, darbinieku kompetences, domā jaunas biznesa iespējas un kopumā pasa...2020-04-2745 minSona9Sona9L'escena lleidatana, al poderLa música de les Terres de Ponent està d'actualitat. Si la setmana passada presentàvem el nou disc dels Koers, "That day", avui dediquem el programa a altres novetats de l'escena lleidatana com el bard de la cançó i el folk d'Almacelles, Xavier Baró, que estrena "La veu de la muntanya" o el nou EP de la rapera lleidatana Elane, "Sondeesas". A més, seguim atents als candidats del Sona9. 01 Salva Racero + DDAA - "Per un Sant Jordi diferent" 02 Miki Núñez + DDAA - "Escriurem" 03 Elane - "Vicis d'extraradi" 04 Neptú -"Dorm" 05 Sexenni + Ester Aventín -"Retumba" 06 Koers -"Però tu s...2020-04-2600 minGavēņa kalendārsGavēņa kalendārsFiat! | pr. Ronalds Melkers | Gavēņa kalendārs e29 | 25.03.2020, tr.Gavēņa 25. diena - FIAT! "Jā" Dieva plānam nenāk bez iepriekšējas sagatavošanās. Tas prasa atvērtību, vēlmi iepazīt Dievu un Viņa teikto Svētajos Rakstos. Šo mums doto laiku varam izmantot, lai ļautu Dievam ar mums runāt, atvērt mūs patiesām rūpēm un tuvākmīlestībai, tādējādi paši kļūstot par iedrošinājumu citiem. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38): Tajā laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete, pie...2020-03-2507 minHR PODCASTHR PODCAST#32 Kas ir krīzes komunikācija uzņēmumā un kā rīkoties šodien, pieredzē dalās Ivars SvilānsZiņas par vīrusu un visa šīs situācija, nāca negaidītii, tieši tik negaidīti, lai mēs atkal nezinātu kā rīkoties, cik ātri vai lēni uztvert nopietni radušos situāciju un sākt par to komunicēt, ja arī sākumā man šķita, ka atkal tas ir kaut kas tāls un Ķīnas problēmas mani tieši neskars, tad šīs nebija tā reize, kas man liek secināt vienu - mēs esam kļuvuši ļoti globāli un patiesībā ļoti atkarīgi viens no otra. Īsti vairs nav skaidrs, kas būs tālak, ir nedaud...2020-03-1943 minMedus un etiķisMedus un etiķisValdis Krāslavietis (1920 – 1994)Valdis Krāslavietis (1920 – 1994), īst.v. Valdis Grants. Bērnību pavadījis Krāslavā, turpat arī beidzis ģimnāziju. No pilsētas nosaukuma arī paņēmis sev pseidonīmu. Kara laikā bija leģionāru rindās, pēc kara dzīvoja ASV. Krāslavieša dzejā pavīd gan satīras rūgtums, gan humora gaišums. Abiem pa vidu ieturēts dzejolis “Uzvārdu maiņa”: Viņu tēvs saucās Krams un bija šī vārda cienīgs. Dēli – jau Kramiņi tikai, kaut uguni šķīla vēl atliku likām. Bet mazbērni – šie mīļie čabulīši – jau bija vairs tikai Pūpēdīši. Krāslavie...2020-02-2511 minBIZNESS IR RADOŠS by Diāna Ņikitina, zīmolvedeBIZNESS IR RADOŠS by Diāna Ņikitina, zīmolvede#2 // MAMMA STRĀDĀ // Līva Pērkone par plakātu hobijbiznesu KALTENELīva Pērkone, trīs bērnu mamma, kas ikdienā strādā ar jaunuzņēmumu projektiem, vadot konsultāciju aģentūru Helve.eu. Līva kopā ar savu biznesa partneri izveidojusi plakātu hobijbiznesu KALTENE, neticībā, ka neviens cits līdz šim ko tādu nav izdarījis. Saruna par to, kā tapa šis projekts, kāpēc Līva to sauc par hobijbiznesu un kādas ir iegūtās atziņas, šo projektu realizējot.  Sarunu vadu es, Diāna Ņikitina, zīmolvede un "Mammu kopstrāde" izveidotāja.2020-02-1842 minKristīga draudze \Kristīga draudze "Pilsēta"DK | 22.12.2019. | ZiemassvētkiIeskats, Kristīgās draudzes "Pilsēta", Ziemassvētku dievkalpojumā. Mazās uzrunas teica: **Uģis Pallo, Gints Pallo un Jānis (sen.) Pallo** Pielūgsmē, dziesmās vadīja: **Alise Jirgensone, Kristīne Bartkeviča, Aija Kaļiņičenko un Annija Pallo**. Centrālās runa: **Uģis Pallo**. *Kopsavilkums...* *Atklāsmes grāmata 7:9-12. * **1. Neskaitāms pūlis. ** * Ienāca viens, bet pēcāk skaits vairs nav saskaitāms. * Pie krusta Kristus bija pilnīgi viens. Augšāmcelšanās, Jēzus arī bija viens. * Ticība - pārliecība par neredzamām lietā...2019-12-221h 16Kristīga draudze \Kristīga draudze "Pilsēta"DK | 22.12.2019. | Progresija, ne-pierastā veidā"Progresija, ne-pierastā veidā" Runā: māc. **Uģis Pallo** *Atklāsmes grāmata 7:9-12. * 1. Neskaitāms pūlis. * Ienāca viens, bet pēcāk skaits vairs nav saskaitāms. * Pie krusta Kristus bija pilnīgi viens. Augšāmcelšanās, Jēzus arī bija viens. * Ticība - pārliecība par neredzamām lietām. * **Viņš ir progresijas iesācējposms**. * Vai es esmu daļa no šīs progresijas? 2. Sauc, samulsina * Ļaudis sauc un samulsina eņģeļus * Pestīšana ir tiem, kas neredz, bet tic… pestīšana nav paredzēta eņģeļiem, tāpēc...2019-12-221h 16Globālais latvietis. 21. gadsimtsGlobālais latvietis. 21. gadsimtsJaunieši vēlas atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienībuLatviešu kultūras centrā Bērzainē (Vācija) parakstīts dokuments par apņemšanos atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību. Kāpēc jaunieši savu darbību vēlas nostiprināt formālā organizācijā, kādos virzienos jaunieši vēlas darboties un kādi ir nākamie soļi apvienības attīstībai? Novembra beigās Bērzainē norisinājās trīs dienu seminārnometnē „Jauno līderu skola 2019 - ceļā uz Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību”. Kopā pulcējās latviešu jaunieši no dažādām Eiropas valstīm, lai diskutētu, mācītos, dalītos pieredzē un radītu ja...2019-12-0600 minDvēseļu putenis. LasījumiDvēseļu putenis. LasījumiAleksandra Grīna romāna "Dvēseļu putenis" fragmentu lasījuma 7. daļa"Rotnieks sauc vadu seržantus pie sevis, izlādas par jātniekiem, kam jāgādā ziņas un kuru, protams, nava, un teic: "Izlūkošana jāizdara pašiem. Un viņu vadīs vada komandieris." Abi ar Konrādu mēs reizē panākam uz priekšu, un rotnieks paskatījies nosaka: "Jūs, Konrād, priekš tāda gājiena būsiet mazliet par garu, vācieši varēs manīt jau iztālīm. Lai labāk pamēģina Vanags!" Konrāds apjucis atkāpjas, bet komandieris man parāda, kurp jāiet..." Filmas „Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreib...2019-11-1323 minNāburgu būšanaNāburgu būšanaBruno DelāndsFrancija, valsts kuru paši francūži reizēm dēvēm par heksagonu jeb sešstūri, jo pēc kontūras tā atgādina šo ģeometrisko figūru. Jāsaka gan, ka diezgan palielu zemes daļu aizņem šis sešsturīs - francija ir lielāka Eiropas Savienības valsts un aizņem gandrīz piekto daļu no visas savienības teoritorijas Bet Francijas plašumi ar to nebūt nebeidzas kopā ar savām aizjūras teritorijām kā, piemēram, Franču Polinēziju un Futanu, Francija ir vienīgā valsts pasaulē, kura sadalīta 12 laika zonās. Bet lai ar...2019-11-0833 minNāburgu būšanaNāburgu būšanaIvica JendroksHorvātija, valsts ar pasakaini skaistu atrašanās vietu – Balkānu pussalu pie Adrijas jūras. Ne velti Horvātija ir viens no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem Eiropā. Te iespējams aplūkot krāšņas viduslaiku pilsētas vai pilsētas ar vēl senāku pagātni – Vinkovci ir senākā apdzīvotā vieta pasaulē, kurā vēl aizvien dzīvo cilvēki. Pirmie cilvēki te apmetušies jau pirms 8000 gadu, bet mūsdienas par savu mājvietu Vinkovcus sauc 35 tūkstoši iedzīvotāju. Kalnu grēdas, meži, 800 pludmales un vairāk nekā 1000 salas ro...2019-11-0532 minIzmisuma zonāIzmisuma zonāAndris Akmentiņš par paliatīvo aprūpi: Stāsts var būt labs arī tad, ja pacients mirstTurpinot paliatīvajai aprūpei veltīto projektu „Izmisuma zonā” šoreiz, galvenokārt, aplūkojamm pieredzi, organizējot paliatīvo aprūpi mājās. Šī stāsta galvenais varonis ir rakstnieks Andris Akmentiņš. „Mēs to ne mirkli nesaucām par paliatīvo aprūpi. Mēs, protams, cerējām uz brīnumu,” bilst Andris Akmentiņš. Viņš dzīvo Ventspilī. Uz turieni viņš pārvācās pēc sievas Ingunas nāves pirms aptuveni desmit gadiem. Viņai bija kaulu audzējs un teju gadu Andris, konsultējoties ar mediķiem, pats organizēja paliatīvo aprūpi viņai mājās. Andris ļoti nopietni piegāja šim proces...2019-10-0713 minConstant Progression ProjectConstant Progression Project#40 CPP Tu esi ieinteresēts vai Tu esi apņēmies?Esmu iepazinies un saticis vairākus "body builderus", kuri regulāri trenējas un piedalās sacensībās. Zini, kāpēc es cienu tos cilvēkus? Tāpēc, ka viņi var uzsist knipi un mainīt savus paradumus jebkurā brīdī, pieņemt dažādas diētas, mainīt treniņu plānus utt. To pašu dara arī  jebkurš cīkstonis, kuram jāpielāgojas noteiktai svara kategorijai pirms sacensībām. To sauc par disciplīnu. Esi kaut ko par to dzirdējis? Šie cilvēki ir iemācījušies tik labi sevi kontrolēt, ka vi...2019-08-0407 minGlobālais latvietis. 21. gadsimtsGlobālais latvietis. 21. gadsimtsSpēlēt teātri Austrālijā latviski: tiekamies ar Sidnejas Latviešu teātra dalībniekiemViņu mājas ir Sidnejas Latviešu biedrības nams Strathfieldā, bet pirmā iestudētā luga bija Mārtiņa Zīverta drāma “Tīreļpurvs” 1951. gada 6. janvārī. Sidnejas Latviešu teātris turpina aktīvi strādāt un ieradies Latvijā ar viesizrādēm.  Mēnesi, no 19. jūlijā līdz 18. augustam, dažādās Latvijas pilsētās ar Jāņa Čečiņa teatrāli muzikālu uzvedumu “Kabare de Rīga” viesosies Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas. Uzvedums stāsta par Latvijas simtgades pirmo divu gadu desmitu izklaidēm Rīgā, par pamatu ņemot Romas viesnīcas viesmīļa A.Bāra...2019-07-1248 min100 Tonnas Kultūras100 Tonnas KultūrasEp. 18 - Liene šomase un Liene Candy 👱‍♀️👱‍♀️2 jaukas blondīnītes :). No pirmā acu skatiena varbūt liekas, ka šīs meitenes ir ļoti līdzīgas - abas sauc Liene, abas dzied popsīgu mūziku utt., bet kā ir patiesībā? Noklausies un uzzināsi! YT link: https://youtu.be/_gVp_6GaugQ 💯 Twitter - twitter.com/100Tonnas 💯 Facebook - www.facebook.com/100Tonnas 💯 Instagram - www.instagram.com/100Tonnas SUti mums crypto: BTC: 3KjbyAfUSqjNZp1GduWKVWjG6QR5Kasxx4 ETH: 0xe5918bB0326e47B0b4Ee18836eA8aaBF324832a42019-06-271h 19MājvietaMājvietaLūkas ev. 17:11-19 - 10% cilvēku izdara 90% darbaJēzus dziedina 10 spitālīgus vīrus bet tikai viens atgriežas. Tikai 10% atgriezās lai pielūgtu un pateiktos Dievam, kamēr pārējiem 90% Jēzu vairs nevajadzēja. Jēzus uzrunā visus, Jēzus dzird kas uz Viņu sauc un Jēzus palīdz tiem kas uz Viņu sauc bet no visiem tiem atgriežas tik daži. Sludina sludinātājs Artis Lejiņš. 09.06.2019.2019-06-1334 minGlobālais latvietis. 21. gadsimtsGlobālais latvietis. 21. gadsimtsAtgriezties vai iegriezties Latvijā uz laiku. Madaras Merles ģimenes stāstsAtbraukt, aizbraukt, pārbraukt, atgriezties, iegriezties, emigrēt un reemigrēt – termini, kas skar teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju un šoreiz tieši par aizbraukšanu un atbraukšanu, iegriešanos vai atgriešanos saruna. Madara Merle ar ģimeni atgriezusies Latvijā no Francijas. Ko nozīmē atbraukt mājās, kā un cik viegli pieņemt šo lēmumu un kā organizēt pašu pārvākšanos, viņi izvēlējušies no Francijas uz Latviju braukt ar treileri, ceļojot pāri pusei Eiropas. „Mani sauc Madara, nu jau Merle, kas tulkojumā nozīmē "melnais strazds". Ar Florianu mēs iepazināmies I...2019-06-0739 minIzmisuma zonāIzmisuma zonāIzmisuma zonā - Sanitas Birnītes pieredzeMani sauc Sanita un, diemžēl, dzīvē ir sanācis tā, ka es esmu saskārusies ar onkoloģisko slimnīcu, respektīvi – dzemdes kakla vēzis. Šobrīd ir pagājuši jau nedaudz vairāk kā divi gadi, kopš Sanita ar šo diagnozi sadzīvo. Tas pirmais etaps bija ātrs, caur zaļo koridoru. Ātrs un likās, ka viss – man ir pats sākums, un mēs ar to tiksim galā, es ar to tikšu galā. Tā tas bija līdz aizvadītā gada vasarai – jūlijam. Sanitai bija plānotā kontrole pie onkologa, kurā ārsts apstiprināja, ka viss ir labi, tika noņ...2019-06-0515 minĪstenības izteiksme 15 minūtēsĪstenības izteiksme 15 minūtēsAktieri, kuri vairs nav lielo teātru štatāTuvojas teātra sezonas noslēgums. Kā klājas tiem aktieriem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir vai nu paši atstājuši vai bijuši spiesti atstāt savas ilggadējās darba vietas tā sauktajos lielajos repertuāra teātros – par to plašāk raidījumā „Īstenības Izteiksme”. Gatis Gāga: Mani sauc Gatis Gāga. Tagad varētu teikt, ka esmu dārzkopis ar hobiju aktieris. Ja pirms tam bija otrādāk – pamatdarbs bija teātrī un ābeļdārzs un ābolu audzēšana bija tāds kā hobijs, tad tagad šīs abas nodarbes apmainījušās vietām”. Vēl aptuveni pirms diviem...2019-05-3115 minRadio mazā lasītavaRadio mazā lasītavaSvens Kuzmins. HohmaRakstnieks Svens Kuzmins ar mākslinieka izglītību un etīžu teātra pieredzi azartiski metas spēlē , ko sauc "Radio mazā lasītava", skaļi lasot ziņas no "Hohmas Vēstneša", Gundaram Āboliņam atstājot garšīgos stāstus par Paulas tanti un latvju sētu tālienē. Svena Kuzmina pirmo romānu "Hohma" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:2019-05-1922 minGavēņa kalendārsGavēņa kalendārsKunga pasludināšanas svētki | 25.03.2019, pr. | pr.Pēteris Skudra | Lielais gavēnis | Priestera katehēzeŠīs dienas Svēto Rakstu lasījumi. Kunga Pasludināšanas svētki Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 7, 10-14) Tajās dienās Kungs runāja, sacīdams Jūdas ķēniņam Ahazam: “Prasi no Kunga, sava Dieva, sev zīmi vai no pazemes dziļumiem, vai no debesu augstumiem.” Bet Ahazs atbildēja: “Es nelūgšu un nekārdināšu Kungu.” Tad Isajs sacīja: “Tad klausies, Dāvida nams! Vai tad jums nepietiek ar cilvēku apgrūtināšanu, ka jūs kļūstat nepanesami arī manam Dievam? Tāpēc Kungs pats dos jums zīmi. Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu...2019-03-2551 minTriggsAmos podcastTriggsAmos podcast“ Straight “ Atl rapper Young Thug says he’ll slap Lucci and sauc waka because they think he sweetBeef between Thug,Lucci, and sauc has to be the stupidest need by far . Smh --- Support this podcast: https://anchor.fm/triggs-amos1/support2019-03-2512 minŠīs dienas acīmŠīs dienas acīm“Grēka un ienaida liesmās” - Ulda Neiburga stāsti par Otrā pasaules kara norisēm LatvijāVēsturnieka Ulda Neiburga grāmata “Grēka un ienaida liesmās”. Nosaukums ir liecinājums tam, ka tas ir turpinājums iepriekšējam darbam “Dievs, Tava zeme deg”. Šīs divas Andreja Eglīša dzejas rindas Lūcijas Garūtas komponētas lielā mērā ir kļuvušas par poētisku simbolu Otrā pasaules kara ciešanām, traģēdijai un problemātikai Latvijā. Cik lielā mērā šī grāmata ir iepriekšējās turpinājums un cik lielā mērā tā ir tālāka attīstība pētniecībā? Saruna ar Uldi Neiburgu, kurš atklāj, ka abas grāmatas sauc par dvīnēm, jo apzināti ir centies sa...2019-02-1729 minĪstenības izteiksme 15 minūtēsĪstenības izteiksme 15 minūtēsAizkraukles pusē izveidots lielākais padomju laikam veltītais muzejs Baltijā“Tad, ka 1965.gadā sākām dzīvot šeit, tad šeit bija dažas privātmājas un divas baltas trīsstāvu ķieģeļu ēkas, un vietu sauca par Ņujorku. Un sauc tā vēl joprojām. Jo tad, kad es pirmo reizi ieraudzīju, tieši tā arī bija, ka no šosejas es redzēju divas trīsstāvu mājas uz plika kalna un kaut kas bija teicis – nu te jau tā kā Ņujorkā – debesskrāpji. Un tā šo vietu arī sauc,” stāsta Ilzīte Ozoliņa. Savā ziņā var teikt, ka muzejs atrodas Ņujorkā, tā ir Ilzīte Ozoliņa, kura joprojām te dzīvo. Par Ņu...2019-02-1414 minPrabhupada PodcastPrabhupada PodcastSrimad Bhagavatam 6.1.14 - November 10, 1970 - MumbaiA class on Srimad Bhagavatam 6.1.14 given by His Divine Grace A.C. Bhaktivedanta Swami Prabhupada on November 6, 1970 in Mumbai, India. Srimad Bhagavatam 6.1.13-14 tapasā brahmacaryeṇa  śamena ca damena ca tyāgena satya-śaucābhyāṁ  yamena niyamena vā deha-vāg-buddhijaṁ dhīrā  dharmajñāḥ śraddhayānvitāḥ kṣipanty aghaṁ mahad api  veṇu-gulmam ivānalaḥ To concentrate the mind, one must observe a life of celibacy and not fall down. One must undergo the austerity of voluntarily giving up sense enjoyment. One must then control the mind and senses, give charity, be truthful, clean and nonviolent, follow the regulative principles and regularly chant the holy name of the Lord...2018-12-261h 35Divas puslodesDivas puslodesPar notikumiem pasaulē: Francijā, Ukrainas un Krievijas attiecībās un "Brexit"Par notikumiem pasaulē: "Dzeltenās vestes" Francijā, Ukrainas un Krievijas attiecības un "Brexit" - Izstāšanās vienošanās projekts un politiskā deklarācija par attiecībām starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju. Studijā: Starptautisko attiecību eksperts, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns un LU asociētais profesors Ojārs Skudra. Brexit Tas, ko daudzi skeptiķi uzskatīja par mazticamu, tomēr ir noticis: ir sperts pirmais lielais solis pretim Lielbritānijas organizētai izstāšanās no Eiropas Savienības. Pagājušās nedēļas nogalē Eiropas Padome apstiprināja turpat 600 lappuses biezo Izstāšanās vienošanās projektu...2018-11-291h 08Latvijas pērlesLatvijas pērlesNacionālais teātris - vieta, kur pasludināja Latvijas Republiku1918. gada 18. novembrī Rīgas 2. teātrī līdz pulksten vieniem notiek mēģinājums un tad lielā steigā dažu stundu laikā tiek izdekorēta skatuve, no kuras pasludina Latvijas Republiku. Par tagadējā Nacionālā teātra ēkas būvēšanu un namu laika gaitā stāsta teātra zinātniece Rita Melnace. Esam pašā greznākajā telpā – Baltajā zālē, kur, skatot ēkas interjeru, vislabāk var saredzēt barokālos elementus. Celtnes arhitektūra ar savām atlantu figūrām ārpusē, sengrieķu traģiskajām un komiskajām maskām un greznajiem rotājumiem tiek raksturota kā pseido barokāla. Rita Melnace stāstu s...2018-11-1921 minGlobālais latvietis. 21. gadsimtsGlobālais latvietis. 21. gadsimtsKāpēc Diasporas likums vajadzīgs Latvijas valstij, kāpēc - diasporaiAr skaidru balsu vairākumu Saeimā pieņemts Diasporas likums pirmajā lasījumā. Raidījumā skaidrojam, kāpēc tāds vajadzīgs Latvijas valstij un kāpēc  - diasporai. Kādi praktiski labumi diasporai tiek minēti šajā likumā un ko par lielāko ieguvumu sauc lielākās latviešu organizācijas ārpus Latvijas? Sarunas dalībnieki: Saeimas deputāts Rihards Kols, Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto un Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulītis.2018-05-2737 minLatvijas Radio žurnāliste Ina Strazdina SīrijāLatvijas Radio žurnāliste Ina Strazdina SīrijāTēvs Ibrahims māca savai draudzei aizlūgt par ienaidniekuSkan Svētā Franciska vārdā nosauktās Katoļu baznīcas zvani Sīrijas pilsētā Alepo. Un tā ir daļa ne tikai no šīs, bet arī citu Sīrijas pilsētu ikdienas. Ir laiks, kad uz lūgšanu mošejās sauc musulmaņu minareti, un ir laiks, kad zvana kristīgo baznīcu zvani. Sīrijā tā ir bijis gadsimtiem. Sadzīvojušas tautas un reliģijas. Arī tagad pēc sešu gadu ilgā kara, kas nav šķirojis nevienu. Ina Strazdiņa kādu vakaru Alepo, kad pilsētā jau sāka krēslot, devās uz Svētā Franciska katoļu dievnamu...2017-10-3015 minGadsimts ar savu valstiGadsimts ar savu valstiNikolauss fon Himzels - Latvijas muzejniecības tēvs18. gadsimta rīdzinieks, ceļotājs, kolekcionārs Nikolauss jeb Nikolajs fon Himzels. Kas bija Himzels stāsta grāmatniecības pētnieks Artis Ērglis un vēstures zinātņu doktors Edgars Ceske. Dzimis Rīgā, viņa tēvs bijis Rīgas pirmais ārsts, kas bija ļoti augsts tituls, savukārt vectēvs no tēva puses – naudas meistars Rīgā. Arī viņa mātes Katrīnas tēvs arī bijis ārsts Rīgā. Vecāki vēlējušies, lai dēls kļūst par aptiekāru un studēja Getingenē. Taču par aptiekāru viņš nekļuva, arī bija ārsts, kura uzdevums bij...2017-07-0530 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas EiropāFrancijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņā solījumu netrūkstŠonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies Francijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai. Cīņa rit pilnā sparā un solījumu netrūkst. Viens no nopietnākajiem kandidātiem - Republikāņu partijas izvirzītais Fransuā Fijons - sankcijas pret Krieviju sauc par bezjēdzīgām, kā arī saka, ka nepieciešams veidot ES drošības spēkus, kas darbotos paralēli NATO. Studijā saruna par korupciju. Iznācis ikgadējais korupcijas uztveramības indekss, kur Latvija ierindojas 44. vietā starp 176 valstīm. Latvijai tas ir gan kāpums, gan kritums, jo punktu vairāk, bet vieta šogad zemāka. Atpaliekam arī no mū...2017-01-3033 minCilvēks ziņu virsrakstosCilvēks ziņu virsrakstosDace Baltiņa – cilvēciskākā ārste, kas ētikas dilemmas jautājumu sauc par neētiskuKā vērtēt to, ka ārsti uz konferencēm ārvalstīs brauc par farmācijas industrijas naudu un vai ārsts, kas sniedz padomus veselības ministrei, var strādāt uzņēmumā, kas virza konkrētas zāles? Šādiem jautājumiem šogad Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālisti pievērsās pētījumā „Farmācijas neredzamā vara”. Vienā no raidījumiem arī vēstīja par profesori Daci Baltiņu - vienlaikus valsts galveno onkoloģi un medicīnas direktori privātā uzņēmumā "Starptautiskais Viroterapijas centrs".2016-12-2205 minSvētrītsSvētrītsSvētrīts. Studijā mācītājs Ainars BaštiksSvētrīts. Studijā Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs Ainars Baštiks. Lasījums no Lūkas evaņģēlija 15. nodaļas Jēzus sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Jaunākais sacīja tēvam: “Tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!” Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. Tad viņš n...2016-10-0923 minSvētrītsSvētrītsSvētrīts. Studijā baptistu mācītājs Edgars GodiņšRaidījumā Svētrīts, 12.jūnijā, baptistu mācītājs Edgars Godiņš savās pārdomās dalījās par svēto rakstu vārdiem no Lūka Evaņģēlijs 15.nodaļas. Un Viņš sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē...2016-06-1223 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas EiropāTerorisms ietekmē mūsu brīvību - ko jau esam un ko vēl nāksies upurēt drošības vārdāŠonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pētīsim, kā terorisms ietekmē mūsu brīvību - ko jau esam un ko vēl varētu nākties upurēt drošības vārdā. Bet studijā saruna par grozījumiem krimināllikumā, kuru mērķis ir vērsties pret hibrīdkaru un ārvalstu spiegiem. Šie grozījumi gan radījuši virkni jautājumu par to, vai tie neierobežos arī cilvēku pamattiesības un arī preses brīvību. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis un Madara Fridrihs...2016-04-0436 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas EiropāNeatbildēti jautājumi: Vai terora draudi būs jaunā ES metropoļu ikdienaRaidījumā Septiņas dienas Eiropā diskutējam par terora aktu Eiropas Savienības sirdī. Meklēsim atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka daudzus: vai sprādzieni Briseles lidostā un metro bija atriebība par Abdeslama – Parīzes uzbrukumu rīkotāja – aizturēšanu, vai sen ieplānots terora akts? Vai sprādzieni transporta mezglos norāda uz “Daīš” taktikas maiņu un vai terora draudi būs jaunā Eiropas Savienības metropoļu ikdiena? Vēl arī saruna studijā par par neziņu, nedrošību un mūsu nākotni. Kā aktuālie notikumi - draudi, kari, krīzes un konflikti - ietekmē mūsdienu cilvēkus? Stud...2016-03-2834 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas Eiropā"Divu ātrumu" attīstība Eiropā: ko tas nozīmē un kam izdevīgi?Eiropas Savienības sešas dibinātājvalstis – Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Luksemburga – pagājušā nedēļā nāca klajā ar vizionāru paziņojumu, ka atbalstīšot "divu ātrumu" Eiropas attīstību, jo saprot, ka ne visām Eiropas 28 valstīm ir pa prātam aizvien ciešāka integrācija. Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā par divu ātrumu Eiropas izdevīgumu vai neizdevīgumu, stāstīs Eiropas kustības Latvijā prezidentu Andris Gobiņš, kā arī noskaidrosim, kādi varētu būt Krievijas slēptie motīvi, iesaistoties Sīrijas pilsoņu karā un šībrīža pamiera meklējumos. Rubrika "Komentā...2016-02-1533 minReiz radio...Reiz radio...Visskaistākās dekorācijas ir radioteātrī! Skanošais radio "attēls"„Visskaistākās dekorācijas ir radioteātrī,”- reiz teicis kāds zēns. Un to savās atmiņās par iestudējumiem radio stāsta režisore Daina Strelēvica. Kā ar mūziku, dažādiem trokšņiem un klusumu var radīt radio „attēlu” un kā tas skan, par raidījumā Reiz radio... stāsta arī rakstnieks Juris Zvirgzdiņš un Dainas Strelēvicas dēls - Mārtiņš Strelēvics, kurš savulaik ir ierunājis tīģera lomu raidlugā „Sarunas ar tīģeri” un kura profesiju ļoti ietekmēja bērnībā vērotais radio skaņu režisora darbs. Skaņu ainava jeb angliski soundscape , t...2015-10-2522 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas EiropāBēgļu krīze izgaismo citas problēmas Eiropas SavienībāRaidījumā Septiņas dienas Eiropā noskaidrosim, vai šī brīža migrācijas krīze cēlusi gaismā dziļāk iesakņojušos Eiropas Savienības politisko krīzi un vai tiešām dalībvalstis un politiķi ir gatavi riskēt ar Savienības iziršanu vai tās neatgriezeniskām izmaiņām? Viesi studijā: domnīcas „Providus” direktore Dace Akule un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis. Rubrikā "Viedokļi". Katalonijas pirmstermiņa reģionālās vēlēšanas, kas norit 27. septembrī, tiek sludinātas kā neatkarības referendums. Madride uzskata, ka tas ir pret Spānijas satversmi. Kam ir izdevīga neatkarība, ja...2015-09-2835 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas EiropāBūtiskākie notikumi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības PadomēRaidījumā "Septiņas dienas Eiropā" spriedīsim, kādi notikumi Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē bijuši visbūtiskākie. Lai atspēkotu vai apstiprinātu izskanējušos pārmetumus, ka Latvijas mediji pārāk pievērsušies nebūtiskiem organizatoriskiem sīkumiem, nevis atspoguļojuši prezidentūras pasākumu saturu, studijā diskutē Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji: žurnāla „ir” komentētājs Pauls Raudseps, portāla „Delfi” ārzemju ziņu redaktors Filips Lastovskis un Latvijas TV prezidentūras galvenais redaktors Ansis Bogustovs. Rubrikā "Viedokļi": ASV septiņās Eiropas valstīs, tostarp Baltijas valstīs, iz...2015-06-2937 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas EiropāGads pēc Krimas aneksijas. Kas gaidāms turpmāk?Jau pagājis gads kopš Krima ar zaļo vīriņu un aizdomīga referenduma palīdzību pēkšņi nonāca Krievijas sastāvā. Raidījumā spriedīsim par Krimas aneksijas turpmākajām sekām, kā arī ieskats Eiropas Savienības ārlietu ministru apspriedē par turpmākajām sankcijām pret Krieviju. Viesi studijā: ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un "Stratcom" vadītājs Jānis Kārkliņš. "Mēs esam liecinieki jaunu attiecību veidošanas modelim Eiropā, kurš patlaban vēl nav skaidrs, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs norādīja, ka daļa Eiropas politiķu aizvien naivi tic...2015-03-2346 minReiz radio...Reiz radio...Skaņu ierakstīšanas māksla“„Zvejnieka dēlu” rakstījām jūras malā. Skaņas, kur Garozas lomas tēlotājs aktieris Kārlis Sebris brauc motorlaivā un sauc uz zvejniekiem ar visu jūru un vēju, ir dabiskas,” tā darbu pie šī radioiestudējuma atceras skaņu režisors Maigonis Ozols. Kā tika “rakstīti gulbji Rīgas kanālmalā”, kur radiotelpās atrodas “asfalts” un kā imitēt ķēdēs iekalta cilvēka staigāšanu, par to runāsim šajā raidījumā, lūkojot skaņu ierakstīšanas mākslu Radio. Amata noslēpumus atsklāj skaņu režisori Ungars Savickis, Maigonis Ozols un Maigoņa dzīvesbiedre Valentīna Ozola. Uzņ...2015-02-1521 minLabu nakti - pasakasLabu nakti - pasakasKaņepītis (stāsta Esmeralda Ermale, Laila Kirmuška, Andris Morkāns un Dainis Porgants)Skaidrītes Kaldupes pasaku "Kaņepītis" 1994. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojuši aktieri Esmeralda Ermale, Laila Kirmuška, Andris Morkāns un Dainis Porgants. Kādai mātei bijuši trīs dēli: vecākais – vara un sudraba kalējs, vidējais bijis dreimaņa amatu izmācījies, bet trešais pastarītis –  spriguļa cilātājs, kunga rijas kūlējs. Reiz māte saka: "Jums, dēli, kopā jāturas. Pa vienam iedami, pasaulē pazudīsiet. Cik esmu jums spējusi sakrāt, tik esmu devusi. Nu pēdējais dārgums palicis – pelēkzaļā kaņepju kodeļa. Kurš to ņems?" Kode...2014-10-2909 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas EiropāEiropas Savienībā - jauna valdība. Vai arī jauni darbi?1. novembrī Eiropas Savienībā darbu sāks jauna valdība. Jaunākajā "Septiņas dienas Eiropā" runāsim par jaunās Eiropas Komisijas sastāvu, mērķiem un steidzamajiem darbiem. Viesi studijā: Jaunās Komisijas viceprezidents, atbildīgais eiro un sociālā dialoga jautājumos, Valdis Dombrovskis un Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Ir iezīmēts jauns periods Eiropas vienotajā politikā, jo pagājušajā nedēļā apstiprinātā Eiropas Komisija būs tā, kas pildīs izpildvaras funkcijas Eiropas Savienībā nākamos 5 gadus. Lūdzot izvērtēt jauno Eiropas Komisiju, politologs un portāla Delfi žurnālists Filips Lastovskis norādīja, ka...2014-10-2743 minSeptiņas dienas EiropāSeptiņas dienas EiropāEiropas Parlaments balso par Eiropas banku savienībuŠonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā dzirdēsiet par to, ka Eiropas Parlaments balsojumā beidzot atbalstīta Eiropas banku savienības izveidošana. Savienības mērķis ir gādāt, lai neatkārtojas krīzē piedzīvotais, kad pārgalvīgu banku darījumu dēļ, tās nākas glābt par nodokļu maksātāju naudu. Raidījuma viesis finanšu ministrs Andris Vilks intervijā runās par ES fondiem un ES budžetu, mūsu nākotnes ekonomisko izaugsmi un nodrošināšanos pret iespējamām nākotnes krīzēm, vai kā to sauc ekonomiskajā žargonā: „nākamais plānošan...2014-04-2831 minLabu nakti - pasakasLabu nakti - pasakasPar pīpēšanu un tabakas šņaukšanu (stāsta Dārta Daneviča)Latviešu tautas pasaku par pīpēšanu un tabakas šņaukšanu 2010. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojusi Dārta Daneviča. Pasaciņas lasījums iekļauts projektā "Latvijas Kultūras akadēmijas studenti stāsta pasakas". Kā tabaka un cigaretes paklīdušas pasaulē? Klausies pasaciņu! Kāds nabadzīgs vīrelis nodzēris visu savu naudu un nav varējis pat ģimeni pabarot. No lielām bēdām un sirdēstiem plencītis nolēmis pakārties: novijis valgu un aizgājis mežā. Kur bijis, kur ne, uzrodas velns: uzklausījis nabaga vīra stāstu, elegantais švīts galvo, ka tāda nieka...2013-07-1810 minFinest Radio Show Underground House MusicFinest Radio Show Underground House MusicFINEST RADIOSHOW #207 (25-05-2013)SUPER SPECIAL GUEST MIX BY DJ GUTO BEPPU - BAURU - SAO PAULO - BRAZIL BIT – Sauc  (Original Mix) [DeArtMusic Records] TERRY HUNTER – Jungle Strut (Original Mix) [Ts Box] GREGORY PORTER – 1960 What? (Opolopo Kick & Bass Rerub) [Tokyo Dawn Records] RICHARD EARNSHAW featuring NATASHA WATTS – Won’t Let Go (Classic Vocal Mix) [Duffnote] QUALIFIDE presents EMKYU featuring DDB – Gabrielle (Matt Jam Lamont & Scott Diaz Classic Vocal Remix) [ATDA] AUDIOWHORES - Sometimes (Pray For More's In Love With Mjuzieek Remix) [Mjuzieek Digital] MISTURA featuring TAANA GARDNER – Sweet Magic (Sweet Soulmagic Mix) [Z Records] HARDSOUL featuring CANDY DULFER - Lust For Life (Hardsoul Mix) [Hardsoul...2013-05-2659 min